RĪGA, 8. marts — Sputnik. Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-TB/LNNK piedāvā svinēt 16. martu kā oficiālu latviešu karavīru piemiņas dienu, paziņoja Latvijas Televīzijas raidījuma Rīta panorāma ēterā partijas līderis, Saeimas deputāts Raivis Dzintars.
Viņš atgādināja, ka savulaik 16. marts bijusi oficiāla piemiņas diena, taču pēc tam to izsvītroja no piemiņas dienu saraksta. Pēc Dzintara sacītā, šī netaisnība ir jānovērš, ieviešot attiecīgus grozījumus Svētku, atceres un atzīmējamo dienu likumā.
"Nevajag kautrēties godināt Latvijas brīvības cīnītājus," pateica Nacionālās apvienības līderis, atbildot uz jautājumu par to, vai nepietiek ar latviešu karavīru godināšanu Lāčplēša dienā, 11. novembrī.
Grozījumi likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" tiks iesniegti Saeimā tuvāko dienu laikā, paziņoja Dzintars.
Neoficiāli 16. martu Latvijā uzskata par latviešu leģiona Waffen SS atceres dienu. Katru gadu šajā dienā Rīgā radikāli noskaņotas organizācijas veic savus pasākumus.
Šogad Rīgas dome saņēmusi vairākus pieteikumus sabiedrisku pasākumu rīkošanai 16. martā. Latviešu leģiona Waffen SS veterānu organizācija — "Daugavas vanagi Latvijā" — grasās sarīkot galvaspilsētas centrā tradicionālu bijušo latviešu leģionāru un viņu jauno radikālo atbalstītāju gājienu pie Brīvības pieminekļa. Tāpat laukumā pie pieminekļa jānotiek "Nacionālo karavīru atbalsta biedrības" sanāksmei.
Krievijā uzskata, ka šādu gājienu rīkošana attaisno miljoniem bojāgājušo piemiņas aizvainošanu, ignorē Nirnbergas tribunāla lēmumu, ANO Ģenerālās Asamblejas rezolūciju par nacisma godināšanas nepieļaujamību. Pēc Krievijas ĀM vadītāja Sergeja Lavrova sacītā, tas ir ES un NATO apkaunojums.
"Ņemot vērā zināmās sūdzības par eiropeisko liberālo vērtību apdraudējumu, mēs vērojam tā saucamo "jēru klusēšanu", kad valsts atbalsta regulāros neonacistu maršus Latvijā," paziņoja Lavrovs.
Savukārt Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova nosauca par īpaši ciniskiem Rīgas centienus raksturot leģionārus kā "brīvības aizstāvjus" un latviešu tautas "traģēdijas upurus".
Latviešu SS leģions tika izveidots Otrā pasaules kara laikā nacistiskās Vācijas okupētās Latvijas teritorijā no divām grenadieru divīzijām. SS reihsfīrers Heinrihs Himlers 1943. gada 24. martā izdeva pavēli, kura precizēja jēdzienu "latviešu leģions" — latvieši, kuri dienē visos latviešu militārajos "Waffen SS" formējumos, ieskaitot policijas bataljonus.
1944. gada 16. martā leģiona struktūrvienības iesaistījās kaujā ar Sarkano armiju pie Veļikajas upes Pleskavas apgabalā. Tāpēc Latvijā leģionāru piemiņas diena tiek atzīmēta 16. martā. Latviešu leģionā dienējuši aptuveni 150 tūkstoši cilvēku.