Vēsturnieks pastāstīja, ko Hitlers gribēja piedāvāt Anglijai pirms kara ar PSRS

© Photo CC BY-SA 3.0 / German Federal ArchivesРудольф Гесс, Анри де Байе-Латур и Адольф Гитлер. Архивное фото
Рудольф Гесс, Анри де Байе-Латур и Адольф Гитлер. Архивное фото - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
1941. gada 10. maijā Rūdolfs Hess viens lidmašīnā ieradās Lielbritānijā. Londona vēl joprojām nav atslepenojusi visus dokumentus par šo notikumu, vienu no Otrā pasaules kara lielākajām mīklām.

 RĪGA, 22. jūnijs — Sputnik. Pirms uzbrukuma PSRS 1941. gadā Vācija ar Ādolfa Hitlera vietnieka nacistiskajā partijā Rūdolfa Hesa starpniecību gribēja piedāvāt Lielbritānijai virkni noteikumu tālākai mierīgai sadarbībai pēc kara, saglabāt Anglijas lielvalsts statusu apmaiņā pret izejvielu piegādēm Trešajam reiham, intervijā RIA Novosti pastāstīja specdienestu vēsturnieks, filozofijas zinātņu doktors Vladmirs Makarovs.

1941. gada 10. maijā Rūdolfs Hess viens lidmašīnā ieradās Lielbritānijā. Londona vēl joprojām nav atslepenojusi visus dokumentus par šo notikumu, vienu no Otrā pasaules kara lielākajām mīklām.

Tomēr profesionālie vēsturnieki ir vienisprātis: Hess vēlējās pārliecināt britus noslēgt mieru ar Vāciju pirms tās uzbrukuma PSRS. 1946. gadā Nirnbergas procesa gaitā Hesam tika piespriests mūža ieslodzījums, ko viņš izcieta Špandavas cietumā Berlīnē. Viņš mira 1987. gada 17. augustā 93 gadu vecumā.

Колонна солдат латышской народной армии на демонстрации, посвященной принятию Латвии в состав СССР. - Sputnik Latvija
Baltijas valstis Otrā pasaules kara priekšvakarā: arhīvi stāsta neglītu patiesību

Makarovs demonstrēja fragmentus no Hesa personīgā adjutanta Karla Heinza Pintša liecībām, kas glabājas arhīvos Krievijā. vēsturnieks norādīja, ka darbu pie tēzēm, ko bija plānots likt Vācijas un Anglijas pārrunu pamatā, Hess noslēdza 1941. gada martā.

Pintšs atklāja, ka vispārīgos vilcienos piedāvājumi bija sekojoši: Vācija atsakās no pretenzijām uz savām bijušajām kolonijām Āfrikā; Vācija ir gatava brīvprātīgi ierobežot savu jūras kara floti, atzīstot Anglijas pārākumu jūrā; Vācija nav ieinteresēta satriekt Britu impēriju; Vācija ir gatava atbalstīt Anglijas centienus saglabāt savu pasaules lielvalsts statusu; Vācija ir gatava atbalstīt Angliju ar mērķi novērst pēc kara gaidāmo pasaules ekonomisko krīzi.

Vienlaikus Vācija gribēja pieprasīt no Lielbritānijas atgriezt vācu privātos aktīvus, kas bija iesaldēti pēc 1918. gada, taču nebija ieskaitīti reparācijās; uz to rēķina Anglija apņemtos pēc miera noslēgšanas piegādāt Vācijai izejvielas; Vācija uzņemtos saistības novērst Eiropas boļševizāciju, kas draudēja no PSRS puses un saņemtu rīcības brīvību Austrumos – tas atbilda angļu noteikumiem, kas izvirzīti jau pārrunās 1940. gada augustā Ženēvā, atzīmēja Hesa adjutants. Taču netika precizēts, kādā līmenī ritēja pārrunas.

"Hesa izteikumu būtība bija tāda, ka visa Vācijas valdības politika patlaban pārsvarā vērsta uz gatavošanos karam pret Krieviju. Es precīzi atceros frāzi, ko Hess teica šajā kontekstā: "Atbrīvosies Rietumos saistītie spēki, ko būs iespējams izmantot pret Krieviju," Makarovs citēja Hesa bijušā adjutanta liecības.

Šo piedāvājumu izstrādi un Hesa lidojumu uz Angliju Hitlers sankcionēja personīgi, atzīmēja vēsturnieks.

"Kā zinām no vēstures, Hitlers vairākkārt atlika uzbrukumu PSRS sakarā ar objektīviem apstākļiem (notikumi Dienvidslāvijā, Albānijā un Grieķijā). 1939. gada 3. septembrī Lielbritānija un Francija pieteica karu nacistiskajai Vācijai, ritēja Lielbritānijas un Vācijas "dīvainais" karš, Vācijas Luftwaffe devās uzlidojumus Lielbritānijas teritorijā, bija gaidāms, ka karā sabiedroto pusē iesaistīsies ASV," atgādināja Makarovs.

"Līdz ar kara sākumu Austrumos Hitleram draudētu karš divās frontēs (nākotnē tā notika). Šī iemesla dēļ mēģinājums panākt nacistu separātas pārrunas ar britiem izskatījās loģisks. Tāpēc Hitlers uzdeva savam vietniekam Nacionālsociālistiskajā vācu strādnieku partijā (NSDAP) sagatavot augsni līgumam ar Lielbritānijas valdību," atzīmēja vēsturnieks.

Ziņu lente
0