Kompānija Nord Stream 2 AG, "Ziemeļu straumes 2" operators saņēmusi atļauju gāzesvada būvdarbiem un ekspluatācijai Vācijas teritoriālajos ūdeņos un uz sauszemes Graifsvaldes pilsētas tuvumā. Tā nav pēdējā atļauja, kas nepieciešama cauruļvada būvdarbiem un ekspluatācijai, taču tas ir apņēmīgs Vācijas žests projekta atbalstam, neskatoties uz visām ASV, Polijas un Ukrainas pūlēm bloķēt projektu, raksta bloga Crimson Alter autors Ivans Daņilovs portālam RIA Novosti. Rakstu pārpublicēja Sputnik Igaunija.
Vācijas varasiestāžu atbildi kompānijas "Naftogaz Ukraini" vadītājs Andrejs Koboļevs komentēja savā lapa Facebook: "Kārtējais zvans mums visiem (ieskaitot darba grupu konveijera veidošanas speciālistus). Tas vēl nav pēdējais, taču darbībām no Ukrainas puses ir atlicis ļoti maz laika." Visu cieņu ierēdnim, taču nākas konstatēt, ka viņam ir nopietnas problēmas ar dzirdi vai pat dzirdes halucinācijas. Vācijas valdības lēmums – tas nav zvans, tur signalizē aizejošais vēstures vilciens, kurā gaišajās tālēs un uz svešām kabatām dodas trīs miljardi dolāru gadā – tieši tik daudz Ukraina nesaņems, kad beigsies Krievijas gāzes tranzīts. Var jau, protams, gulties uz sliedēm vēstures vilciena priekšā, taču rezultāts ir tīri labi paredzams.
Vācijas valdības lēmums šķiet drosmīgs, zināmā mērā pat izaicinošs, ņemot vērā neseno "Kremļa sarakstu", kuram Krievijas ierēdņus, korporāciju vadītājus un uzņēmējus teorētiski vajadzēja padarīt par "nepieskaramajiem", "toksiskiem" visa Rietumu biznesa acīs. Jā, saraksts (pagaidām) neparedz konkrētas personīgās sankcijas, taču amerikāņu eksperti un politiķi nekad nav slēpuši tā fundamentālo mērķi – panākt, lai Rietumos neviens negribētu sadarboties ar tā figurantiem, baidoties no sankcijām un amerikāņu justīcijas garās rokas, kas plaši pazīstama ar savu eksteritoriālo nekaunību.
Taču, neskatoties uz to, ka "Gazprom" valdes priekšsēdētājs Aleksejs Millers sarakstā redzams 96. rindiņā, Vācijas valdība nolemj piešķirt atļauju gāzesvada – "Gazprom" galvenā projekta būvdarbiem Vācijas teritoriālajos ūdeņos un uz sauszemes. Iznāk, ka vācu ierēdņi nevis sarauj attiecības, lauž līgumus, dzēš telefona numuru no saraksta un skrien sūdzēt grēkus Valsts departamentā par tuviem trešās pakāpes sakariem ar galaktiskā ļaunuma pārstāvjiem – Krievijas gāzes korporāciju, bet gan sper vēl vienu svarīgu soli "Ziemeļu straumes 2" atbalstam un viennozīmīgi demonstrē, cik ierobežotas ir "amerikāņu priekšrakstu"iespējas.
Pavisam nesen poļu un ukraiņu žurnālistu un ekspertu noskaņojums bija visnotaļ spārnots, pateicoties Polijas premjerministra Mateuša Moravecka paziņojumiem, kurš izmantoja tikšanos ar ASV valsts sekretāru Reksu Tilersonu, lai izklāstītu savas iegribas par "Ziemeļu straumi 2" un Krievijas gāzes cenām.
"Mēs gribam, lai ASV likums par ierobežojošo režīmu no 2017. gada 2. augusta, kurā cita starpā runa ir par sankcijām pret Krieviju, attiektos uz gāzesvada "Ziemeļu straume 2" būvdarbiem," – klāstīja Polijas premjers.
Atliek tikai pabrīnīties par Tilersona aukstasinību: viņš nolēma neatgādināt publikas priekšā poļu sapņotājam, ka Valsts departamenta paskaidrojumi par ASV sankciju režīma likumu no 2017. gada 2. augusta jau ir oficiāli publicēti un formulēti tā, lai sankcijas nekādos apstākļos netiktu attiecinātas uz "Ziemeļu straumi 2".
Tilersons diplomātiski atbildēja, ka ASV atbalsta Poliju un iebilst pret "Ziemeļu straumi 2", turklāt piezīmēja, ka gāzesvads ir Krievijas politiskā spiediena instruments un tiks izmantots "reģiona destabilizācijai", taču nekādas sankcijas nesolīja. Vēl vairāk, viņš izmantoja situāciju, lai paziņotu, ka amerikāņu enerģētiskajām kompānijām ir nepieciešamās preces un pakalpojumi, lai "sekmētu Polijas enerģētiskās drošības panākšanu". Tulkojumā no diplomātiskās valodas var teikt, ka poļi pieprasīja ASV valsts sekretāram sankcijas, bet viņš attrauca, ka sankciju un "Gazprom" lētās gāzes vietā viņiem nāksies maksāt par dārgo sašķidrināto gāzi no Amerikas.
Situācija kļūst īpaši pikanta, ņemot vērā to, ka pēc Krievijas projekta "Jamal SDG" ekspluatācijas sākuma amerikāņiem paveras īsti neticamas iespējas: pirkt SDG no Krievijas par zemāku cenu, kas ļaus "atbrīvot" papildu SDG apjomus, lai pārdotu tos valstīm, kuras nevar atteikties politisku iemeslu dēļ.
Diezin vai tas patiks Polijas valdībai, taču īpašas izvēles nav, tātad atliek tikai piepūst vaigus, prasīt sankcijas un izlikties, ka nesaprot patiesos to trūkuma iemeslus.
Ja ASV varētu nesodīti ieviest ierobežojumus pret "Gazprom" partneriem Eiropā un "Ziemeļu straumi 2", tas jau sen būtu izdarīts, un Ukrainai ar Poliju pat nenāktos lūgt tādus soļus no ASV Valsts departamenta.
Vašingtonas lēmums atturēties no tāda soļa ir saistīts ar tīri pragmatiskiem apsvērumiem: Vācija publiski piedraudēja ar atbildes sankcijām, lai sodītu ASV par likumdošanas eksteritoriālo pielietojumu. Vācijas ekonomikas ministre norādīja, ka tas ir "starptautisko normu pārkāpums". Nav jābūt gaišreģim, lai saprastu: starp atbildes pasākumiem noteikti būtu aizliegums amerikāņu SDG piegādēm Eiropā, vismaz tāpēc, lai neļautu ASV politiķiem īstenot pasludināto sankciju mērķi (tas ir, bīdīt savu SDG Eiropas tirgū).
Neapšaubāmi, Vašingtona dod priekšroku scenārijam, kurā iespējams nopelnīt vismaz kaut cik naudas, pārdodot gāzi vasaļiem Eiropā, nevis variantu, kura ietvaros Eiropas SDG tirgus zaudējumam ASV pievienotos sankcijas pret Eiropā strādājošajām nacionālajām enerģētiskajām kompānijām un plašs diplomātiskais skandāls.
Vēl būtu pāragri apgalvot, ka "Ziemeļu straume 2" tiks uzbūvēta, taču atliek aizvien mazāk laika negatīvo scenāriju īstenošanai. Atļauju galīgo paketi Nord Stream 2 AG saņems šī gada pirmajā ceturksnī, un pēc tam reālas iespējas apturēt tā izbūvi būs varbūt tikai Eiropas komisijas rokās, turklāt tikai tad, ja Vācijā brīnumainā kārtā radikāli mainīsies attieksme pret projektu.
Spriežot pēc tā, ka partneri Eiropā jau lūdz "Gazprom" 2019. gadā nodrošināt viņiem gāzi pa tiešo no Vācijas, nevis cauri Ukrainai, var secināt, ka Eiropas enerģētiskie giganti par "Ziemeļu straumes 2" panākumiem nešaubās. "Es nevienu vārdā nesaukšu, taču daudziem partneriem tika piedāvāta iespēja saglabāt tranzītu cauri Ukrainai pēc 2019. gada, un viņi atbildēja: "Nē, paldies, mēs vēlamies saņemt gāzi jaunajā punktā," – pastāstīja "Gazprom" valdes priekšsēdētāja vietnieks Aleksandrs Medvedevs. Faktiski Eiropas enerģētiskie giganti pieprasa pārvērst Ukrainas gāzes tranzīta sistēmu par metāllūžņiem, un tagad to var glābt tikai brīnums.
Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.