Lielā un varenā. Krievu valoda kļūst aizvien populārāka tuvās un tālās ārvalstīs. Ik gadus visā pasaulē durvis ver jauni mācību centri un programmas. "Atsūtiet skolotājus," — lūdz ārvalstu kolēģi. Kāpēc aug interese par krievu valodu, kas lauž stereotipus par Krieviju — Annas Krivolapovas rakstā RIA Novosti.
No Ekvadoras līdz Ķīnai
Ekvadorā pirmo krievu valodas nodarbību apmeklēja tikai 30 cilvēki — vietējo studentu attieksme pret pedagogiem no Krievijas bija pavēsa. Taču viesi neapjuka un nākamajā dienā organizēja universitātes kopmītnē Krievu kultūras dienu: spēlēja uz koka karotēm, dejoja, dziedāja dziesmas, protams, arī "Kaļinku". Rezultāts neizpalika: jau nākamajā nodarbībā klasē sēdēja gandrīz simt cilvēki. Divas nedēļas vēlāk puse no viņiem nolēma turpināt mācības, vēl trīs studenti paziņoja, ka brauks studēt uz Krieviju. Bet radošos pedagogus ataicināja pastrādāt citā valstī.
Kas ir šie skolotāji, kurus mēdz dēvēt par "krievu valodas vēstniekiem"? Tie ir Krievijas augstskolu studenti, tāda paša nosaukuma programmas dalībnieki. Kopš 2015. gada to īsteno Puškina vārdā nosauktais Krievu valodas institūts ar Izglītības un zinātnes ministrijas, kā arī organizācijas sadarbībai ar ārzemēs dzīvojošajiem tautiešiem "Rossotrudņičestvo" atbalstu.
Divus gadus "vēstnieki" strādāja tik čakli, ka tagad jauniešus labprāt aicina uz valstīm, kas agrāk nebija iekļautas projektā. "Šogad mūsu grupu aicināja uz Ķīnu, kur viņi sekmīgi strādāja vienā no provincēm," — stāsta programmas "Krievu valodas vēstnieki" programmas koordinatore Svetlana Uļjanova.
Sākumā skolotājus sūtīja tikai uz NVS republikām. Taču ar laiku tām pievienojās Latīņamerikas, Eiropas, Austrumāzijas un Tuvo Austrumu valstis.
Svetlana Uļjanova pastāstīja, ka potenciālie skolotāji tika meklēti valsts lielākajās augstskolās. Starp citu, atlase ritēja ne tikai pedagoģijas fakultāšu studentu vidū. Starp prasībām kandidātiem bija minētas ne tikai virtuozas dzimtās valodas prasmes, bet arī harizma un radošās prasmes. No pieciem tūkstošiem pretendentu tolaik tika izraudzīti 166 cilvēki, taču programmas ģeogrāfija paplašinās, tāpēc "vēstnieki" tiek atlasīti arī patlaban.
Laužot stereotipus
Viņu uzdevums ir ne tikai sniegt pamata zināšanas valodā, bet arī savaldzināt ar krievu kultūru kopumā. Labi zināms, ka par valsti un tās iedzīvotājiem daudzi spriež atbilstoši savai pieredzei saziņā ar konkrētu cilvēku. "Vēstnieki" stāsta, ka darba gaitā dažādās valstīs izdodas kardināli mainīt vietējo iedzīvotāju attieksmi pret Krieviju. Līdz šim viņu priekšstati par mūsu valsti veidojušies tikai uz filmu un mediju publikāciju pamatiem.
Gadījies, ka programmas dalībnieki saskārās ar atklāti agresīvu audzēkņu noskaņojumu, turklāt ne jau kādā Rietumu valstī, bet gan Moldovā, Krievijai tuvā pēcpadomju republikā.
"Kāds pusaudzis Kišiņevā jau pirmajā nodarbībā paprasīja: "Kāpēc jūs esat šeit ieradušies?" Es saprotu, ka bērns, domājams, atspoguļoja pieaugušo noskaņojumu. Mēs sākām ar viņu runāt, stāstīt par Krieviju. Pēc divām nedēļām, kad braucām prom, zēns lūdza piedošanu un izteica vēlmi turpināt krievu valodas mācības. Mēs ar viņu vēl joprojām sarakstāmies sociālajā tīklā," — atceras 24 gadus vecā Lilija Bedļajeva. Viņa bija viena no pirmajām brīvprātīgajām programmas dalībniecēm.
Lielbritānijā Lilijai atgadījās kas cits. Tiesa, ne mācību stundā. Studente apciemoja britu ģimeni, kurā bija maza meitene. Iepazīšanās brīdī bērns pavaicāja: "Ja jau tu esi krieviete, tad jau esi nežēlīga?" Tāda nostāde Liliju apstulbināja. Meitene paskaidroja, ka reiz esot dzirdējusi, ka visi krievi ir ļauni. Pēc tikšanās meitene iedeva Lilijai zīmīti un palūdza to izlasīt, kad ieradīsies mājās. "Tu nepavisam neesi nežēlīga. Tu esi laba. Es gribu ar tevi draudzēties," — bija teikts bērna sūtījumā.
"Ak, un cik daudz runu par lāčiem, kuri staigājot pa ielām Krievijā. Ne saskaitīt. Šķiet, ar to sākas katrs kurss," — smejas brīvprātīgais Andrejs Kļeņins, Pjatigorskas valsts lingvistiskās universitātes students.
Pragmatiskā krievu valoda
"Vēstniekiem" nākas pacietīgi skaidrot un uzskatāmi demonstrēt, ka krievu kultūra — tie nav lāči, vodka un matrjoškas, ka tā vienlaikus ir savdabīga un mūsdienīga. Turklāt tuva pazīšanās ar krievu valodu un kultūru ir izdevīgs "ieguldījums".
"Mūsdienu pasaulē valoda ir ne tikai nacionālā piederība, ne tikai piekļuva kultūras mantojumam vai jaunām zināšanām. Patlaban tas ir resurss attīstībai, personīgās izaugsmes mērķu sasniegšanai, konkurētspējīgām priekšrocībām panākumu zonā. Mūsu uzdevums ir veidot pragmatisku interesi par krievu valodu, lai tās nesēju skaits palielinātos apzinātas izvēles rezultātā. Mūsdienās krievu pasaule ir 300 miljoni cilvēku," — paskaidroja Rossotrudņičestvo preses dienestā.
Aizvien vairāk valstu pēdējā laikā nāk klajā ar sadarbības piedāvājumiem un ir gatavas līdzfinansēt "vēstnieku" ierašanos. Koordinatori stāsta, ka 2017. gadā Ekvadora, Ķīna, Bahreina, Horvātija, Bulgārija. Vjetnama un Portugāle pēc savas iniciatīvas uzaicināja krievu brīvprātīgos strādāt mācību iestādēs.
Īpaši aug interese valstīs, kas kļuvušas par Krievijas stratēģiskajiem partneriem, piemēram, Ķīnā. Mariju Panarinu, "Austrumu ekspedīcijas" dalībnieci, patīkami pārsteidza uzņemšana šajā plašajā valstī.
"Attieksme pret mums bija kā pret karalisko ģimeni. No viesnīcas uz skolu aizveda un atveda, pēc nodarbībām organizēja ekskursijas. Protams, sirdi iekaroja pašu bērnu attieksme pret mācībām, īpaši — pret krievu valodu. Tik apzinīgus skolēnus vēl nav gadījies satikt," — savus iespaidus stāstīja Marija.
Bet es zaudēju saknes
Uzzināt savu senču vēsturi, izprast viņu kultūru — vēl viens svarīgs motīvs krievu valodas apguvei. Piemēram, Portugālē "vēstnieki" vadīja nodarbības skolā bilingvāliem, tas ir, krievu un portugāļu valodās runājošiem bērniem. Šo bērnu vecāki dzimuši Krievijā, taču reiz pārcēlušies uz pastāvīgu dzīvi, un tagad nevēlas, lai bērni aizmirstu savas saknes.
"Viena māmiņa sarunā ieteicās, ka gribētu, lai viņas dēli izglītotos Krievijā. Viņas jaunākais dēls stāstīja, ka sapņo apciemot radus un ieraudzīt īstu sniegu. Portugālē šajā laikā caurcaurēm līst. Tāpēc viņu iespaidoja mūsu stāstus par pikošanos, ragavām un sniegavīriem," — stāsta Andrejs Kļeņins.
Pašlaik rit pārrunas par krievu valodas mācībām bilingvāliem bērniem skolās Francijā.
Rossotrudņičestvo paskaidroja, ka 2017. gadā krievu valodas kursi atklāti 56 tuvās un tālās valstīs. ik gadus tajās mācās apmēram 16 tūkstoši cilvēku, taču tas nebūt nav pilns pieejamo iespēju saraksts. Piemēram, fonds "Russkij mir" atklājis vairāk nekā 90 centrus un 130 kabinetus. Savukārt Puškina vārdā nosauktā institūta partneru tīkls pašlaik pārstāvēts vairāk nekā 30 valstīs.