Amerikāņu interneta platforma Airbnb izšķīrusies par neparastu gājienu. Populārais mājokļa nomas serviss pēkšņi atcēlis visas rezervācijas Vašingtonā ap 20. janvāri. Kompānija apsolīja kompensēt izdevumus gan īrniekiem, gan mājokļu īpašniekiem, tas ir, pārkāpj pati savas biznesa intereses klasiskā kapitālisma interpretācijā, portālā RIA Novosti stāsta Viktorija Ņikiforova.
Lēmuma iemeslu interneta giganta vadība atklāja preses relīzē. Izrādās, biznemeņi noraizējušies par to, ka Vašingtonā Džo Baidena inaugurācijas priekšvakarā sabrauks trampisti no laukiem un sāks trakot. Airbnb īpašnieki ir tradicionāli Demokrātiskās partijas un liberālo vērtību piekritēji. Tāpēc viņi nolēmuši atstāt dzīvokļu īpašniekus galvaspilsētā bezs īrniekiem, tūristus – bez mājokļiem.
2021. gada maijā bagātākie cilvēki pasaulē plāno sanākt kopā Singapūrā uz tradicionālo Pasaules ekonomikas forumu un aplaimot cilvēci ar kaut kādu "lielo atjaunotni". Tai radikāli jānomaina attiecības starp lielākajām korporācijām un Zemes iedzīvotājiem. Reformas konkrētās aprises bija miglainas. Airbnb iniciatīva daudz ko cēlusi dienas gaismā.
Vārdu sakot, runa ir par to, ka vairākas lielākās pārnacionālās korporācijas – mediji. IT, farmaceitika, bankas – noslēgušas klasisku karteļa sazvērestību. Šie monopoli plāno darīt ar cilvēkiem visu, kas ienāk prātā.
Interneta veikala Amazon īpašniekam ir izdevīgi, ka bagātāko pasaules valstu iedzīvotāji sēž mājās un –pasūta visu viņa vietnē? Lieliski. Marinēsim cilvēkus bezgalīgos lokdaunos.
Interesanti, ka valstīs, kur patērētājiem nav naudas, neviens viņus aiz atslēgas īpaši nesēdina. Neviens neinteresējas, kā tur Āfrikā klājas ar lokdauniem. Toties pats sulīgākais patēriņa tirgus sektors – Eiropas valstu galvaspilsētu un lielāko ASV pilsētu iedzīvotāji – sēž mājās. Džefs Bezoss audzē peļņu un izputina savus konkurentus, - bankrotē miljoniem uzņēmumu mazumtirdzniecības jomā.
Farmaceitiskā kompānija Pfizer laiž klajā RNS vakcīnu un uzspiež tās masveida iepirkumus suverēnu valstu valdībām, kaut gan agrāk tamlīdzīgs līdzeklis tika izmantots tikai veterinārijā? Valdības bez ierunām stāv miera stājā un maksā miljardus, lai arī pēc tādas vakcīnas cilvēki mirst aizdomīgi bieži.
Nupat lielākā amerikāņu aviokompānija Delta iekļāva savā melnajā sarakstā gandrīz deviņus simtus pasažieru par viņu "trampisko" viedokli. Novembrī aviokompānija liegusi uz visu mūžu savus pakalpojumus pasažierim, kurš izsauca lozungus Trampa atbalstam.
Vairs jau nav vērts runāt par digitālo gigantu patvaļu. Šodien galvenie sociālie tīkli ir īstākais cietuma pagalmiņš. Pastaigas pa riņķi stingri noteiktā virzienā. Solis pa kreisi, solis pa labi – tūlītēja konta dzēšana.
Patiesībā jau gigantisko monopolu parādīšanās ir jebkuras plašas kapitālisma krīzes klasiska iezīme. Par to savulaik aizraujoši rakstīja jau Ļeņins. Tagadējā krīze izceļas ar to, ka mūsdienu monopoli, pēc būtības, ir "pliki karaļi".
1907. gadā amerikāņu "General Electric" un vācu AEG burtiski sadalīja pasaules tirgu. Bija karteļa sazvērestība, tomēr abas korporācijas vismaz ražoja modernu tehniku. Tās būvēja rūpnīcas, deva darbu simtiem tūkstošu cilvēku, attīstīja tehnoloģijas, darīja lietderīgu darbu.
Šodien pašas varenākās korporācijas neražo neko, laiž klajā "fufeli". Bankas aizlienē klientiem dolārus, kas sadrukāti tādā skaitā, ka diezin vai ir vairs sava papīra vērti. Farmaceitikas giganti ražo apšaubāmas kvalitātes zāles un vakcīnas. Masu mediji jau sen metuši pie malas realitāti un bīda uz priekšu drausmīgu propagandu. Sociālie tīkli publicē kaķīšus.
Tam visam nav ne mazākā sakara ar klasisko kapitālismu. Šajā ziņā Ļeņins ir novecojis. Gigantisko monopolu superbagātajiem īpašniekiem bieži vien nav nekādu reālu aktīvu.
Paskatieties uz to pašu platformu Airbnb. Patiesībā tas ir milzīgs sludinājumu dēlis, kur mājokļu īpašnieki no visas pasaules demonstrē mājokļu fotogrāfijas, bet vietnes apmeklētāji tos noīrē. Vietnes īpašniekiem nepieder neviens kvadrātmetrs. Tomēr viņi regulāri piespiež mājokļu īpašniekus parakstīt kaut kāds idiotiskas deklarācijas par to, ka nav pieļaujama sieviešu, geju un melnādaino apspiešana. Un vēl kārtīgi iekasē savus procentus no katra darījuma.
Izskatās tā, it kā parasts nekustamo īpašumu aģents pēkšņi aizliegtu mājokļa īpašniekam rīkoties ar īpašumu tā, kā viņš vēlas. Un pie viena aizliedz to pašu arī potenciālajam īrniekam. Vidutāju virskundzība – lūk, kā parādās kapitālisma kārtējā globālā krīze.
Šo sistēmu mums mēģinās ietirgot Pasaules ekonomiks forumā kā "dalībnieku kapitālismu" - "stakeholders capitalism".
Tāda pati ir situācija ar Facebook. Jau 2019. gadā analītiķi rakstīja, ka kompānijas akcijas ir nopietni pārvērtētas un var izraisīt biržas krahu. Interneta platforma, kuras bagātību veidoja informācija par tās lietotājiem, toreiz maksāja 505 miljardus dolāru. Šodien tā maksā 730 miljardus – sešreiz vairāk nekā Boeing.
Tādas svārstības pieņemts pamatot ar ģeniālu inovatoru panākumiem. Tomēr patiesībā runa vienkārši ir par investoru izmisīgiem meklējumiem, kur ieguldīt naudu. Reiz tulpes sīpols Holandē maksāja vairāk nekā māja. Tas beidzās slikti, kā jau vienmēr visām finansiālajām "piramīdām".
Pārliecības trūkums par rītdienu rada visas monopolistu dīvainības. Viņi viegli zaudē naudu – kas viegli nācis, viegli gājis. Ar vienu pašu lēmumu bloķēt Trampu Zakerberga kompānija zaudēja 5% vērtības. Šķiet, peļņa viņus absolūti neinteresē. Uber, Snapchat, Tesla katru gadu fiksē zaudējumus. Viņus interesē tikai viens – stingra patērētāju kontrole. Vienkārši tāpēc, ka nekā cita viņiem nav.
Ja sāksies patiešām nopietna krīze, visa šī uzpūstā bagātība var pazust, gluži kā Pelnrušķītes kariete. Reālais sektors izdzīvots, jo tas ražo reālas lietas, bet visa inovāciju ekonomika izšķīdīs kā ziepju burbulis. Varbūt tuvā kraha apziņa rada nežēlību, ar kādu monopolu saimnieki pūlas iznīcināt reālo sektoru.
Klausa Švāba, PEF vadītāja un "Lielās atjaunotnes" galvenā ideologa grāmatās karš pieteikts atklāti. Digitālie giganti, pēc Švāba izteikuma, biznesu, darba tirgu un ikdienas dzīvi ietekmē graujoši.
Tā bija jau pirms simt gadiem. Monopolijas vienmēr ir iznīcinājušas privātos uzņēmumus un nežēlīgi likvidēja konkurentus, lēmušas nabadzībai miljoniem cilvēku. Tomēr jau toreiz bija izstrādātas metodes cīņā pret tām. Piemēram, ASV ir īsts pionieris antitrestu, antimonopolu likumdošanas jomā.
Šodien tādi likumi ir katrā civilizētā valstī. Ilgu laiku tos it kā bijās pielietot, - ka tik nenobremzēt kapitālisma brīvo attīstību un ļaut lemt tirgum.
Nokļuvis tādā pelēkā bezlikumu zonā, kapitālisms regresēja un radīja tādus monstrus kā mūsdienu globālās monopolijas. Spēcīga un suverēna nacionalā valdība pat šodien ir spējīga kontrolēt korporācijas. Valstis, kas saglabās tādu valdību, izcīnīs uzvaru jebkādos globālajos satricinājumos.
