Pazemojumi un iztrūkumi: vai tūkstotis eiro atrisinās pārdevēju deficīta problēmu?

Šobrīd Latvijā vidējā pārdevēju alga nepārsniedz 400 eiro uz rokām, tas nav prestižs darbs, no tā arī rodas kadru deficīts.
Sputnik

RĪGA, 18. janvāris – Sputnik. Ekonomikas nozares eksperti neizslēdz, ka nākamo divu vai trīs gadu laikā vidējā veikalu pārdevēju alga varētu palielināties līdz 1 000 eiro mēnesī. Taču pagaidām nozarē saglabājas kritisks darba roku trūkums, un zemā alga tam nav vienīgais iemesls, vēsta rus.tvnet.lv.

Latvijā par galveno ekonomisko darbību kļuvusi tirdzniecība

Pazemojumi katras piecas minūtes un stereotips, ka par pārdevējiem iet strādāt tad, kad nevar atrast neko citu, — tie ir iemesli, kādēļ pārdevēja un kasiera darbam ir zems prestižs. Sabiedrībā zemāks statuss nekā pārdevējam ir tikai apkopējam, pastāstīja Latvijas Darba devēju asociācijas priekšsēdētājs Vitālijs Tihoņenko.

"Rotācija ir nenormāla. Cilvēki nostrādā pārbaudes termiņu, un viņu vai nu atlaiž, vai arī viņus neapmierina darba nosacījumi un slodze, un viņi aiziet paši. Galvenais lūzuma punkts nav algas, bet pircēju attieksme. "Formula "klientam vienmēr ir taisnība" strādā kopš seniem laikiem. Pret pārdevējiem neizturas ar cieņu, viņu viedoklis nav svarīgs.

Pārdevējs tiek izskatīts kā kalps. Tiek uzskatīts, ka strādāt tirdzniecībā nav labākā izvēle, kaut gan tirdzniecība ir biznesa joma, bez kuras mēs vispār nevaram iztikt," — uzsvēra asociācijas vadītājs.

Pēc viņa sacītā, tie, kas meklē darbu, kasiera vai pārdevēja profesiju neuzskata par uzmanības cienīgu.

"No 70 līdz 75% aptaujāto uzskata, ka iemaņas šajās profesijās nav nepieciešamas, taču tas neatbilst taisnībai. Patiesībā, pārdevēja un kasiera profesija nav tik viegla – ir nepieciešamas spējas komunicēt, precizitāte, iemaņas, ātrums. Turklāt tas ir materiāli atbildīgs darbs," — uzsvēra Tihoņenko.

Latvija saglabājusi astoto vietu ES bezdarbnieku skaita ziņā

Viņš atzīmēja, ka pārdevēju un kasieru algu līmenis atspoguļo sabiedrības stereotipus. Saskaņā ar asociācijas datiem, tirdzniecības nozares darbinieki saņem algu, kura nedaudz pārsniedz minimālo, – ne vairāk par 400 eiro uz rokām.

"Ja cilvēks nestrādā virsstundas, svētkos, brīvdienās, un neņem papildu maiņas, tad viņš saņems nedaudz vairāk par minimālo algu," — piebilda Tihoņenko.

Pēc viņa sacītā, Vecajā Eiropā attieksme pret pārdevējiem ir daudz cienīgāka, un Latvijas sabiedrībai arī vajag tiekties pēc tā.

"Tiklīdz tirdzniecības darbinieki izjutīs, ka viņus ciena, mainīsies attieksme, un darba devēji sapratīs, ka algas ir jāpalielina." Asociācijas pārstāvis atzīmē, ka tirdzniecībai kā nozarei ir jārealizējas un jāaug, jo šī nozare Latvijā ir visaptveroša. Latvijā nav bezdarba – tā ir mākslīgi uzpūsta problēma, uzskata darba devēju pārstāvis.

"Kāds var būt bezdarbs, ja ir darba sludinājumi, kurus mēnešiem ilgi neviens neizskata. Cilvēki izvēlas palikt mājās un gaidīt lielu laimestu."

Tihoņenko uzskata, ka došanās uz darbu ārzemēs ir postoša pašiem prombraucējiem, jo viņiem ir jāizvēlas – palikt ārzemēs un apdzīvoties tur, vai atgriezties un nokļūt tajos pašos apstākļos, no kuriem viņi aizbēga. "Tas ir noslēgts loks," — saka asociācijas vadītājs.

Iepriekš tika ziņots, ka jau 2016. gadā Latvijā tika novērots mazumtirdzniecības darbinieku deficīts. Lielajiem supermārketiem nācās meklēt darbiniekus reģionos pensionāru un jauniešu vidū. Vidējā vecuma cilvēki nevēlējās iet strādāt pie kases, pat neskatoties uz sociālajām garantijām un stabilu atalgojumu.