RĪGA, 5.janvāris — Sputnik. Parādi, iespējams, tiks piedzīti no Latvijai piederošās aviokompānijas airBaltic, vēsta Neatkarīga Rīta Avīze.
Sputnik Latvija jau iepriekš vēstīja, ka Krievija jau novembrī nosūtījusi Latvijai tiesiskās palīdzības lūgumu par vairāk nekā 20 miljonu eiro piedziņu no nacionālās aviokompānijas airBaltic bankrotējušās "Investbank" lietā.
Krievijas mediji informē, ka 2011. gada pavasarī banka noslēdza ar SIA "Baltijas aviācijas sistēmas" (BAS, toreizējais aviokompānijas airBaltic akcionārs) kredītlīgumus par 2,1 miljonu un 9,9 miljoniem eiro. Galvotāja pienākumus uzņēmās airBaltic. Saskaņā ar līgumu noteikumiem, BAS pienākums bija ik mēnesi apmaksāt procentus, taču 2011. gada novembrī aizņēmējs pārtrauca saistību izpildi.
Pēc žurnālistu domām, Krievijas tiesas lēmums ir pašsaprotams. Latvijas Tieslietu ministrija pieprasīja papildinformāciju, taču atbilde vēl joprojām nav saņemta. Tālāk lieta jānodod kādā Latvijas rajona tiesā, kas pieņems lēmumu par prasības apmierināšanu vai noraidīšanu.
Vienlaikus, raksta žurnālisti, Latvijas tiesa nevarētu rīkoties simetriski Krievijas tiesai un prasību noraidīt tikpat automātiski, kā spriedumus par labu krieviem štancē Krievijā. Latvijai jārēķinās ar airBaltic lidmašīnu piezemēšanos Krievijā, kur Krievija tās var atņemt.
Pat ja airBaltic atteiksies no reisiem uz Krieviju, tik un tā tajā atradīsies kaut kas Latvijai atņemams. Un pat pēc tam Latvija diezin vai spētu rīkoties simetriski un piesavināties, piemēram, uz Latvijas ostām sūtītās Krievijas kravas. Protams, tā jau var palikt pavisam bez tranzīta.
Latvijai sākās nepatikšanas, kat tā piekrita tam, ka skandināvu aviokompānijai SAS piederošās airBaltic akcijas nopirks fiktīvais uzņēmums Baltic Aviation Systems, aiz kura stāvēja toreizējais airBaltic vadītājs Bertolts Fliks.
Šīs shēmas finansēšanai tika izmantota Antonova radītā banku piramīda, kurā iesaistījās arī Latvijas Krājbanka. Viss ticis pasniegts tā, ka airBaltic ir ārkārtīgi ātri augoša kompānija, ko var ļoti izdevīgi pārdot. Naudas bija jāpietiek arī bankās aizņemto līdzekļu apmaksai. Taču galu galā iznāca tikai parādi un savstarpēju pretenziju ķēdīte.
Tolai k Latvijas valsts uzņēmās lielāko daļu airBaltic parādu un panāca, ka Krājbankas likvidatori "nepiesēja" aviokompānijai vēl lielākas saistības. Taču diemžēl tas neattiecas uz Lietuvā un Krievijā reģistrētajiem Antonova banku likvidatoriem, raksta izdevums.