RĪGA, 10. oktobris — Sputnik. Armēnija un Azerbaidžāna pārrunās Maskavā panākušas vienošanos par uguns pārtraukšanu Kalnu Karabahā, informēja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.
Pamiera režīms stājas spēkā 10. oktobrī pl. 12:00 humanitāriem mērķiem. Puses apņēmušās ar Sarkanā Krusta starpniecību apmainīt gūstekņus un citas aizturētās personas, kā arī bojāgājušo mirstīgās atliekas. Uguns pārtraukšanas parametrus puses saskaņos atsevišķi, vēsta RIA Novosti.
Vairāk nekā desmit stundas
Armēnijas, Azerbaidžānas un Krievijas ārlietu ministru – Zograba Mnacakaņana, Džeihuna Bairamova un Sergeja Lavrova sarunas sākās piektdien Maskavā un noslēdzās naktī. Tās ilga vairāk nekā desmit stundas.
Mnacakaņans un Bairamovs ieradās Maskavā piektdien pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina ielūguma. Armēnijas ārlietu ministrs augstu novērtēja Putina lomu vienošanās noslēgšanā.
"Vēl viens svarīgs uzdevums, kas izriet no šīs vienošanās, - nostiprināt uguns pārtraukšanu, mehānismus, kas nodrošina uguns pārtraukšanu un nepieļauj šo procesu atsākšanos. Šajā jomā Krievijai un līdzpriekšsēdētājiem ir svarīgas funkcijas," konstatēja Mnacakaņans.
Viņš norādīja, ka runa ir par konsekventiem soļiem, kas paredz situācijas stabilizāciju Arcahā (Kalnu Karabahas pašnosaukums) dzīvojošo tautiešu drošībai un miera procesa – Armēnijas primārā mērķa – turpināšanu.
"Pārrauts savstarpējas vardarbības loks"
Federācijas Padomes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētājs Konstantins Kosačovs, komentējot vienošanos, atzīmēja: pateicoties tai, "pārrauts savstarpējas vardarbības loks".
Viņš piebilda, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins pilnā apjomā demonstrējis savu politisko gribu un Sergejs Lavrovs to īstenojis. Senators pateicās Baku un Erevānai par tikšanos Maskavā.
Savukārt ASV īpašais pārstāvis konfliktu noregulēšanas lietās Eirāzijā Kerijs Kavlano pauda viedokli, ka Maskavā panāktā vienošanās par uguns pārtraukšanu starp Armēniju un Azerbaidžānu būs pirmais solis ceļā pie ilgstoša pamiera Karabahā. Uguns pārtraukšanu viņš nosauca par "ļoti iedvesmojošu soli".
Situācijas saasināšanās Karabahā
Konflikts Karabahā sākās 1988. gada februārī, kad Kalnu Karabaha autonomais apgabals pasludināja savu izstāšanos no Azerbaidžānas PSR sastāva. Bruņotajā konfliktā 1992.-1994. gg. Azerbaidžāna zaudēja kontroli pār Kalnu Karabahu un septiņiem rajoniem tā apkaimē. Kopš 1992. gada rit pārrunas par konflikta mierīgu noregulēšanu EDSO grupā Minskā ar trim līdzpriekšsēdētājiem – Krieviju, ASV un Franciju.
Azerbaidžāna pieprasa saglabāt tās teritoriālo vienotību, Armēnija aizstāv neatzītās republikas intereses, jo KKR nav pārrunu puse.
Situācija Kalnu Karabahā kārtējo reizi saasinājās 27. septembrī. Azerbaidžāna ziņoja, ka Armēnijas spēki esot apšaudījuši tās pozīcijas un apdzīvotās vietas pie saskares līnijas, un paziņoja par pretuzbrukumu. Savukārt Armēnija apsūdzēja Azerbaidžānas spēkus par uzbrukumu pašpasludinātajai republikai.
Krievijas, ASV un Francijas līderi aicināja konflikta puses pārtraukt sadursmes un nekavējoties sēsties pie pārrunu galda. Turcija apsolīja Azerbaidžānai jebkādu atbalstu.
Konflikta laikā Krievijas prezidents Vladimirs Putins vairākas reizes sarunājās pa tālruni ar Armēnijas premjerminsitru Nikolu Pašiņanu un Azerbaidžānas prezidentu Ilhamu Alijevu. Krievijas valsts vadītājs pauda gatavību atbalstīt miermīlīgu risinājumu Kalnu Karabaha problēmai, tostarp arī EDSO Minskas grupas formātā.
