RĪGA, 9. februāris — Sputnik. Varšava nav samierinājusies ar pirmskara Polijas Republikas zudumu un gatava likt lietā visus iespējamos instrumentus, lai austrumu kaimiņi izrādītos tās ietekmes sfērā. Lietā tiek likti gan vēsturiskie un nacionālie jautājumi, gan ekonomiskie instrumenti, raksta portāls Rubaltic.
Lietuva
Patlaban Polijas ietekme vislabāk manāma Lietuvā, kura agrāk veidoja daļu no Žečpospoļitas. Šeit Polijas galvenais instruments ir bijusī Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīca (Orlen Lietuva), ko Polija nopirka kopā ar Būtiņģes naftas terminālu un iekšējo naftas vadu sistēmu 500 kilometru garumā. NPR Varšavai ir politiskās šantāžas instruments. "Vai nu viņi darīs to, kas vajadzīgs mums, vai mēs viņus atdosim krieviem," – šantāžas būtību aprakstīja poļu politologs Jakubs Koreiba Pirmā kanāla ēterā.
"Kāpēc lietuvieši, kuri mūs ienīst, Eiropas Padomē vienmēr balso tā, kā mums vajag. Mēs savulaik no Lietuvas nopirkām Mažeiķu NPR – lielāko rūpnīcu Baltijā, lielāko nodokļu maksātāju. Un, kad parādās kāds strīdīgs jautājums, saruna izskatās aptuveni tā: "Daļa Poļikarpovna, sveiki, kā tur Lietuvā iet? Viss kārtībā? Nu, tad tā, lai jūsu vēstnieks tur nekļūdītos un nospiestu vajadzīgo pogu, ņemiet vērā: Aļikperovs ir gatavs nopirkt Mazeikiu nafta." Un viņi balso tā, kā vajag!" — klāstīja Koreiba.
Polija var izmantot vēl vienu absolūti drošu tēmu spiedienam pret Lietuvas valdību – jautājumu par poļu kopienas vajāšanu Lietuvā un poļu mazākumtautības valodas un izglītības tiesību pārkāpumiem.
Ukraina
Nacionālo jautājumu Polija jau izmanto attiecībās ar Ukrainu. Februāra sākumā Polijas prezidents Andžejs Duda parakstīja likumu, kas paredz kriminālatbildību par ukraiņu nacionālistu ideoloģijas propagandu, Volīnijas traģēdijas noliegšanu un apgalvojumiem par to, ka poļu tauta palīdzējusi nacistiem Otrā pasaules kara gados. Dokuments tiks nosūtīts izskatīšanai Konstitūcijas tiesā.
Pēc tam Ukrainas parlamentā tika izteikta iespēja, ka pēc šī likuma pieņemšanas Polija varētu izvirzīt Ukrainai teritoriālas pretenzijas, piemēram, pretendēt uz Ļvovu. Novembra beigās Polijas vicekonsuls Mareks Zapurs nosauca Ļvovu par "poļu pilsētu" un paziņoja, ka 1919.-1920. gg. Ukrainas valsts neeksistēja.
Vēsturiskās pretenzijas ir poļu diplomātijas jājamzirdziņš, atzīmēja Rubaltic. Tieši ar vēlmi nostiprināt savu stāvokli reģionā ir izskaidrojamas Polijas pretenzijas pret Ukrainu. "Banderas glorifikācija ir atsevišķs gadījums, kas liecina par Ukrainas valdības nepakļaušanos poļu sabiedrotajiem, atteikšanos uzskatīt viņus par skolotājiem un audzinātājiem, pakļaušanos amerikāņiem un vāciešiem, taču ne poļiem. Par šo nevēlēšanos pakļauties Polijas ietekmei sekos soda sankcijas un šantāža: ukraiņu nacionālisma kriminālvajāšana un draudīgais solījums neielaist Ukrainu Eiropā," – teikts rakstā.
Latvija
Polijas ietekmes zonā var iekļūt arī Latvija, lai arī patlaban Latvijā dzīvojošo poļu skaits ir niecīgs. Varšava var netieši ietekmēt Latviju ar Baltijas valstu stratēģisko infrastruktūras projektu palīdzību, kuros piedalās Polija: elektrotilts LitPol Link, gāzesvads GIPL, dzelzceļš Rail Baltica.
"Polijā atmiņa ir laba, tur neko neaizmirst. Polija atceras, ka kārtīga ceturtā daļa Latvijas ir Livonija, Žečpospoļitas kādreizējais īpašums. Tāpēc, kad Polija pakļaus Lietuvu, Latvija būs nākamā," – teikts rakstā.