RĪGA, 7. februāris — Sputnik. Latvijā dislocētie Kanādas karavīri bez lieka trokšņa atgriezušies dzimtenē. Vieglo kājnieku pulka karavīrus nomainījuši Karaliskā Kanādas pulka otrā bataljona kājnieki, raksta žurnāls Esprit de corps.
Pirmo reizi Kanādas karavīri devās uz Latviju pirms septiņiem mēnešiem NATO bataljona ietvaros, kura teorētiskais uzdevums ir atvairīt Krievijas "militāro agresiju", kas vērsta pret Baltijas valstīm.
Kad informācija par to tika publicēta, par Kanādas dalību šajā spēka demonstrācijā nenogurstoši klāstīja parastie promilitāriskie trubadūri, kuri vēlas atgriezties vecajos labajos aukstā kara laikos. Daži urā-patrioti pat iedēvēja Baltijas valstis par "NATO ziemeļu flangu", it kā trešais pasaules karš jau būtu sācies.
Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu Rietumu mediji atainoja kā neprāti, kurš tiecas pēc globālas virskundzības, iepriekš ieplānotās ikgadējās mācības Krievijā un Baltkrievijā tika atspoguļotas kā neizbēgama iebrukuma priekšvēstnesis. Tātad saprotams, kāpēc Princeses Patrīcijas pulka karavīri uztraucās pirms došanās uz rajonu, kas robežojas ar "Putina ļaunuma impēriju".
Pagājuši septiņi garlaicīgi mēneši, 450 karavīri ir atgriezušies mājās, un tagad septiņus mēnešus ilga šķiršanās no ģimenēm gaida citus kanādiešu karavīrus.
Atšķirībā no aukstā kara laikiem, kad bāzēs Vācijā pastāvīgi uzturējās mehanizētās brigādes grupa un trīs iznīcinātāju eskadriļas, misija Latvijā veidota pēc rotācijas principa. Tas nozīmē, ka, atšķirībā no aukstā kara laika, kad karavīri uz Vāciju devās kopā ar ģimenēm, karavīri Latvijā ir ilgstoši šķirti no sievām un bērniem.
Misija Kandagarā parasti ilga pusgadu, taču tur patiešām šāva, un Afganistānā dislocētie karaspēki pievērsa uzmanību militārajam uzdevumam. Latvijā neviens šaut nedomā, un NATO komandieri to ļoti labi saprot.
To var apgalvot pilnīgi droši, ņemot vērā NATO bataljonu sastāvu Baltijas valstīs. Kanādas komandēto kontingentu veido arī karavīri no Spānijas, Itālijas, Polijas, Slovēnijas un Albānijas. Šogad viņiem pievienosies arī 200 cilvēki no Spānijas un Čehijas.
Ja pastāvētu reāls Krievijas iebrukuma risks Latvijā, neviens NATO komandieris, pie pilna prāta būdams, negribētu komandēt daudzvalodu zaldātu kolekciju, jo tam nav nekādas taktiskās jēgas.
Un tomēr jēga ir — ekonomiskā. Visas šīs valstis tērē savu kareivju uzturēšanai Latvijā pašas savu aizsardzības budžetu. Tikai Kanāda vien šiem mērķiem atvēlējusi 134 miljonus dolāru.
Latvijas ekonomika atrodas "brīvā kritienā" kopš valsts iestāšanās ES 2004. gadā, no diviem miljoniem iedzīvotāju 350 tūkstoši ir darba un ekonomiskie migranti. Ja NATO tik ļoti vēlas atbalstīt Baltijas valstu ekonomiku, varam to nosaukt par finansiālu atbalstu. Tā vietā mēs tērējam aizsardzības budžetu, lai stātos pretī neesošajiem Krievijas draudiem, raksta Kanādas izdevums.
Baltijas valstis ir NATO locekles, un tām garantēta alianses kolektīvā aizsardzība gadījuma, ja tām patiešām uzbruks. Tātad kanādiešu karavīriem nemaz nav obligāti jāilgojas pēc mājām, bet 134 miljonus dolāru varētu iztērēt bāzu remontam vai militārās tehnikas iegādei Kanādas vajadzībām.