3. februārī Sīrijā Sarakibas pilsētas rajonā tika notriekta Krievijas lidmašīna Su-25. Pilotam izdevās katapultēties, taču viņš gāja bojā uz zemes, cīņā ar teroristiem (daži dati liecina, ka viņš izmantojis divas aptveres un, pastāvot gūsta riskam, uzspridzinājies ar granātu).
Atbildību par notikušo uzņēmās Krievijā un vairākās citās pasaules valstīs aizliegtais "Džabhat an Nusra", kas kontrolē reģionu, kā arī virkni citu grupējumu. Izpildītāji jau ir sasniegti — Krievijas spēku uzbrukumā, pēc Aizsardzības ministrijas datiem, likvidēti 30 kaujinieki. Arī organizatoru liktenis ir neapskaužams — rit cīņa pret "Nusru", un grupējuma sakāve ir tikai laika jautājums.
Saikne ar Turciju?
Taču terorakts rada jaunu faktoru Sīrijas konfliktā. Krievijas lidmašīna bija notriekta ar pārnēsājamo zenītraķešu kompleksu (PZRK), kas tagad parādījies kaujinieku bruņojumā. Tātad tagad viņi var mēģināt notriekt citas Krievijas kara lidmašīnas (atsauksim atmiņā, kādas traģiskas sekas bija PZRK dušmaņu rokās Afganistānas kara laikā).
No kurienes kaujinieki saņēmuši PZRK? Pastāv divas versijas. Pirmā: sākotnēji sistēma piederēja kurdiem, un operācijas "Olīvkoka zars" laikā to ieguva Turcijai labvēlīgi noskaņotie kaujinieki no Sīrijas, kuri pēc tam to pārdeva/nodeva "Nusrai". Ja tā, par notikušo atbildība jāuzņemas Ankarai.
Atgādināsim, ka sākotnēji Turcija bija atbildīga par deeskalāzijas zonu Idlibā. Jā, "Nusra" atņēma kaujinieki lielu daļu šīs teritorijas, taču tas nemazina Ankaras saistības. Problēma bija jāatrisina Erdoganam, nevis Sīrijas armijai.
Labi, pieņemsim, ka Erdoganam bija steidzamākas darīšanas — pilnā augumā piecēlās kurdu jautājums. Taču tā risināšanas gaitā Erdoganam tomēt vajadzēja kontrolēt savu "lielgabalu gaļu" — Sīrijas kaujiniekus, kuri piedalījās "Olīvkoka zarā" kājnieku lomā. Turcijai bija jākontrolē viņu trofejas un jāiznīcina objektīvi bīstamie priekšmeti.
Pēc būtības notikušais apliecina, ka Turcija nespēj līdz galam pildīt uzņemtās saistības.
Protams, daudzi savās pārdomās spers soli tālāk un teiks, ka Ankara ir tieši saistīta ar iznīcinātāja bojāeju, lai ietekmētu Krieviju, taču pagaidām pamata tādiem pieņēmumiem nav. Turklāt Erdoganam tas nav vajadzīgs, it īpaši patlaban, kad Turcija ir izolēta no Rietumu puses.
Vai tomēr iesaistīta ir Amerika?
Otrā versija — teroraktā vainojami amerikāņi. Viņi piegādājuši kaujiniekiem ieročus, un, iespējams, starp tiem bijuši arī PZRK.
Tāpēc, piemēram, amerikāņi ir likuši lietā tik lielas pūles, lai atņemtu PZRK kaujiniekiem Lībijā (daži dati liecina, ka tieši tāpēc gājis bojā ASV vēstnieks Lībijā Kristofers Stīvenss).
Protams, patlaban specdienestiem ir jānoskaidro, vai pielietotais PZRK ir atsevišķa kaujinieku trofeja vai viens no piegādātajiem elementiem, un jādara viss iespējamais, lai konfiscētu šīs sistēmas. Jebkādiem līdzekļiem.
Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.