RĪGA, 15.februāris — Sputnik. ASV administrācija pieprasījusi Kongresā 6,3 miljardus dolāru "Apturēšanas iniciatīvai Eiropā" nākamajā finanšu gadā. Amerikāņu vēlēšanās paplašināt militāro klātbūtni Eiropā ir saprotama — salīdzinājumā ar Putina bruņotajiem spēkiem alianses austrumu flangs izskatās pabāls, raksta čehu izdevums Natoaktual.cz.
"Draudi" mūsdienās ir dārgi
"Budžets pieprasa vairāk nekā 6,3 miljardus dolāru Pentagona "Apturēšanas iniciatīvai Eiropā" — programmai, kas vērsta uz "Krievijas agresijas apturēšanu regionā" — teikts iepriekš publicētajā budžeta projektā.
2017. finanšu gadā Pentagons šiem mērķiem saņēma 3,4 miljardus dolāru, bet 2018. gadam pieprasījis 4,6 miljardus. "Apturēšanas iniciatīvas Eiropā" finansējuma palielināšana 2019. gadā atspoguļo ASV bažas par Krievijas darbībām. Tas saistīts ne tikai ar tagadējo, bet arī iespējamo turpmāko ASV nacionālo interešu apdraudējumu, teikts dokumentā.
"Ilgtermiņa stratēģiskā konkurence ar Ķīnu un Krieviju ir ministrijas galvenā prioritāte. Šī konkurence prasa augošas un stabilas investīcijas," — teikts budžeta projektā.
Palielināt tanku un raķešu skaitu Eiropā
2019. gadā Pentagons iecerējis palielināt kadru sastāvu klātbūtni Eiropā pēc rotācijas principa un palielināt militārās tehnikas skaitu. Piemēram, pēc ASV BS Sauszemes spēku Budžeta plānošanas pārvaldes vadītāja vietnieka Devisa Velša teiktā, 2019. gadā ASV plāno pārsviest uz Eiropu militāro tehniku par kopsumu 1,3 miljardu dolāru apmērā.
Pentagons plāno dislocēt Eiropā "40 tankus Abrams par 455 miljoniem dolāru, 62 raķetes MSE par 250 miljoniem dolāru, 66 daudzfunkcionālos bruņutransportierus AMPV par 230 miljoniem dolāru, 61 kājnieku bruņumašīnu Bradley, kā arī raķetes HIMARS par 171 miljoniem dolāru", — Velša teikto citēja RIA Novosti.
Budžeta projektā nav pieprasījuma papildu karaspēku dislokācijai Eiropā 2019. gadā, taču finansējums kontingenta paplašināšanai ieplānots 2020. gadā. Tad ASV armija pievērsīs uzmanību dinamiskai spēku izvēršanai, kas paredz intensīvas mācības, kurās tiks iesaistītas brigāžu grupas un divīziju līdzekļi. Pārsvarā tiks organizēti negaidīti manevri.
"Apturēšanas iniciatīva Eiropā" paredz ASV palīdzību sabiedrotajiem Austrumeiropā, lai mazinātu satraukumu un apturētu "Krievijas agresiju". Pērn ASV armija pirmo reizi izvērsa Eiropas kontinentā tanku brigādi, kas dislocēta pēc nepārtrauktas rotācijas principa. Polijā un Vācijā dislocēta ASV armijas aviācijas brigāde, Norvēģijā — jūras kājnieku bataljons, Norvēģijas un Barenca jūrās aug ASV jūras kara vienības. Rumānijā un Polijā rit ASV PGA Eiropas segmenta būvdarbi. ASV karavīri piedalās NATO pastiprinātās avangarda bāzes programmā, kuras ietvaros aizvadītajā gadā Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Polijā dislocēti četri daudznacionālie bataljoni — vairāk nekā 4 tūkstoši cilvēku.
Natoaktual.cz: austrumos NATO izskatās bāli
Vienlaikus pie NATO austrumu robežas Krievijai joprojām ir pārspēks, atzīmē Natoaktual.cz, ņemot vērā ASV pētījumu centra RAND Corporation datus. Izdevums aicina aliansi "nostiprināt pozīcijas vēl vairāk". Rakstu pilnā apjomā pārtulkojis un publicējis portāls InoSMI.
Lielākā militārā alianse pasaulē riskē ar savu reputāciju, jo nespēj dāvāt Baltijas valstīm un Polijai aizsargātības sajūtu. Pašreizējā situācijā NATO nespēj mainīt spēku proporciju austrumu flangā, bet Putins neļauj NATO nopelnīt vieglus punktus cīņā par spēcīga līdera imidžu, jo viņa pusē ir būtiskas priekšrocības vairākās jomās, raksta izdevums.
Saskaņā ar amerikāņu analītiķu datiem, Krievijai Austrumeiropā ir priekšrocības gan no karavīru skaita — 78 tūkstoši pret 32 tūkstošiem, gan arī kaujas tehnikas skaita ziņā. Krievijas rīcībā ir 757 tanki, NATO — 129. Aptuveni tāda pati ir bruņumašīnu proporcija: 1276 pret 280. Lielākā plaisa vērojama artilērijas spēkos, kam ir liela nozīme no atbalsta apšaudes viedokļa. Pašgājējartilērijas vienībās spēku proporcija sastāda gandrīz 1 pret 11, raķešu artilērijas spēkos — 1 pret 270. Analītiķi atzīmē, ka alianses rīcībā ir 5357 mūsdienīgas lidmašīnas (Krievijai — 1251), taču Krievijas spēcīgā pretgaisa aizsardzība šo priekšrocību nivelē.
Pentagons ņem Eiropu ķīlniekos
Savukārt Krievijas senators Viktors Ozerovs pastāstīja RIA Novosti, ka Maskava pievērsīs uzmanību ASV pasākumiem Krievijas apturēšanai Eiropā, lai arī "Apturēšanas inicatīva Eiropā" Krieviju neapdraud.
"Krievija pievērsīs uzmanību šiem soļiem, ja tie tiks īstenoti, taču Krievijas Bruņoto spēku potenciāls, kā arī pašreizējā bruņošanās programma ļauj droši un viennozīmīgi garantēt Krievijas suverenitāti un tās teritorijas drošību," — uzsvēra Ozerovs.
Viņš atzīmēja, ka Krievija nepaplašinās savus bruņotos spēkus, atbildot uz Vašingtonas lēmumiem, un ASV neizdosies iesaistīt valsti jaunās bruņošanās sacīkstēs.
"Mēs jau sen uzskatām, ka drošības nodrošināšanā galvenais ir kvalitāte, nevis kvantitāte," — piebilda politiķis.
Ozerovs uzsvēra, ka ASV programmas īstenošanā vairāk varētu ciest Eiropas valstis, kuru teritorijā pieaugs ASV karavīru klātbūtne.
"NATO struktūru tuvošanās Krievijas robežām, Krievijas kaimiņvalstu teritoriju pārpildīšana ar NATO un amerikāņu karavīriem — tas viss apdraud šīs valstis. ASV vēlas tās padarīt par savas politikas ķīlniekiem," — paskaidroja Ozerovs.