RĪGA, 20. februāris — Sputnik. Latvijas iedzīvotāji bieži sauc "ātro palīdzību" 37,5 temperatūras, muguras sāpju vai dēļ sīkām traumām, tas demotivē personālu un pazemina tā kvalifikāciju. Neatliekamās medicīniskās palīdzības "vadītāja" Liene Cipule brīdina: tik liela nepamatotu izsaukumu skaita dēļ "ātrie" varētu sākt atteikt medicīniskās palīdzības sniegšanā, raksta avīze Dienas Bizness.
Pēc Cipules sacītā, 70% ātrās palīdzības izsaukumu ir nepamatoti.
"Paaugstināta temperatūra, mūs mēdz saukt pat tad, ja termometra stabiņš rāda 37,5. Paaugstināts asinsspiediens, dažāda veida sīkās traumās, veģetatīvā distonija un, protams, muguras sāpes. Jāuzsver, ka muguras sāpes nevar atrisināt NMPD mediķi. Ļoti liels izsaukumu īpatsvars ir no sociālā riska grupu pacientiem. Sekundārie izsaukumi ir arī no veco ļaužu aprūpes iestādēm. Reizēm ģimenes ārsti mūs izmanto, lai pārvestu pacientu uz stacionāru, kas nu nekādi nav NMPD pienākums," pastāstīja viņa.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD) tie ir milzīgi izdevumi. Turklāt izsaukumi nieku dēļ demotivē personālu un pazemina tā kvalifikāciju, pastāstīja Cipule.
"Mūsu profesijā sekundārie izsaukumi ir analogi tam, ja ģimenes ārstam lielāko daļu darba laika vajadzētu uzkopt telpas," piebilda NMPD vadītāja.
Pēc Cipules sacītā, šāds nepamatotu zvanu skaits "ātrajiem" var beigties ar to, ka mediķi sāks atteikties no izbraukšanas uz izsaukumu — likums to atļauj.
"Tā ir arī paša dienesta vaina, ka neesam savlaicīgi sabiedrību pieradinājuši pie tā, ka izbraucam tikai uz neatliekamiem gadījumiem, kad apdraudēta dzīvība. Tajā pašā laikā lielais sekundāro izsaukumu skaits norāda uz kompleksām problēmām veselības aprūpē," piebilda Cipule.
Viņa paskaidroja, ka atteikums nenozīmē, ka "ātrie" uzskata, ka cilvēks ir vesels un ārsta palīdzība viņam nav nepieciešama.
"Ārsts ir vajadzīgs, taču tā nav neatliekamā palīdzība. Problēma ir tā, ka nereti cilvēks nevar pie šī ārsta nokļūt," noslēgumā pateica Cipule.
Iepriekš bijusī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja Sarmīte Villere pauda raizes, ka NMPD papildus slodze varētu radīt obligātās veselības apdrošināšanas sistēmas ieviešanu Latvijā. Kopš 1. janvāra pilnu medicīnisko pakalpojumu klāstu Latvijā var saņemt tie, kas pats samaksājis vai arī par kuru samaksās sociālo iemaksu 1% apmērā no minimālās algas 2018. gadā, 3% — 2019. gadā un 5% — 2020. gadā.
Pēc Villeres domām, tie, kas nemaksā 1% no minimālās algas un nav tiesīgi saņemt tā saucamo pilno medicīnisko pakalpojumu grozu, biežāk sauks ātros, turklāt nepamatotu iemeslu dēļ.