RĪGA, 10. janvāris — Sputnik. MIA "Rossija Segodņa", Sputnik un RT galvenā redaktore Margarita Simoņana sniedza interviju amerikāņu televīzijas kanālam CBS. Par to informē RIA Novosti, atzīmējot, ka sarunā ar raidījuma "60 minūtes" vadītāju Lesliju Stālu viņa pastāstīja, kāpēc tika izveidots televīzijas kanāls RT, ko atbalstīja kanāls ASV prezidenta vēlēšanu laikā un kāpēc viņas attieksme pret ASV mainījusies uz slikto pusi.
RT galvenā redaktore norādīja uz to, ka nebūt ne visi mediji ASV ir aizsargāti ar Konstitūcijas 1. grozījumu, proti, valstī eksistē cenzūra: "Kas noticis ar amerikāņu principiem?— vaicāja Simoņana raidījuma vadītāju. — Jūs taču teicāt, ka viedokļu dažādība — tas ir labi."
"Vai mums jāslēdz visi amerikāņu mediji Krievijā tikai tādēļ, ka viņi visi ir noskaņoti pret Putinu? Putinam naidīgā kampaņa nerimst ne uz vienu dienu. Visus slēgt ciet? Vai jūs tam piekrītat? (…) Ar savu rīcību tās (ASV varas iestādes – red.) iznīcina mūsu reputāciju. Vai tad mums jādara tas pats attiecībā uz visiem amerikāņu kanāliem Krievijā?" — jautāja Simoņana žurnālistei.
RT galvenā redaktore norādīja, ka ārzemju aģenta statuss — tā ir sava veida degzīme. Pēc viņas teiktā, neviens žurnālists nevar justies droši un komfortabli, strādājot medijos, kas oficiāli atzīti par ārvalstu aģentu. Tikmēr ASV Tieslietu ministrijas sarakstos nav iekļauti daudzi ārzemju valsts mediji. Tostarp britu BBC, franču telekanāls France 24, ķīniešu CCTV, Vācijas radiostacija Deutsche Welle. Kā ārzemju aģenti ir reģistrēti japāņu ziņu telekanāls NHK un ķīniešu avīzes Xinmin Evening News un China Daily.
Par iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanas
"Krievijas iejaukšanās" ASV prezidenta vēlēšanās temats kļuva par vienu no galvenajiem. Leslija Stāla paziņoja, ka amerikāņu specdienesti uzskata to par pierādītu faktu.
"Un jūs, protams, viņiem ticat … Tāpat kā jūs ticējāt tam, ka Irākā bija masu iznīcināšanas ieroči. Jūs taču tam arī ticējāt, vai ne? Lūdzu, turpiniet ticēt tam, ka Krievija iejaukusies amerikāņu vēlēšanās. Pēc pieciem gadiem jūs uzzināsiet, ka nekas tamlīdzīgs nav noticis," — atbildēja Simoņana.
Viņa atzina, ka Krievijas mediju pārstāvji varēja paust Twitter vai Facebook savu viedokli par to, ko viņi vēlētos redzēt ASV prezidenta postenī, taču norādīja, ka tas nav pretlikumīgi. "Vai tad to pašu nedara amerikāņu mediji? Mēs taču redzējām, ka britu mediji atbalstīja Hilariju — un neviens par šo jautājumu nebija sašutis. Franču mediji arī uzstājās par Klintoni — par to arī klusēja. Bet, kad daži Krievijas mediji it kā atbalstīja Trampu, uzreiz sākās orģija," — uzsvēra Simoņana.
Sarunā Simoņana norādīja, ka RT neatbalstīja Donaldu Trampu. Televīzijas kanāla galvenā problēma, bija tāda ka tas, atšķirībā no pārējiem, nav atbalstījis Klintoni.
"Man gribētos, lai uzvarētu kandidāts, ar labvēlīgāku attieksmi pret Krieviju," — teica Simoņana. — Vai šī situācija principā ir iespējama?" Neesmu pārliecināta."
Informācijas karš
Intervijā tika izskatīta vēl viena svarīga tēma –"informācijas karš" pret Rietumiem, ko, pēc Stālas domām, ved RT.
"Es personīgi nekādu karu nevedu. Man ir divi bērni. Esmu žurnāliste. Es strādāju par žurnālisti kopš 18 gadu vecuma," — atbildēja Simoņana.
Galvenā redaktore norādīja, ka apgaismojot notikumus pasaules arēnā, visas valstis izmanto līdzīgas metodes. Piemēram, uz Stālas frāzi par to, ka RT bieži raksta par notikumiem ASV negatīvā gaismā, telekanāla vadītāja atgādināja, ka ASV izmanto tos pašus instrumentus.
"Ienāciet jebkurā ASV valdības finansēto mediju vietnē. Ko jūs tur ieraudzīsiet? Ka ne tikai Krievijas demokrātija ir kaut kas nekrietns, bet arī Krievija kopumā ir slikta valsts, ka Krievijas valsts vara ir galīgi sabojāta, un cilvēki Krievijā arī ir slikti," — viņa teica.
Par augošo negatīvu pret ASV
Iepriekš Margarita Simoņana vairākkārt apgalvoja, ka viņai ļoti patika uzturēties ASV, it īpaši studiju laikā ASV pilsētā Bristolē, Ņūhempšīrā. Tomēr, kā viņa norādīja intervijā, RT galvenās redaktores attieksme pret valstī mainījusies laika gaitā.
"Tas notika ne tikai ar mani, bet varētu teikt, ar lielāko daļu Krievijas iedzīvotāju. Gandrīz ar visiem. Tas notika 1999. gadā, kad jūs sākāt bombardēt Dienvidslāviju, — paskaidroja Simoņana. — Mēs to uzskatam par galīgi nepieņemamu, nelikumīgu un netaisnīgu — jo ANO nesniedza mandātu šiem aviācijas uzlidojumiem. Mums tas bija šoks."
Pēc viņas teiktā, 90. gados krievi iemīļoja Ameriku: "Mēs darījām visu, ko jūs mums teicāt, un mums gribējās izdarīt jūsu labā arvien vairāk un vairāk. Praktiski visa Krievijas tauta stāvēja un vaicāja: "Ko vēl patīkamu jums mēs varētu padarīt? Mēs gribam būt tādi kā jūs. Mēs jūs mīlam." Un tad 1999. gadā — bums! Jūs apšaudījāt Dienvidslāviju. Ar to viss beidzās — jūs mūs zaudējāt vienā mirklī. Diemžēl," — atceras Simoņana.