RĪGA, 28. februāris — Sputnik. Centrāleiropas valstīm ir objektīvi iemesli skeptiski vērtēt Eiropas projektu, raksta Euobserver.
Daudzus pārsteidz Centrālajā Eiropā vērojamā skeptiskā attieksme pret Eiropas Savienību. Galu galā pēdējo divu gadu desmitu laikā reģionā bija vērojama stabila ekonomiskā izaugsme, turklāt dāsnā Brisele palīdzēja atjaunot infrastruktūru.
Vēl nekad līdz šim Centrāleiropas reģions ar savu traģisko un vētraini pagātni nav bijis tik sekmīgs un ietekmīgs. No kurienes tad nāk šī neapmierinātība? Kāpēc Briseli dēvē par "jauno Maskavu"? Tam ir trīs iemesli.
Populisma izaugsme
Pirmkārt, Centrāleiropa ir īpaši vārīga pret populismu, un katrs sevi cienošs Eiropas populists uzbrūk ES.
Džons F. Kenedijs reiz teica, ka "paisums paceļ visas laivas", runājot par to, ka ekonomiskā izaugsme ir vienādi labvēlīga kā bagātajiem, tā arī trūcīgajiem. Tomēr attiecinot viņa vārdus uz mūsdienu Rietumu kopienām, viņu varētu pārfrāzēt: "Bēgums velk atpakaļ visas laivas."
Ekonomiskā krīze noveda pie populisma, nacionālisma un izolācijas noskaņojuma pieauguma pat Rietumeiropas valstīs, kas gadu simteņiem krājušas bagātības un attīstījušas demokrātiskās institūcijas. To politiskās un sociālās sistēmas ir grūti izsist no līdzsvara.
Nav nekāds brīnums, ka populisms ir atradis ceļu arī uz Centrālo Eiropu. Ja Francijai un Vācijai pret to nav imunitātes, kāpēc gan Čehijā un Slovākijā būtu citādi?
Neaizmirsim arī to, ka demokrātija un brīvais tirgus parādījās Centrālajā Eiropā tikai pirms 25 gadiem. Sabiedrība konstitūcijas nemaz neuzskata par sakrālu lietu. Ciniskiem politiķiem, kuri saindē tautas apziņu ar tukšiem vai bezatbildīgiem solījumiem, un uzbrūk vārda brīvībai un tiesu sistēmas neatkarībai, šeit ir lielākas izredzes gūt panākumus.
Šajās valstīs ir mazāk vidusšķiras pārstāvju, kuri izvēlas mērenu politiku. Visbeidzot, sociālās nodrošināšanas sistēma parasti netiecas sadalīt ienākumus un piedāvāt trūcīgajiem iespējas.
Trīsdesmit gadi, lai panāktu Vāciju
Otrkārt, šoks, ko sagādāja pāreja no komunisma pie demokrātijas, izrādījās stiprāks, nekā kāds to varētu paredzēt. Centrāleiropas valstis cietušas lielus zaudējumus vairākos līmeņos: politiskajā, ekonomiskajā, sociālajā un pat kultūras līmenī.
Kamēr lielās pilsētas strauji mainījušās pēc rietumu parauga, province bieži atpalika, ņemot vērā tās tieksmi pēc ekonomikas deregulācijas un atbilstības ES standartiem. Turklāt Šengenas līgums ļāva šo valstu iedzīvotājiem ceļot un redzēt citu ES valstu panākumus, kas sabojāja viņu viedokli par savu politisko eliti.
Objektīvā ekonomiskā realitāte ir sliktāka, nekā Centrāleiropas politiķi gribētu atzīt.
Lai sasniegtu Vācijas līmeni, poļiem vai ungāriem būs jāstrādā vēl 30-40 gadus.
Tauta sāk zaudēt pacietību un meklē līderus, kuri aicina saīsināt ceļu un "atgūt pašcieņu" – ar to viņi saprot brīvību izvēlēties citas lomas un standartus nevis eiropeizācijas procesā radušos modeļus.
Rietumu valstis kļuvušas egalitāras, pacifiskas un ieguvušas ekoloģisko apziņu gadu desmitiem ilgā harmoniskas attīstības ceļā. Dzīve komunisma laikos bija citāda, un cilvēku apziņa bieži atspoguļo pagātnes reālijas.
Turklāt Austrumu cilvēkiem ir psiholoģiski grūti būt Rietumu skolēniem, it īpaši ja, piemēram, jūsu attieksme pret nāvessodu nav organiski parādījusies, ilgus gadus dzīvojot demokrātiskā vidē, bet gan uzspiesta kā nosacījums iestāties ES.
Dubultie standarti
Treškārt, bažas attiecībā par dubultiem standartiem ir vairāk nekā pamatotas.
ES austrumos tiešām pārdod zemākas kvalitātes produktus. Digitālie pakalpojumi Slovākijā ir mazāk pieejami nekā Austrijā. Rietumu valstīs valda netaisnīgi stereotipi par nabagiem austrumvalstu izcelsmes cilvēkiem. Vairāki ES lēmumi drīzāk atspoguļo postmodernisko, postindustriālo attīstīto Rietumu sabiedrību vajadzības, nevis Austrumu vēlmes.
Centrāleiropas balss bieži vien paliek neuzklausīta, šis reģions ir slikti pārstāvēts tādās Eiropas institūcijās, kā, piemēram, Eiropas ārējo sakaru dienests. ES organizāciju galvenās mītnes visbiežāk atrodas Rietumeiropā.
Rietumi ir Rietumi, un Austrumi ir Austrumi
Ko tas nozīmē Eiropas vienotībai? Vai gatavojas jauna Rietumu un Austrumu konfrontācija?
Īstermiņā gaidāmas turpmākas sadursmes un sabojātas attiecības, īpaši saistībā ar Eiropas budžetu vai poļu debatēm par likuma pārākumu. Ilgtermiņā tomēr tas novedīs pie izlīguma un saskaņas.
Bieži vien populisti zaudē līdzpilsoņu uzticību. Pāries komunistiskās sistēmas sabrukuma radītais šoks, nākamās paaudzes vairāk līdzināsies saviem Rietumu vienaudžiem. Bet politiķi sapratīs, ka taisnīgums un solidaritāte – tā ir divvirzienu iela.
Pamēģiniet iztēloties: jūs ievācaties jau iekārtotā mājā. Jums tika piešķirta pati mazākā istaba, saimnieki atstāj jums kaut ko ēdamu virtuvē (nosaucot to par "struktūras fondiem") un gaida par to mūžīgu pateicību. Tīri labi saprotams, kāpēc jūs labprātāk dzīvotu teltī uz ielas, pat ja ārā līst.