Nacistu bada plāns: "Ja iznīcināsim 30 miljonus slāvu, visi vācieši būs paēduši"

© Sputnik / Евгений Халдей / Pāriet pie mediju bankasНюрнбергский процесс (20 ноября 1945 г. - 1 октября 1946 г.)
Нюрнбергский процесс (20 ноября 1945 г. - 1 октября 1946 г.) - Sputnik Latvija, 1920, 09.05.2021
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Trešā reiha politiķi bija iecerējuši iznīcinošu karu pret Padomju Savienību. Nekādas "dzīvotu Minhenē un temptu bavāru alu" nacisti neparedzēja ne slāviem, ne citām neģermāņu tautām.
1941. gada 15. jūnijā, nedēļu pirms uzbrukuma PSRS reiha vadītāji slēgtā sēdē Vēvelsburgas pilī Ziemeļreinas-Vestfālenes zemē apstiprināja uzbrukuma plānu "Barbarosa" un genocīda ekonomisko bāzi – 20-30 miljonu padomju pilsoņu iznīcināšanas lietderību.
1946. gadā starptautiskais Nirnbergas tribunāls pasludināja spriedumu lielākajai daļai nacistu vadoņu, taču PSRS iedzīvotāju genocīda plāns palika aiz tiesas procesa ietvariem, stāsta Andrejs Tatarčuks.
Tēze "ja toreiz būtu atdevuši Maskavu un Ļeņingradu, tagad dzertu bavāru alu", kas izskanēja 2015. gadā, tagad ir neapšaubāmi atmaskota. Labējās partijas un liberāļi var mēģināt noliegt plāna "Ost" melnrakstu baismīgo jēgu (austrumu teritoriju apgūšanas pirmskara plāns paredzēja iedzīvotāju skaitka samazināšanu, likvidējot un izsūtot uz Sibīriju krievus un lielāko daļu baltu tautu – red.) apgalvot, ka "Nirnbergas procesa materiāli viltoti", taču nacistu genocīdu pret Padomju Savienības civilajiem iedzīvotājiem apstrīdēt nav iespējams.

Ar teitoņu pedantismu

Pērnā gada decembrī Krievijas Izmeklēšanas komiteja saņēma zinātniski pētnieciskā fonda "Digitālā vēsture" materiāli par nacistiskā Trešā reiha vadības plāniem – likvidēt 20-30 miljonus civiliedzīvotāju austrumu teritorijās, pārsvarā runa ir par Padomju Savienības pilsoņiem. Fonda direktors, vēsturnieks Jegors Jakovļevs iepazīstināja ar pārskatu "Nacistu bada plāns: PSRS iedzīvotāju genocīda programma un tās īstenošana" Starptautiskā sabiedriskā foruma "Piemiņas saglabāšana par Otro pasaules karu un Lielo Tēvijas karu". Forumā piedalījās arī Sputnik.
Книга Карлиса Штамерса Viktora Arāja tiesas prāva - Sputnik Latvija, 1920, 27.04.2021
Viedoklis
Kā Vācijā tiesāja latviešu nacistu līdzskrējēju: liecības un fakti
"Diemžēl Nirnbergas tribunāls neņēma vērā liecības par iedzīvotāju genocīda plāniem ne tikai nacistu un viņu sabiedroto bloķētajā Ļeņingradā, bet arī Maskavā, vispārēja bada radīšanu Harkovā, Kijevā un citās PSRS pilsētās. Situācija ir jālabo. Esmu vērsies Krievijas Izmeklēšanas komitejā ar materiāliem, kuri, pēc manām domām, pierāda genocīda ieceri PSRS 1941.-1944. gados. Tas ir plāns "Bads", plāns izvest bērnus no okupētajām teritorijām uz Vāciju (to ietver ANO Ģenerālasamblejas noteiktais genocīda jēdziens) un bērnu vāciskošanu saskaņā ar programmu "Lebensborn", slāvu iedzīvotāju masveida sterilizācijas līdzekļu meklējumi un eksperimenti ar mērķi padarīt neauglīgus krievus, poļus un citas slāvu tautas," stāstīja vēsturnieks Jakovļevs.
Stāsts par civiliedzīvotājiem Ļeņingradā, ap kuru 1941. gada 8. septembrī noslēdzās vācu, somu un spāņu bruņoto spēku blokādes loks, ir viena no Lielā Tēvijas kara baismīgākajām epizodēm. Ģenerālfeldmaršala Vilhelma fon Lēbota pavēlē vācu armiju grupai "Ziemeļi" no 28. augusta teikts: "Ņemot vērā augstāko komandieru norādījumus, pavēlu: ielenkt Ļeņingradu lokā pēc iespējas tuvāk pašai pilsētai, lai ietaupītu mūsu spēkus. Kapitulācijas prasības neizvirzīt. Lai izvairītos no lieliem dzīvā spēka zaudējumiem, risinot pilsētas maksimāli ātras iznīcināšanas uzdevumus, aizliegts uzbrukt pilsētai ar kājnieku spēkiem... Jebkurš iedzīvotāju mēģinājums izlauzties no loka ir jāpārtrauc, nepieciešamības gadījumā – pielietot ieročus."
Fonda "Digitālā atmiņa" direktors atzīmēja, ka 872 dienas ilgā blokāde bija daļa no nacistu plāna nomērdēt ļeņingradiešus badā. Blokādes gados, saskaņā ar dažādiem datiem, gājuši bojā no 600 tūkstošiem līdz 1,5 miljoniem iedzīvotāju. Nirnbergas procesā figurēja dati par 632 tūkstošiem, un tikai 3% iedzīvotāju gāja bojā uzlidojumos un artilērijas apšaudēs. Pārējie 97% miruši badā.
Режиссер Карен Шахназаров  - Sputnik Latvija, 1920, 01.04.2021
Intervija
Karens Šahnazarovs: nacisms varēja izvērsties no Atlantijas līdz Urāliem
Līdzīgs genocīda plāns bija apstiprināts arī pret Maskavas civiliedzīvotājiem – šis fakts ir mazāk zināms, un diemžēl tribunāls Nirnbergā veltīja maz uzmanības šiem nacistu kara uzdevumiem. SS obergrupenfīrers un policijas ģenerālis Ērihs fon dem Bahs-Zelevskis, viens no trim reihsfīrera Heinriha Himlera vietvalžiem Austrumu teritorijās, vēlākais visu antipartizānu spēku komandieris Polijā, Baltkrievijā un Krievijā, 1946. gada bija galvenais apsūdzības liecinieks Nirnbergas procesā pret galvenajiem reiha kara noziedzniekiem. Viņš iesniedza tribunālam galvenos pierādījumus, kuri apliecināja reihsmaršala Hermaņa Gēringa noziegumus – viņš izlikās, ka viņam nekas nav bijis zināms par kara noziegumiem Padomju Savienībā, un stāstīja par bruņinieku karu austrumos ("Netīrā, noladētā, nodevīgā cūka! Viņš bija nolādētākais slepkava visā tajā velnišķīgajā kompānijā! Netīrais, riebīgais suns!" kliedza Gērings no apsūdzēto sola – red.). Bahs-Zelevskis konstatēja, ka krievu genocīdu saskaņā ar plānu "Aldenburga", ko vēlāk iesauca par plānu "Ost", nacistu augstākā vadība apstiprināja sapulcē Vēvelburgas pilī 1941. gada 12.-15. jūnijā – nedēļu pirms Vācijas uzbrukuma PSRS.
Bahs-Zelevskis, kura galvenajai mītnei bija jāatrodas Maskavā, kad vērmahts ieņemtu pilsētu, Nirnbergā izmisīgi centās glābt savu dzīvību un bez žēlastības gremdēja savus partijas biedrus, augstākos nacistu līderus. Sapulce Vēvelsburgas pilī, kam nacionālromantiski noskaņotie nacisti piešķīra sakrālu jēgu, ilga četras dienas un noteica gandrīz visu Vācijas stratēģiju Austrumu frontē vismaz pirmajā kara stadijā. Svarīgi, ka runa nav tikai par militāro stratēģiju saskaņā ar plānu "Barbarosa", kas paredzēja Blitzkrieg un Sarkanās Armijas bēgšanu tālu aiz Arhangeļskas-Astrahaņas līnijas, bet arī pedantiskas ekonomiskās aplēses.

Plāna "Ost" ekonomika

Sapulcē Vēvelsburgas pilī 1941. gada vidū viena no gavenajām figūrām bija Impērijas Pārtikas un lauksaimniecības ministrijas valsts sekretārs Herberts Ernsts Bakke, pārtikas un lauksaimniecības reihsministrs un SS obergrupenfīrers. Dzimis Batumi, Krievijas impērijā, prūšu koloniska Albrehta Bakkes ģimenē. Māte – Luīza Vetcele cēlusies no švābu kolonistu daudzbērnu ģimenes, kas pārcēlās uz Kaukāzu jau XIX gadsimtā. Pirmā pasaules kara gados internēts no Tiflisas uz nometni Urālos. Bakkes formula paredzēja, lai vācu tauta izdzīvotu un pēc uzvaras Austrumu frontē sagrautu Lielbritāniju vismaz tās aizjūras kolonijās, ir jāiznīcina 20-30 miljoni padomju civiliedzīvotāju.
Нельзя забывать: сегодня День памяти жертв Холокоста - Sputnik Latvija, 1920, 28.01.2021
Video
To nedrīkst aizmirst: Holokausta upuru piemiņas diena
"No kurienes ņemts šis skaitlis – 30 miljoni "nepieciešamu nāvju", saskaņā ar plāna "Ost" ekonomiskajiem aprēķiniem, ko vadīja Hermanis Gērings, Vācijas attīstības plāna vadītājs un efektīvs valsts menedžeris? Padomju Savienība tika sadalīta divās nevienlīdzīgās daļās – ziemeļu mežu zona (Baltkrievija, Maskava un Ļeņingrada) un lauksaimniecības zlemes (melnzeme Ukrainā un Krievijas dienvidos). Pēc PSRS agrāro teritoriju okupācijas bija plānots pārtiku sūtīt uz Vāciju vērmahta karavīru un vācu iedzīvotāju iztikai. Gērings teica, ka taisās laupīt un laupīt efektīvi. Ļeņingradiešu un maskaviešu paēdināšana plānā nebija paredzēta, gluži pretēji, badu nacistu līderi uzskatīja par vienu no efektīvākajiem instrumentiem Austrumu teritoriju iedzīvotāju skaita samazināšanai.
SS obergrupenfīrers Herberts Bakke kā pazīstams zinātnieks lauksaimniecības nozarē, agronoms, augstu novērtēts speciālists Krievijas jautājumos, sapulcē Vēvelburgā paziņoja, ka 20-30 miljonu iznīcināšana vajadzīga, lai reģioni-donori Krievijas dienvidos un Ukrainā vairs neapgādātu ar pārtiku PSRS mežu zonas pilsētas un reģionus, citādi Trešais reihs saskarsies ar pārtikas krīzi. Hitlers no tā baidījās: jau 1939. gadā Lielbritānija nogrieza Vāciju no aizjūras pārtikas piegādēm, 1941. gadā tika samazināta gaļas norma iedzīvotājiem. Fīrers nevarēja pieļaut, lai atkārtotos 1916.-1917. gadu nabadzīgā "kāļu" ziema. Tā lielpilsētu iedzīvotāju likvidācijas plānu Austrumu teritorijās ar militāras blokādes un bada palīdzību nacisti Vēvelsburgā apstiprināja jau pirms militārās kampaņas. Tajā paredzēta Ļeņingradas blokāde, bads pēc Harkovas un Kijevas, citu pilsētu okupācijas," teica Jegors Jakovļevs.
Priekškara brīfingā Vēvelsburgas pilī līdz ar Hitleru, Hēringu, Himleru, Rozenbergu un citiem nacistu līderiem piedalījās ar SS obergrupenfīrers un policijas ģenerālis Frīdrihs Ekelns – Ostlandes reihskomisariāta vadītājs ar štābu Rīgā (saskaņā ar kara tribunāla lēmumu viņu sodīja ar nāvi Rīgā Uzvaras laukumā 1946. gadā). šveiciešu vēsturnieks Kristiāns Gerlahs uzskata, ka Bakkes plānu atzinīgi novērtējuši visi Trešā reiha politiķi un konsekventi pildīja pēc Vācijas uzbrukuma PSRS. Hermanis Gērings apliecināja: "Ja arī kāds cietīs badu, tikai ne vācieši." Badam pārsvarā vajadzēja skart pilsētu inteliģenci kā boļsevistiskās partijas fundamentu, kā arī Padomju Savienībā dzīvojošos ebrejus.
Мирные жители возвращаются в освобожденные деревни. Украина. Одесская область. - Sputnik Latvija, 1920, 07.01.2021
Viedoklis
Vērmahta zvērības okupācijas laikā: tūkstošiem izvarotu sieviešu

Izmeklēšanas komiteja ziņo

Visiem ir zināms, kāds bija bads blokādes slēgtajā Ļeņingradā smagajā un aukstajā 1941./42. gada ziemā. "Visi ir miruši. Tikai Taņa palikusi," – tās rindiņas no meitenes dienasgrāmatas neiziet no prāta. Okupētajās priekšpilsētās, Puškinā, iedzīvotāji bija tiktāl novesti līdz izmisumam, ka lūdza okupācijas vadību ļaut ēst mirušos. Vērmahta štāba priekšnieks Francs Galders savā dienasgrāmatā rakstīja: "Negrozāma ir fīrera vēlme nolīdzināt ar zemi Ļeņingradu un Maskavu, lai atbrīvotos no šo pilsētu iedzīvotājiem, kurus citādi mēs būsim spiesti barot visu ziemu." 1941. gada novembrī Ādolfs Hitlers sarunā ar Itālijas diktatora Musolīni znotu, Itālijas vēstnieku Vācijā grāfu Galeaco Čiano paziņoja, ka "šoziem mirs 20-30 miljoni cilvēku".
1941. gada 10. jūnijā Himlers bieži pavadīja laiku ar Bakki sarunās par karu pret Padomju Savienību. Bahs-Zelevskis vēlāk liecināja – arī par to, kādu skaitu slāvu tautības iedzīvotāju un ebreju vajag iznīcināt. Tieši Bakkes plāns rosināja nacistu darbības okupētajās teritorijās. Pavēle ieviesa jaunus aspektus Himlera loģikā – sagrāva psiholoģisko barjeru iedzīvotāju likvidācijas priekšā, jo situācijā, kad visi valsts resori saskaņojuši 30 miljonu cilvēku likvidāciju, vēl viena cilvēka slepkavība vai miljona iznīcināšana kļūst par abstraktiem skaitļiem, no kā asinis nomazgājuši valsts likumi.
"Bakke aprakstīja stāvokli eshatoloģiskā stilā: slāvi ne tikai ir zemākā rase, tie ir patēriņa konkurenti, kuri cīnīsies par vāciešu resursiem. Tā ir cīņa par vācu tautas izdzīvošanu, mums ir jāpāriet pie iznīcināšanas, teica Himlers. Kārtības policijas priekšnieks Kurts Daluge saformēja policijas bataljonus Austrumu teritorijām, Ervīna Šulca Einsatzgruppen pēc Geidriha pavēles sāka formēt 17. jūnijā, okupācijas sākuma periodā tās nebija lielas. Tika izmantoti vietējie noziedznieki, boļševiku idejiskie pretinieki – Ukrainā, Baltijā, Baltkrievijā, Polijā. 27. jūnijā 309. policijas bataljons Belostokā ieslēdza sinagogā un sadedzināja 2000 ebrejus, nodega viss ebreju kvartāls.
Историк Влад Богов - Sputnik Latvija, 1920, 01.11.2020
Latvijas vēstures melnās lappuses: soda bataljoni un Waffen SS leģionāri
Vada komandieris teica: "Fīrers vairs nebaros šīs netīrās palaistuves." Lai kur parādījās Geidrihs, Himlers un Kurts Daluge, sākās nāvessodi politisko uzdevumu izpildei. 1941. gada jūlija beigās notika operācija "Pripetes maršs": Franča Māgela SS kavalērijas daļa saņēma divas pavēles par ebreju un slāvu iznīcināšanu Baltkrievijā. Vēl nebija partizānu kustības, civiliedzīvotāji bija šokēti, bet jau tika pildīta pavēle "izķemmēt visus ciemus rajonā, apšaut un nodedzināt ciemus par nelojalitāti, sadzīt purvos. Pirmā Katiņa pēc Bakkes plāna tika sadedzināta jau 1941. gada jūlijā," pastāstīja "Digitālā vēsture" direktors Jegors Jakovļevs.
Latvijā 600 cilvēkus dzīvus sadedzināja jau 1941. gada 4. jūlijā Rīgas sinagogā, geto teritorijā – tas bija Viktora Arāja policijas bataljona noziegums. Arī Latvijā ir sava Katiņa – Audriņu ciems Latgalē, ko vietējie kolaboracionisti nodedzināja 1942. gada 4. janvārī.
Tūkstošiem tādu ciemu tika nodedzināti okupācijas gados, to iedzīvotāji – noslepkavoti. Pierādījumi liecina: okupācijas laikā PSRS teritorijā fašisti un kolaboracionisti noslepkavoja vai sadedzināja 11 309 340 civiliedzīvotājus. 306 944 viņu vidū – bērni. Krievijas Izmeklēšanas komiteja atzinusi par genocīdu civiliedzīvotāju slepkavības Žestjanaja Gorka ciemā Novgorodas apgabalā. Par to apsūdzēti Latvijas palīgpolicijas kolaboracionisti. Aleksandra Bastrikina vadītais resors uzsvēra: viņi izmeklē nežēlīgākos, plašākos noziegumus ar lielāko upuru skaitu visā cilvēces vēsturē. Bakkes (starp citu, 1947. gadā viņš izdarīja pašnāvību – iedzēra indi) plānu "Bads" KF IK var uzskatīt par nacistu programmas elementu miljoniem PSRS pilsoņu iznīcināšanai.

Parasts reiha populisms

No SS reihsfīrera, vācu policijas priekšnieka un reihskomisāra vācu tautas stiprināšanas jautājumos Heinriha Himlera runas 1943. gada 24. oktobrī.
"Es runāju par krievu telpu, jo tā ir pati plašākā valsts, kā mēdz teikt, visu slāvu māte. Dažkārt viņi strīdas savā starpā, naidojas viens ar otru, polis baidās, ka viņu apēdīs krievi, krievi nemīl poļus, var būt viss, kas ienāk prātā, tomēr savā panslāvismā viņi atkal ir kopā."
Krūzes nacistu gadatirgū Valgā - Sputnik Latvija, 1920, 17.09.2020
Vēsturnieks: Baltijas valstīs nacistu noziedzniekus padara par varoņiem
"Vācu tautas robežu, proti, apgabalu, kuros nedzīvo neviens, izņemot vācus un ģermāņus, tālāka bīdīšana uz priekšu par 1000 kilometriem no Vācijas reiha vecās robežas (aplausi). Tas nozīmē, ka tiek ekonomiski un politiski apgūtas pēc iespējas plašākas teritorijas, līdz pat vācu kolonistu teritorijām. Bet tur būs vācu kolonijas, vācu garnizoni, noliktavas, automašīnu un dzelzceļa darbnīcas. Garnizoni ar pilsētām aptuveni 20 000 iedzīvotāju ik pēc 100 kilometriem. 5 kilometru rādiusā garnizona pilsētas ielenks vācu ciemi ar vācu zemniekiem, lai pilsētai būtu savi zemnieki, bet zemniekiem – savs pilsētas centrs. Šī teritorija kļūs par vācu asiņu audzētavu, lai mēs no jauna kļūtu par tautu, kam ir daudz bērnu."
"Nepieļaut veco kļūdu: nepūlēties pārvācot vietējos no rases viedokļa svešos iedzīvotājus. Tas ir gluži kā pērtiķus dresēt. Vajag rīkoties bez kompromisiem un, protams, ņemt vērā vienīgi rases apsvērumus... Pārvācošana iespējama tikai no rases viedokļa: kad šajā zemē sāks dzīvot ģermāņu rases cilvēki. No dažiem piemēriem kļūst skaidrs, ka pats bīstamākais pretinieks ir ģermāņu asiņu pretinieks: visās iekarotajās valstīs tie, kas visilgāk un sekmīgāk pretojās vāciešiem, visi bija ģermāņu izcelsmes cilvēki. Pie tam ģermāņu asinis svešās tautās vajag pārvilināt savā pusē vai iznīcināt, pat tad, ja tas ir cietsirdīgi, citādi šie cilvēki vadīs cīņu pret reihu."
"Volksliste (speciāls dokuments, ko Trešā reiha varasiestādes izsniedza naturalizētajiem pilsoņiem, vienlaikus – pase un apliecība par "izcelsmes tīrību" – tulk. piez.): nepieļaut no rases viedokļa nekvalitatīvu vietējo iedzīvotāju pārstāvju atzīšanu par vāciešiem! Nepiešķirt viņiem pilsonību! Viņi sabojās vācu tautu! Tālāk seko ieskats vācu vēsturē: vācieši tikai nesen apvienojās reihā, viņiem vēl daudz kas jāapgūst, tostarp arī saziņa ar citām tautām. Pēc tam – atsevišķi jautājumi par rasiski vērtīgu poļu iedzīvotāju pārvācošanu. Pēc kara vajadzēs atrisināt svarīgu jautājumu: kā apieties ar svešas rases iedzīvotājiem, kuri dzīvo šeit, Austrumos? To nedrīkst apspriest ar vietējiem – tas jāpatur prātā."
"…šajā divu pasauļu karā labāk lai nomirst krievs, nomirst polis, ja var pasargāt vācieti, glābt vācu asinis."
Траурное мероприятие у стен сгоревшей Рижской хоральной синагоги в День памяти жертв геноцида еврейского народа - Sputnik Latvija, 1920, 21.07.2020
Viedoklis
PSRS latviešu vaina ebreju slepkavībās tika noklusēta: ASV vēsturnieks par Arāja komandu
"Pastāvīga modrība, nekad nepieļaut uzticēšanos, nekad, pat pēc ilgiem gadiem. Pastāvīga modrība, kādu dresētājs demonstrē attiecībā pret savu lauvu vai leopardu. Pat līdz sīkumiem. Mēs, vācieši, ierasti spiežam roku viens otram, bet slāvam, kalpam rokasspiedienam jākļūst par retu izcilības zīmi."
"Vācu reihs, ko radījis fīrers, Austrumu apdzīvošana, mūsu uzskati, ko mēs šurp nesam: senā vācu manierē iekarot zemi, uzbūvēt zemnieku saimniecības un aizsargāt tās ar zobenu, lai pēc tam atkal iekarotu jaunas zemes. mūžīga izaugsme mūžīgai vācu, ģermāņu tautas jaunībai un nākotnei (aplausi)."
Ziņu lente
0