RĪGA, 1. janvāris — Sputnik. Straujais viesstrādnieku pieplūdums jau fiksēts Čehijā. Kā ziņo "Radio Prāga", pēdējos mēnešos vietējās varasiestādes bija spiestas vairākas reizes palielināt kvotas ukraiņu imigrantu uzņemšanai. Tas draud ar darba tirgus sabrukumu valstī, vēsta RIA Novosti.
"Karuseļa metode"
2017. gadā Kijeva noslēdza ar ES valstu līgumu par vīzu atcelšanu. Līgums ļauj ukraiņiem atrasties Eiropas Savienībā 90 dienas kā tūristiem bez iespējas legāli iekārtoties darbā. Taču kur ir likums — tur ir arī pārkāpēji. Tie, kuri vēlas apiet aizliegumu, atrod iespējas palikt Eiropā bez atļaujas, taču riskē saniknot policiju un vietējus iedzīvotājus.
"Kriminālās struktūras, kas nodarbojas ar nelegālo migrāciju, pastāv arī Eiropas valstīs, —RIA Novosti pastāstīja Krievijas Zinātņu akadēmijas speciālists Pjotrs Iskenderovs. — Tomēr ukraiņi var arī iztikt bez tiem."
"Visbiežāk tiek izmantota tā saucamā karuseļa metode. Dokumenti 90 dienu termiņam tiek noformēti kādā no valstīm, pēc tam nelegālis pārceļas uz citu valsti — un tā pēc nepieciešamības pa apli," — pastāstīja eksperts. Pirmie par to, kā veidā apiet likumu, uzzināja Balkānu iedzīvotāji, uz kuriem bezvīzu režīms tika attiecināts jau pirms 10 gadiem.
Ukraiņi bieži iekārtojas uzņēmumos, kuri darbojas pelēkajā sfērā. Uz Eiropu vilina darba sludinājumi, kuru piedāvājumi it nemaz neatbilst ES darba kodeksu normām. Darbiniekiem, kuri pēc 90 dienām kļūst par nelegāļiem, tiek piedāvāts strādāt 10-12 stundas diennaktī ar vienu brīvdienu nedēļā. Netiek norādīts arī tas, ka situācijā, ja karuseļa metode netiek savlaicīgi piemērota, ukraiņu imigrants nokļūst tiešā atkarībā no sava darba devēja, kuram ir zināms, ka darbinieks Eiropas Savienībā atrodas nelegāli.
Lēti kvalificētu vietā
Darba migranti nokļuvuši divu politiķu — Ukrainas ārlietu ministra Pavlo Klimkina un Polijas premjera Mateuša Moravecka strīda centrā: Moraveckis paziņojis, ka, pieņemot viesstrādniekus, viņa valsts "palīdz mazināt spriedzi ES austrumu flangā".
Klimkins uzskatīja viņa teikto par aizvainojošu.
"Mēs esam izglābuši Polijas ekonomiku, jo ukraiņi pie jums strādā. Es zinu reālus gadījumus, kad viņiem piedāvā lielāku algu, jo viņi elastīgāki un orientēti uz darbu," — sacījis politiķis.
Patiesībā augsta alga ukraiņiem ir liels retums, jo lielākā daļa migrantu veic vietējo iedzīvotāju vidū nepievilcīgākos darbus.
ES ir arī atbraukušiem ukraiņiem nelabvēlīgi noskaņotas personas. Starp tiem pret Austrumu imigrantiem vissliktāk uzturas vietējās arodbiedrības. Viņuprāt, postpadomju pilsoņi rīko dempingu ES darba tirgū, ar savu darbu mazinot algas gandrīz visiem. "Radio Prāga" citē Čehijas parlamenta deputātu Ļubomiru Zaoraleku, kurš žēlojas par "lēto darbaspēku no Ukrainas", lai arī Prāga cerējusi uz "kvalificētiem" speciālistiem.
"Visi ukraiņi drīz būs pie mums"
Postpadomju valstu iedzīvotāju pārcelšanās uz Austrumeiropu rada arī saskarsmi ar vietējo kultūru, ko joprojām piesātina atmiņas par XX gadsimta notikumiem. Krievijas politiķis un politologs Sergejs Stankevičs pastāstīja RIA Novosti, ka Polijas sabiedrībai ir raksturīga paasināta vēstures dramatisko notikumu uztvere, pagātnes pārdzīvošana, it kā tā būtu tagadne. Poļiem naidīgi noskaņotā Stepana Banderas iekļaušana Kijevas slavas panteonā ietekmējusi arī ukraiņu viesstrādnieku stāvoklī. Policija reģistrē dažādus nacionālistu uzbrukumus imigrantiem no Austrumiem.
Ultralabējo vidē daudzi uzskata Rietumu Ukrainu par zaudētajām poļu zemēm. 11. novembrī Neatkarības dienai veltītā manifestācijā nacionālisti izstaigāja Varšavas centru ar plakātu "Atceramies Viļņu, atceramies Ļvovu". Šajā fonā valstī notiek skandalozi uzbrukumi austrumu izcelsmes personām.
Piemēram, Varšavā tika piekauta ukraiņu grupa tikai par to, ka viņi runāja dzimtajā valodā. Pie Gdaņskas nacionālisti aplenca māju, kur dzīvoja ukraiņu viesstrādnieki un apmētāja ar akmeņiem. Kā rakstīja poļu Gazeta Wyborcza, uzbrucēji izmantoja arī beisbola nūjas, piebilstot: "Polija poļiem" un "Uz mājām, kurvas!"
Savukārt valstīs, kurām nav pretenziju Kijevai, bažas rada darbaspēka migrācijas apmēri. Kā pastāstīja Sputnik čehu politologs Jans Miklass, ukraiņi ieņem otro vietu ārzemju diasporas skaita ziņā. "Baidos, ka ar šo lēmumu (bezvīzu režīma ieviešanu — red.) tuvākajā laikā mēs pārvietosim pie mums visus 43 miljonus Ukrainas iedzīvotājus.
Lielākā daļa ukraiņu vēlēsies uzlabot savu sarežģīto ekonomisko stāvokli, dodoties uz Eiropu," – saka čehu parlamenta deputāts Zdeneks Ondračeks.