RĪGA, 19. janvāris — Sputnik. Parlamenta "oligarhu lietas" izmeklēšanas komisija apstiprināja gala ziņojumu, ziņo Saeimas mājas lapa.
No sešiem komisijas locekļiem par ziņojuma pieņemšanu nobalsoja četri, pret — divi.
Dokumentā apkopoti fakti, uzstāšanās sēdēs un komisijas secinājumi.
Robeža starp likumību un pretlikumību
Komisija vērtēja "oligarhu lietu" un faktorus, kuri noveda pie tā slēgšanas pirmstiesas stadijā.
Deputāti konstatēja, ka tā saucamajās oligarju sarunās viesnīcā Rīdzene ir korupcijas kontroles pazīmes, jo dažas no apspriestajām rīcībām "var liecināt par valsts varas izmantošanu kā instrumentu personīgā ekonomiskā labuma gūšanai".
Ziņojumā teikts, ka komisija atbalsta juristu piedāvājumu organizēt diskusiju par korupcijas kontroles (valsts sagrābšana) jēdziena ieviešanu normatīvajos aktos.
Deputāti uzskata, ka jāpieņem likums par lobēšanu, kurš ierobežotu likumīgās un pretlikumīgās politiskās ietekmes metodes.
Kas attiecas uz "oligarhu lietas" izbeigšanu pirmstiesas stadijā, komisija neatrada pamatu uzskatīt, ka uz izmeklēšanu tika veikta pretlikumīga ietekme. Deputāti piedāvā Ģenerālprokuratūrā veikt papildus pārbaudi šajā jautājumā.
Ziņojumā tiek uzsvērts, ka ir jāizvērtē personu atbildība, kuriem tika uzticēta liecību glabāšana, kuras saturēja valsts noslēpumu, nevis mediju atbildību par materiālu publicēšanu.
Komisija uzskata, ka ir jāparedz atbildība par žurnālistu uzpirkšanu un cita veida ietekmi uz tiem, kā arī par apzinātām manipulācijām ar sabiedrības viedokli ar mediju palīdzību.
Farss un izgāšanās
Izmeklēšanas komisijas darbs jau pašā sākumā izraisīja daudz jautājumu sabiedrībā, savukārt tās gala ziņojums tika sagaidīts ar kritiku.
Kā vēsta portāls lsm.lv, "Sabiedrības par atklātību — Delna" vadītāja vietas izpildītāja Liene Gātere uzskata, ka komisijas darbs pārvērtās farsā.
"Ja mēs skatāmies, ka izmeklēšanas iestādes netika galā ar "oligarhu lietu", tad to parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbu tādā kontekstā varētu vērtēt kā viņu nespēju jeb izgāšanos, ņemot vērā to publiski izskanējušo informāciju, kas ir gaidāma ziņojumā," atzīmēja Gātere.
Pēc viņas sacītā, komisijai bija lielākoties "informatīvā" loma: tā ļāva pastāvīgi noturēt "oligarhu lietu" dienas kārtībā.
Komisijas darbs tiks ņemt vērā arī priekšvēlēšanu kontekstā — vēlētāji izvērtēs, cik ļoti Saeima ir spējīga pretoties sistēmas korupcijai un strādāt sabiedrības interesēs, uzsvēra Gātere.
Parlamenta korupcijas kontroles pazīmju izmeklēšanas un "oligarhu lietas" pirmstiesas izmeklēšanas kvalitātes izvērtēšanas komisija tika izveidota 2017. gada jūlijā. Komisijas sēdēs piedalījās un sniedza paskaidrojumus 47 cilvēki.