RĪGA, 7. februāris — Sputnik, Jeļena Kirillova. Pirmdien, 5. februārī Latvijas valdība nolēma mainīt savu lēmumu par barikāžu periodā bojāgājušā kinooperatora Andra Slapiņa bērniem un neatņemt viņiem Latvijas pilsonību.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (viņš ir atbildīgs par toreizējo un tagadējo lēmumu) apgalvoja, ka Latvijas pilsonība bērniem, kuri saņēmuši Krievijas pilsonību, tomēr tiks piešķirta, ņemot vērā pieņemto "politisko lēmumu".
Otrdien, 6, februārī, aiz slēgtām durvīm lēmums tika apstiprināts.
Taču sociālo tīklu apmeklētāju domas par šo ziņu dalījās.
Varonis vai ne?
Daudzi apšaubīja ne tikai kinooperatora Andra Slapiņa bērnu tiesības lūgt Latvijas pilsonības saglabāšanu, bet arī paša bojāgājušā nopelnus.
"Nesaprotu cepienu par Slapiņa bērnu pilsonību. Visu cieņu operatoram par darba veikšanu. Bet par varoni gan neuzskatu, tai laikā bija daudz operatoru, kas filmēja. Un kāpēc bērni tagad būtu kāds izņēmums. uz kuriem neattiecas likums??? " — raksta apmeklētājs 4diena.
"Maskavā dzīvojošie Slapiņa bērni nevar izvēlēties starp 2 pilsonībām, grib saglabāt gan Krievijā, gan Latvijā, spekulē uz tēva nopelniem, un stāsta pasakas, ka ar ārzemju pasēm Krievijā nevar strādāt… #skumji," — izteicās arī Nepareizais.
Viņam centās iebilst.
"Ar ko bērni vainīgi, ka mamma viņus aizveda no Latvijas uz Krieviju? Kāpēc latviešu izcelsmes amerikāņi var dzīvot ar 2 pilsonībām, bet šie nedrīkst?" — loģiski piezīmēja Marks Levensons.
"Tādēļ, ka Latvijā ir tāds likums! Izvēlies, vai nu Latvijas, vai Krievijas pilsonību, 32 gadīgais bērn… Ar Nato un ES valstīm var būt 2 pilsonības," — Nepareizais palika pie sava.
Bīstams precedents
Šķiet, latviešu žurnāliste Iveta Buiķe arī ir "sajūsmā" par to, ka Slapiņa bērniem vēlas saglabāt Latvijas pilsonību.
"Tagad iet tracis vaļā par pilsonību A. Slapiņa bērniem. Pirms šausmināties par "briesmīgo valsti", varbūt ir vērts pārdomāt, ka likumības ievērošana ir mūsu visu interesēs. Gribam mainīt pilsonības likumu? Tā ir nopietna izšķiršanās ar tālejošām sekām," — spriež Iveta Buiķe.
"Īsti nesapratu. Jums liekas, ka operatora Slapiņa, kurš atdeva savu dzīvību 1991.gada 20.janvāra barikāžu laikā, bērni nav pelnījuši Latvijas pilsonību?!" — lūdza precizēt Kristina Blumberga.
"Likumā nav paredzēts izņēmums par vecāku nopelniem. Nav panta, zem kura "pabāzt". Cik tad vēl izņēmumus tajā Pilsonības likumā ir jāparedz? Jau tā viņš ir pietiekoši elastīgs. Jūs laikam neaptverat, ko nozīmē radīt precedentu ar Pilsonības likuma pārkāpumu," — viņai iebilda žurnāliste.
Citi komentētāji izteicās, ka Slapiņa bērni vēlas saņemt Latvijas pilsonību vienkārši bezvīzas braucienu dēļ.
"Mans vecvectēvs piedalījās brīvības cīņās, ordeni dabūja. Ko man tagad, iet uz Saeimu pieprasīt lai nanu uz rokām nēsā? Slapiņa priekšā noliecu galvu. Viņa bērni neko nav pelnījuši. Viņus tikai interesē bez vīzas uz EU braukt," — uzskata Atis.
Atvainoties un piešķirt pilsonību
Daudzi uzskata, ka Andra Slapiņa bērniem Latvijas pilsonība pienākas pēc taisnības un viņu priekšā pat nāktos atvainoties. Piemēram, pazīstamā žurnāliste Anite Daukšte raksta:
"Tvīto arī roboti: Slapiņš neesot varonis, bet operators, viņa bērniem jāievēro likums. Ja tā visi domātu, būtu palikuši PSRS."
"Lēmums saglabāt pilsonību kinooperatora Slapiņa bērniem ļaus viņiem saglabāt saikni ar tēva dzimteni. Ja pilsonības piešķiršanai būs nepieciešams atsevišķs likums Saeimā, es noteikti balsošu ''par''," — savā lapā Twitter raksta Latvijas ekspremjere, tagadējā Saeimas deputāte Laimdota Straujuma.
Kā bērni zaudēja pilsonību
Atgādināsim, ka tikai pirms diviem gadiem Laimdotas Straujumas vadītā valdība nonāca pie cita slēdziena — 32 gadus vecās Annas un 26 gadus vecā Andra, kuri kopā ar māti pārcēlās uz Maskavu 1994. gadā un saņēma Krievijas pilsonību, lūgums saglabāt Latvijas pilsonību tika noraidīts.
Pēc tam Andra Slapiņa bērni bija spiesti vērsties tiesā un cīnīties par tiesībām saglabāt Latvijas pilsonību. Advokāte Vita Liberte piekrita palīdzēt bojāgājušā kinooperatora ģimenei panākt taisnību, vēstīja lsm.lv.
Advokāte paskaidroja, ka dubultpilsonības atzīšanu iespējams panākt uz izņēmuma pamata, sakarā ar to, ka pilsonība saņemta pēc ex-lege principa, tas ir, saskaņā ar likumu. Tāpat notika ar Slapiņa bērniem — viņi saņēma pilsonību uz likuma pamata, jo uz dzīvi Krievijā apmetās kopā ar māti.
Lūgumu saglabāt Latvijas pilsonību Slapiņa bērni motivēja ar sava tēva nopelniem Latvijas priekšā, kā arī patriotiskām jūrām, taču norādīja, ka, zaudējot Krievijas pilsonību, viņu tiesības uz darbu Krievijā tiks būtiski ierobežotas.
Režisors un operators Andris Slapiņš gāja bojā 1991. gada 20. janvārī, nokļuvis apšaudē Bastejkalnā Rīgā, laikā, kad Latvijas Republikas IeM ēkai triecienā uzbruka OMONa cīnītāji. Slapiņš pēc nāves apbalvots ar Viestura ordeni par īpašiem nopelniem.
Latvijas normatīvie akti paredz, ka nav iespējams saglabāt dubultu pilsonību ar Krievijas Federāciju, taču Ministru kabinetam ir pilnvaras atļaut personai vienlaikus būs divu valstu — Latvijas un Krievijas — pilsonim, ja šādam lēmumam ir valstiska nozīme.