Politologs: Latvijas iedzīvotāji var necerēt uz varasvīru tēvišķīgām rūpēm

Latvijas valdība uzskata, ka rūpes cilvēkiem kaitē, tāpēc saglabā iedzīvotāju tonusu, atzīmēja Feliciana Rajevska.
Sputnik

RĪGA, 24. janvāris — Sputnik. Latvijas varasvīri uzskata, ka iedzīvotājiem par sevi jāparūpējas pašiem, radio Baltkom ēterā savu viedokli pauda eksperte sociālās politikas jautājumos, Vidzemes augstskolas asociētā profesore, politikas zinātņu doktore Feliciana Rajevska.

Pēc viņas domām, Latvijas valdība uzskata: ikviens ir pats savas laimes kalējs, un valsts rūpes nāk vien par ļaunu.

Uz nabadzības robežas Latvijā dzīvo vairāk nekā pusmiljons cilvēku. Vai arī jūs esat viņu skaitā?Naudas trūkst visu laiku, dzīves līmenis ir sarucisJa gribi nopelnīt, nopelnīsi, tikai slinkot nevajagStrādā, strādā, bet pārliecības par rītdienu navAgrāk nabago bija vairāk, situācija uzlabojasNekad neticu statistikai

"Kopumā skatoties, mūsu valsts sociālo politiku par dāsnu nenosauksi. ES 28 valstis sociālajai politikai atvēl 28%, mēs – 14%. Cipari runā paši par sevi. Valsts ilgi un konsekventi īsteno politiku, kurā katrs ir pats savas laimes kalējs, katram par sevi jāparūpējas pašam. Paternālisms, tēvišķīgas rūpes tiek uzskatītas par nepareizām, jo ļauj cilvēkam atslābināties, kaitē viņam. Viņš zina, ka bez pabalsta nepaliks," – Rajevskas teikto citēja Mixnews.lv.

Iepriekš jau vēstīts, ka, saskaņā ar CSP datiem, nabadzības riskam Latvijā pakļauta piektā daļa iedzīvotāju – aptuveni 425 tūkstoši cilvēku. Starp vientuļajiem pensionāriem trīs ceturtdaļas ir nabagi. Iestāde vēstīja, ka 2016. gadā 22% iedzīvotāju ienākums nepārsniedza 330 eiro mēnesī, tātad bija zem nabadzības riska sliekšņa. Salīdzinājumā ar 2015. gadu šādu cilvēku skaits pieaudzis par 0,3 procentpunktiem.

Eurostat informē, ka Latvija noslēdz nabadzīgāko ES valstu piecnieku. 2016. gadā Latvijā pirktspējas paritātes rādītājs (preču skaits, ko iespējams iegādāties par konkrētu summu) sasniedza 65% no ES līmeņa (līdere – Luksemburga ar 132%). IKP līmenis uz vienu iedzīvotāju Latvijā 2016. gadā sastādīja 67%, bet Luksemburgā – 267%.