RĪGA, 10. marts — Sputnik. Eiropas Parlamenta deputāte no Igaunijas Jana Toma uzskata, ka Eiropas Savienības grupas East StratСom darbība tā saucamo "nepatieso ziņu" atspēkošanai ir apšaubāma, vēsta Sputnik Igaunija. Savu viedokli politiķe pauda sava jaunā videoprojekta "Briseles dienasgrāmata ar Janu Tomu" pilota izlaidumā, kas bija veltīts Eiropas "kontrpropagandas" tēmai. Jana Toma atgādināja, ka ES pašlaik iestājušies grūti laiki un "ir jāsameklē vaininieks, ja kaut kas nav kārtībā".
Teju vai par visu Eiropas nelaimju galveno vaininieku, paskaidroja Toma, ES uzskata "naidīgo propagandu", kuras apkarošanai tiek atvēlētas lielas naudas summas. Viņa piebilda, ka ES dibinātās grupas East StratCom, kuras nodaļa nodarbojas ar iedomāto Krievijas nepatieso ziņu "atspēkošanu", finansēšani atvēlēts vismaz pusotrs miljons eiro.
Taču šīs grupas darbība rada virkni jautājumu, uzskata Toma. Pirmkārt, viņa paskaidroja, līdz šim laikam nav izstrādāta "nepatiesās ziņas" juridiskā definīcija, tāpēc East StratCom var atmaskot ne tikai melus, bet arī materiālus, kuri tai vienkārši nepatīk, un pat tulkotāju kļūmes.
Otrkārt, Eiropas komisijas rīcībā nav kritēriju East StratCom darba efektivitātes novērtēšanai, toties, pavērojot projekta interneta vietnes apmeklējumu statistiku, redzams, ka lasītājus grupas darbība īpaši neinteresē. Politiķe pastāstīja, ka vidēji apmeklētāji pavada vietnē tikai 1 minūti un 27 sekundes.
"Piekrītiet, par panākumiem to vis nenosauksi," — vērtēja Toma.
Viņa piebilda: par laimi, jaunajai komisārei elektroniskās saziņas jautājumos Marijai Gabrielai ir savs viedoklis. Uzklausījusi EP deputātu argumentus, Gabriela piekrita, ka "krievu valodā strādājošo mediju apzīmogošana ir nepiedodama muļķība", un "stratēģiskās saziņas" panākumu gūšanai nepieciešams nodrošinat iedzīvotājiem, it īpaši mazākumtautībām, pieeju informācijai dzimtajā valodā.
"No tā, vai brīvības cīnītājiem izdosies gūt pārsvaru pār visu sugu propagandistiem, ir atkarīgs arī Eiropas Savienības liktenis," — secināja Jana Toma.
Jāstrādā citādi
Iepriekš vēstīts, ka Eiropas Parlamentā tika apspriesta it kā esošās "Krievijas propagandas" ietekme uz ES dalībvalstu politiku, turklāt politiķu domas šajā jautājumā atšķirās. Lielākā daļa atbalstīja Krievijas mediju apkarošanai paredzētā finansējuma palielināšanu.
Deputāte no Igaunijas Jana Toma, kura balsoja pret to, atzīmēja, ka debates Eiropas Parlamentā atgādinājušas Padomju Savienības laika partijas sapulci.
"Nekad neesmu bijusi padomju partijas sapulcēs, taču šodien man tāds iespaids radās," — viņa teica.
Toma paskaidroja, ka tāds melnbalts traktējums viņu — kādreizējo žurnālisti — neapmierina. Politiķe uzksta, ka kontrpropagandas jautājuma principiāls risinājums meklējams godīgu, atklātu un profesionālu mediju darba attīstībā. Tas ir, runa ir par medijiem, kuri ir brīvi no cenzūras, ko neregulē un nevada politiķi.