Olivers Ivanovičs iemiesoja serbu kopienas cerības, ka viss vēl nav zaudēts, ka izdosies vienoties. Tagad, pēc šīs slepkavības cerību vairs nav. Par to, kā notikumi varētu risināties tālāk – Filipa Prokudina materiālā, ko publicēja RIA Novosti.
"Situācija mainījusies katastrofiski"
Ivanoviča slepkavība skaļi atbalsojās ne tikai Balkānos, – visās valstīs ar savām interesēm reģionā. Kosovā un aiz tās robežām Ivanovičs bija pazīstams kā neatkarīgs politiķis, serbu kopienas interešu aizstāvis.
"Jūs zināt, kas notika vakar (16. janvārī – tulk. piez.). Atskanēja šāviens. Viens šāviens, situācija katastrofiski mainījās," – teica pašreizējā ES Padomes prezidenta – Bulgārijas premjerministrs.
Krievijas Ārlietu ministrija nosodīja Ivanoviča slepkavību un pauda cerību, ka Kosovas varasiestādes veiks rūpīgu izmeklēšanu. "Tamlīdzīga politiskā izrēķināšanās draud paplašināt terora atmosfēru, radīt etniskā konflikta recidīvus reģionā," – atzīmēts ĀM paziņojumā.
Serbijas patriarhs Irinejs izteicās skarbāk. "Daudzi bija spiesti pamest Vecās Serbijas (Kosovas un Metohijas – red.) teritoriju. Ivanovičs izjuta spiedienu, piedzīvoja smagus pārbaudījumus. Viņš varēja pamest savu zemi, taču nevēlējās to darīt nekādā gadījumā. Diemžēl tas viņam maksāja dzīvību," – teica patriarhs.
Serbu politiķis Voislavs Šešels uzskata, ka par noziegumu atbildīgi rietumu specdienesti. "Olivers Ivanovičs, principā, bija nenozīmīgas politiskās partijas priekšsēdētājs, taču notika kaut kas ļoti dīvains. Trīs gadus viņš bija arestēts, viņu apsūdzēja kara noziegumos. Absolūti visi <…> zināja, ka viņš nebija iejaukts nekādās ļaundarībās," – uzsvēra Šešels. Viņš atgādināja, ka 2017. gadā nezināmas personas aizdedzināja Ivanoviča personīgo automašīnu.
Pēc slepkavības Kosvsko-Mitrovicē Serbijas delegācija atteicās piedalīties kārtējā pārrunu raundā ar Kosovas albāņu valdību Briselē.
Pelēkā zona
Tāpat kā daudziem citiem politiķiem Balkānu valstīs, arī Ivanovičam bija militāri etniska "pagātne": viņu apsūdzēja albāņu slepkavībās. 2016. gadā Kosovas tiesa atzina viņu par vainīgu 1999. gadā pastrādātā noziegumā. 2017. gada februārī apelācijas instance piesprieda Ivanovičam mājas arestu. Visu šo laiku politiķis aktīvi strādāja. Jāpiebilst, ka serbu kopienas interesēs Ivanovičs pauda mērenu viedokli. Viņš bija neērts Belgradas varasvīriem – politiķis kritizēja projektu "Serbu saraksts", ņemot vērā sakarus ar kriminālnoziedzniekiem. Un Priština par to nebija sajūsmā.
Balkāni ir nemierīgs reģions, bet Ivanovičs strādāja Kosovas ziemeļos, kur etniskās pretrunas ir saasinātas līdz pēdējam. Reģionu pilnībā kontrolēt nespēj ne Kosovas valdība, ne Belgrada. Līdz ar to pelēkajā zonā plaukst kriminālnoziegumi un kontrabanda.
Balss patiesības un taisnīguma labā
Starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" preses centrā tika demonstrēta dokumentālā filma "Kosova: brīdis civilizācijā". Tā stāsta par serbu baznīcu un klosteru iznīcināšanu novadā – ekstrēmisti vēlas noslaucīt no zemes virsas visu, kas saistīts ar gadsimtiem ilgo serbu vēsturi Kosovā, reģionā, kam ir īpaša nozīme serbu acīs. Olivera Ivanoviča slepkavība ir viens no notikumiem šajā virknē. Filmas autors Boriss Malagurskis atzīmēja baismīgo iespaidu, ko uz serbu kopienu regionā atstāja politiķa bojāeja.
"Apklususi liela balss par taisnību un taisnīgumu. Viņu nemīlēja daudzi politiķi, it īpaši Belgradā, taču parastie cilvēki viņu mīlēja, cienīja viņa kaislīgo vēlmi palikt savā zemē. <…> Viņš kļūs par piemēru visām paaudzēm un daudziem politiķiem, (parādīs – red.), ka ciņiem jācīnās par brīvību, neskatoties uz dzīvības draudiem," – teica Malagurskis.
Aizmirstā pieklājība
"Ivanoviča nāve met ēnu uz Belgradu, jo tagadējā valdība īstenoja kampaņu pret viņu, pat izlaida aizvainojošus videoklipus. Pats Olivers Ivanovičs pavisam nesen teica, ka bīstas atentāta. Tagad trauslas ir paša Serbijas prezidenta Aleksandra Vučiča pozīcijas. Preses konferencē viņam nācās strīdēties ar žurnālisti no Kosovskas-Mitrovices," – atzīmēja Belgradas Eiropas pētījumu institūta eksperts Stevans Gajičs.
Stratēģisko iniciatīvu centra Belgradā prezidents Aleksandrs Mitičs norādīja, ka jebkurā kontekstā un jebkurā situācijas attīstības gadījumā Ivanoviča slepkavības sekas būs viennozīmīgas: Kosovas serbu vidū pieaug traksmes sajūta. "Dominējošās jūtas – "ja tas noticis ar Oliveru Ivanoviču, tas var notikt ar ikvienu no mums," – uzskata eksperts.
Mitičs pievērsa uzmanību tam, ka Ivanoviča slepkavībai tika izraudzīts sprādzienbīstams brīdis politiskajā situācijā. "Berlīne un Vašingtona cenšas piespiest Belgradu pieņemt vienošanos attiecību "normalizācijai" ar Kosovas albāņiem. Tas ļaus Kosovai kļūt par ANO locekli. <…> Bet separātiskās paramilitārās "Kosovas atbrīvošanas armijas" (KAA) līderi dara visu iespējamo, lai novērstu KAA kara noziegumu tribunāla darba sākumu un radītu "Serbu pašvaldību biedrību" novadā," – viņš paskaidroja.
Turklāt, kā norādīja eksperts, Kosovas albāņu līderi cenšas īstenot projektu, kas ļautu izveidot pilnvērtīgu armiju NATO sagatavoto "Kosovas drošības spēku" vietā.
Iespējams, pēc serbu politiķa bojāejas pagaidām nenotiks nekas īpašs. Kosovas neatkarības kuratori pašlaik nevēlas vardarbības uzliesmojumu Kosovā. Belgradu pierunā garās pārrunās, un nevienam nav vajadzīgs apstiprinājums tam, ka ārējo spēles vadītāju aizbilstamie ir parasti ekstrēmisti.
Taču skaidrs ir arī tas, ka Olivera Ivanoviča slepkavība praktiski uz visiem laikiem apglabājusi cerības uz to, ka puses varētu vienoties vismaz saskaņā ar principu "labāk slikts miers nekā labs karš". Neatkarīgo politiķi piecieta pelēkajā zonā – tika ievērota kaut minimāla pieklājība. Visi izlikās, ka sprādziens nav gaidāms. Tagad pieklājība vairs nav vajadzīga.