RĪGA, 20. februāris — Sputnik, Jevgēņijs Leškovskis. Latvijas bijušais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns, runājot par politiku, bieži min sekojošu piemēru: ūdenī sēž pīle, tev šķiet, ka viņa nekustas, pat galvu negroza, toties zem ūdens kājiņas cītīgi airējas, it īpaši, ja strume ir spēcīga.
Tāpat notiek politikā — lielākā daļa darba notiek "zem ūdens". Tie visi ir iekšējie lēmumi: kurš un ko patiešām nolēmis, par kādiem kompromisiem izšķīries.
"Latvijas pīlei" ir jāsēž klusu
Latvijai, gluži tāpat kā tai pīlei, biežāk vajadzētu sēdēt nekustīgi, pat galvu nekustināt, bet ne — tā skan. Tā sēž uz Krievijas un NATO robežas. Tādā ģeogrāfiskā un ģeopolitiskā situācijā tai nāktos biežāk izmanto iespēju laikus apklust. Savulaik par to jau Žaks Širaks izteicās.
Bet kā lai attaisno 2% IKP aizsardzībai, ja sēdēt klusu un atzīt, ka neviens to neapdraud?
Neatceros, kā sauca to amerikāņu ģenerāli, taču viņš jau 2016. gada novembrī teica, ka 2017. gadā Krievija okupēs Latviju. Protams, ja tā, vajadzēja kārtīgi bruņoties. Nezinu, kā to var neredzēt: Krievija nav PSRS, tā ir citāda, ar to karot nevajag, to vajag saprast. Man ir grūti iedomāties, ka Krievija šodien sāktu karu ar NATO.
- Piemēram, par Daugavpili. Tiklīdz Krima pievienojās Krievijai, Latvija tūlīt sāka kliegt, ka "pievienošoties" arī Latgale.
— Kā tad. Taču ir cilvēki, kuri neliekuļoti tic tam, ka Pleskavas divīzija jau gatavojas ieņemt Rīgu.
Ja nepatīk Krievija, brauciet uz Āfriku
- Eiroskeptiķis Normunds Grostiņš ir pārliecināts, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju it nemaz neizprot Eiropas politiku un neredz savu vietu ES.
— Par to nav ne mazāko šaubu! Pašlaik grūst vecā kārtība, bet jaunās vēl nav. ASV prezidents Donalds Tramps slēdz Savienotās Valstis, lauž visus vecos līgumus. Viņu Eiropas Savienība neinteresē, un viņš to neslēpj. Kā spēcīgs biznesmenis, viņš dod priekšroku tiešām pārrunām ar valstu vadītājiem.
Pie tam viņš saprot, ka jādod zinama artava Eiropai, sakot, ka mums ir divi "sāncenši", — ņemiet vērā, ne "divi ienaidnieki", — Ķīna un Krievija.
Pentagons zīmē scenārijus, kāds būs kodolkarš: ja nu "tīri lokāli" nomest mazītiņu kodolbumbu, ja nu —lielāku. Starp citu, ja Krievija rezultātā atbildēs un cietīs Eiropa, Trampam no tā nebūs ne silts, ne auksts. Viņu Eiropa īpaši neintersē, viņš ir pārliecināts, ka par savu drošību Eiropai ir jāatbild pašai.
Atcerieties, kad Grībauskaite sāka mācīt Trampu, kā viņam aizsargāt Lietuvu no austrumu kaimiņa, viņš atbildēja: ja jūsu valstij nepatīk dzīvot līdzās Krievijai, apmainieties ar kādu Āfrikas valsti.
Amerikāņus daudz vairāk uztrauc pašreizējie notikumi Klusajā okeānā, kur ir Ķīna un Krievija. Ķīnai jau tagad ir lielākā armija pasaulē, piedevām vēl ir Indija. Reģions var būt ļoti bīstams ASV, pie tam Ķīnu un Indiju saista vienošanās ar Krieviju. Ko šajā kontekstā nozīmē Eiropa?
Izdzīvot globālā haosa apstākļos
- Kāpēc tad ASV vajadzīgs "Kremļa saraksts"? Starp citu, Latvijā to jau nosaukuši par vēsturisku.
— To nevar izskatīt atsevišķi no citiem notikumiem pasaulē, piemēramm no Erdogana vienošanās ar Maskavu, no Krievijas vienošanās ar Vāciju, kura atbalstīja "Ziemeļu straumes 2" būvdarbus.
Saraksts strādās pret Krieviju caur tās sakariem ar Eiropu, Turviju un tā tālāk. Tāpat ASV cer, ka caur oligarhiem, kuri tur naudu Amerikā un Eiropā, izdosies izdarīt spiedienu pret Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, jo diennakti pēc saraksta publikācijas viņi zaudēja simtiem miljonu dolāru.
Paturēsim prātā, ka ASV ir "globālā haosa" teorijas radītāji". Šis haoss ir vajadzīgs Amerikai. Viens piemērs: pašreizējā situācija Polijas un Ukrainas attiecībās. Ukrainu atbalsta ASV. Bet Polija, kurā "bija Volīnija", pasludinājusi par aizliegtirm ukraiņu nacionālistus ar Banderu priekšgalā. Bet te vēl ES plāno ieviest sankcijas pret Poliju. Taču Poliju atbalsta Višegradas četrinieka valstis. Vārdu sakot, haosu Eiropā veicina ASV.
- Ko tad Latvija varētu atbalstīt tādos apstākļos?
— Latvija, Latvija. Ko jūs tā glaimojat mūsu valstij! Ko tur runāt par Latviju, kad runa ir par tādiem spēlētājiem? Toties Vācija ir vienojusies ar Krieviju par "Ziemeļu straumi 2" — tas ir labi.
- Bet ASV ir pret "Ziemeļu straumi 2", tātad pret to ir gan Lietuva, gan Latvija. Pie tam Latvija ir cieši saistīta ar Vāciju — visas ES donori. Vienlaikus Latvija vienmēr ir diezgan skaļi izteikusies pret "straumēm", gan pret pirmo, gan otro.
— Nu, tagad tā vairs tik skaļi nekliedz, lai Berlīnē to dzirdētu. Un ticiet man, tur neizdzirdēs, ka Latvija ir pret "Ziemeļu straumi 2". Bet vietējie Latvijā izdzirdēs, un tas nāks par labu tiem, kuri ir pret Krieviju, iespaidos vēlētājus pirms vēlēšanām. Protams, izdzirdēs arī Krievija un atbildēs.
Tad, ļaunākajā gadījumā, Rinkēviču izsauks uz Berlīni: tā ir tava darīšana, ka tu neproti dzīvot saticīgi ar kaimiņu, taču Latvijai ir ES, un mēs tai ļaujam saņemt naudu no fondiem, un mums vajadzīga Krievija, tāpēc paklusē.
Amerikas kļūdas
- Tagad Latvijā vairs tikai retais atceras, ka Krievija bija pirmā, kas atzina mūsu republikas neatkarību.
— Neatceras arī šo un to citu. Pēc Borisa Jeļcina arī Putins centās veidot labas attiecības ar ASV. Bet ko izdarīja Amerika? 2004. gadā Baltiju uzņēma NATO. Alianses paplašināšanās Krievijas ārpolitikā ir problēma numur viens. Bet amerikāņi jau Gorbačovam solīja, ka ne par collu nepaplašinās NATO.
Putins gribēja draudzēties ar ASV, centās, bet Rietumu noskaņojums bija vienaldzīgs. Galu galā 2007. gadā Putins Minhenē teica runu, no kuras visi nodrebēja — vienpolāras pasaules vairs nebūs. Amerikāņi to nesaprata, neizdzirdēja un teica: NATO atvērusi durvis Gruzijai un Ukrainai. Lūk — signāls.
Signālu izdzirdēja Saakašvili. Tas notika Kondolīzes Raisas un senatora Makeina "nejaušās" vizītes laikā, un 2008. gadā sāka apšaudīt miernešus pie Dienvidosetijas robežas, kur bija krievu karavīri. Putins atbildēja.
Domāju, to viņš darīja, lai parādītu Ukrainai, kas varētu notikt. Taču amerikāņi arī to neizdzirdēja. Un sāka īstenot Bžežinska lielo projektu — Ukrainas atšķelšanu no Krievijas. Atbildot uz to, Krievija atguva Krimu.
Latvija nekad neatzīs acīmredzamo: ka pēdējo gadu desmitu laikā ASV ārpolitika bija kļūdaina. Irāka — kļūda, Lībija — kļūda, Jemena — kļūda, Ukraina — kļūda. Ko tur vēl runāt par Sīriju.
Kad Rietumi iemīlēs Krieviju
- Gan Latvija, gan ASV saka: ja Krievija "atdos" Krimu", Rietumi to tūlīt iemīļos un pieņems.
- Rietumi vienmēr ir bijuši Krievijai nedraudzīgi. Tāpēc, lai ko Krievija darītu, Rietumu acīs tā vienmēr paliks tāda pati kā tagad. Nekādas starpības.
- Aizvien biežāk paklīst runas, ka uz Krieviju var nomest "mazu kodolbumbu", kura, tā sakot, "lokāli savaldīs" pretinieku. Jūs taču atceraties 1962. gadu, kad pasaule stāvēja uz treša pasaules kara sliekšņa. Vai tagad situācija ir bīstamāka?
— Kam tad tagad karš ir vajadzīgs? Krievijai — ne, Trampam arī nav vajadzīga. Šķiet, no Krievijas līdz ASV ir tālu. Bet Ķīna taču ir tuvu. Tas ir Klusais okeāns, bet tur ir Japāna un Dienvidkoreja. Ko Trampam dos karš ar Putinu? Varbūt jūs gribat teikt, ka Eiropa karos ar Krieviju? Jūs jokojat? Vai viena patiu Vācija? Pašreizējo ekonomisko vienošanos fonā? Priekš kam?
Vācijā ir 22 amerikāņu bāzes ar kodolieročiem. Iedomājieties tikai! Vācija jūtas drošībā no visām pusēm: ASV to aizsargā ar kodolraķetēm, Krievija — ar milzīgiem ekonomiskajiem līgumiem. Pie tam tagad no Vācijas atkarīga visa Eiropa. Vācijā viss ir tik stabili, kā vēl nekad. Viņai karš noteikti nav vajadzīgs.
Bet tas, ka par karu visu laiku bļauj Latvijā, ir skaidrs. Nabadzīgai valstij vajadzīga nauda. Tā nu viņa saņem naudu, jo normāli pelnīt neprot.