Polijas premjers sastrīdējies ar Merkeli par "Ziemeļu straumi 2"

Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis un VFR kanclere Angela Merkele nav vienisprātis par "Ziemeļu straumes 2" priekšrocībām Eiropai.
Sputnik

RĪGA, 17. februāris — Sputnik. Gāzesvada "Ziemeļu straume 2" projekts nav politisks, bet ekonomisks un neapdraud piegādes diversifikāciju Eiropā, paziņoja VFR kanclere Angela Merkele. Polija Vācijas pozīcijai nepiekrīt, vēsta RIA Novosti.

"Mēs uzskatām Nord Stream 2 par ekonomisku projektu. Tāpat mēs iestājamies par enerģijas avotu diversifikāciju. Mēs tāpat vēlamies, lai gāzes tranzīts joprojām ietu caur Ukrainu. Taču mēs uzskatām, ka Nord Stream 2 nerada draudus piegādes diversifikācijai," — paziņoja Merkele politiķu kopīgajā preses konferencē pēc tikšanās ar Polijas premjerministru Mateušu Moravecki Berlīnē.

Polijas premjers nepiekrita VFR kancleres sacītajam.

"Es nepiekrītu, ka tā ir diversifikācija. Gāze ir no tā paša avota." Pēc Moravecka sacītā, tikšanās laikā viņš izteicās par ES Trešās enerģētiskās paketes normu piemērošanu "Ziemeļu straumei 2".

Savukārt Angela Merkele atzīmēja, ka šajā jautājumā Varšava un Berlīne turpina pārrunas.

Polija iecerējusi uzbūvēt savu gāzesvadu par spīti Krievijai

Iepriekš Moraveckis Polijas radio ēterā paziņoja, ka Polija iestājas pret gāzesvada "Ziemeļu straume 2" celtniecību, jo uzskata par nepieciešamu saglabāt Krievijas atkarību no gāzes tranzīta caur Ukrainu.

"Pirmkārt, tas notiek tāpēc, ka šodien visu laiku vairākus desmitus miljardus kubikmetru gāzes Krievijai ir jāsūta uz Rietumeiropu caur Ukrainu. Krievija piegādā apmēram 180-185 miljardus kubikmetru gāzes un apmēram par trešo daļu šī apjoma, dažkārt vairāk, tā bijusi atkarīga no Ukrainas," — skaidroja Moraveckis.

Premjers uzskata, ka atkarība no Ukrainas tranzīta savalda Krieviju no "agresīvas rīcības", ko tā varētu uzsākt Ukrainas austrumos, ja vien nebaidītos, ka ar "gāzesvadu varētu notikt kaut kas slikts". Taču Krievija vairākkārt ir atkārtojusi, ka nav iesaistīta Ukrainas iekšējā konfliktā vai Minskas līgumu subjekts, tomēr Maskava ir ieinteresēta, lai Ukraina pārvarētu politisko un ekonomisko krīzi.

"Ziemeļu straume 2" paredz divu gāzesvada cauruļu celtniecību ar kopējo jaudu līdz 55 miljardiem kubikmetru gāzes gadā no Krievijas piekrastes caur Baltijas jūru līdz Vācijai. Jauno cauruļvadu plānots uzbūvēt blakus "Ziemeļu straumei".

"Radīts Eiropai": "Ziemeļu straumi 2" vairs nevar apturēt

Vairākas Eiropas valstis un ASV iestājas pret jaunā gāzesvada celtniecību. Pēc viņu domām, projekts nesīs ģeopolitiskās destabilizācijas riskus un varētu novest pie konkurences ierobežošanas.

Novembrī Eirokomisija piedāvāja ieviest grozījumus ES gāzes direktīvā, ar kuru palīdzību Trešās enerģētiskās paketes noteikumus būtu iespējams attiecināt uz jaunbūvējamiem gāzesvadu posmiem jūrā. Šobrīd uz "Ziemeļu straumi 2" neattiecas visi Eiropas Savienības iekšējā tirgus, Trešās enerģētiskās paketes noteikumi, jo cauruļvads neies pa ES sauszemes daļu, bet pa jūras dzelmi. Tādēļ EK pauž vēlmi panākt vienošanos ar Krieviju par vairākiem pamata principiem, kurus tā vēlētos piemērot šī gāzesvada darbībai.

Šo principu vidū ir gāzesvada funkcionēšanas caurspīdīgums, nediskriminējoša gāzes sūknēšanas tarifu noteikšana, trešo pušu iespējas sūknēt zilo degvielu, kā arī gāzes pārdošanas un transportēšanas darbības sadalīšana.

Balsošana par grozījumiem Eiropas Savienības Gāzes direktīvā, kuri skar jūras gāzesvadu darbu, notiks Eiroparlamenta Rūpniecības, pētījumu un enerģētikas komitejā (ITRE) 21. martā.

Krievijā vairākkārt ir norādījusi, ka "Ziemeļu straume 2" ir ekonomisks projekts un tēze par "enerģētiskās drošības draudiem" Eiropai neatbilst patiesībai — tieši pretēji, gāzes transportēšanas maršrutu diversifikācija ļaus samazināt tranzīta riskus un paaugstinās tās patērētāju gāzes drošību. Turklāt "Ziemeļu straumes 2" maršruts līdz Vācijai ir gandrīz par diviem tūkstošiem kilometriem īsāks, nekā caur Ukrainu, kas samazina tās piegādes cenu.