16:17 19 Jūnijs 2019
Tiešraide
  • USD1.1187
  • RUB71.8787
Maizes ražošana. Foto no arhīva

Foodsharing: kā brīvprātīgie Vācijā glābj bulciņas un pienu

© Sputnik / Вадим Жернов
Pasaulē
Saņemt īso saiti
49

"Izglābto" ēdienu nedrīkst izmest un pārdot, taču var atdot paziņām, kaimiņiem un labdarības organizācijām.

RĪGA, 18. aprīlis – Sputnik. Vācijā kļūst arvien populārākā "ēdiena glābēju" kustība, raksta Deutsche Welle.

Foodsharing kustība parādījās Vācijā 2012. gadā. Tās būtība ir sekojoša: dalībnieki (foodsavers) "glābj" ēdienu, kuru pretējā gadījumā veikali un kafejnīcas būs spiesti izmest. Runa ir par pārtikas produktu ar derīguma vai realizācijas termiņa beigām, kafejnīcās pagatavoto ēdienu, konditorejas izstrādājumiem vai par produktiem ar deformētu iepakojumu. Galvenais nosacījums – jāpaņem viss, ko atdod.

Saskaņā ar Vācijas Pārtikas produktu un lauksaimniecības ministrijas datiem, ik gadu Vācijā izmet vairāk nekā 11 miljonus tonnu lietošanai derīgu pārtikas produktu. Turklāt lielveikalos un sabiedriskās ēdināšanas iestādēs tie ir tikai 5% no izmestajiem produktiem. Par lielāko daļu izmestās pārtikas – tas ir 61% produktu, ir atbildīgi patērētāji. Vācijas valdība nopietni aizdomājusies par šo problēmu un veikusi pasākumu programmu šī skaitļa samazināšanai: varasiestādes cer, ka līdz 2030. gadam vācieši sāks izmest divreiz mazāk pārtikas, nekā šobrīd.

Savu ieguldījumu pārtikas produktu "glābšanā" nes arī foodsharing. Kopš 2012. gada kustības brīvprātīgie "izglābuši" 20,1 miljonu tonnu ēdiena. Pa šo laiku visā valstī foodsharing nodarbei pievienojušies vairāk nekā 50 tūkstoši cilvēku. Šodien ar "ēdiena glābējiem" sadarbojas vairāk nekā 5 tūkstoši veikalu, kafejnīcu un restorānu visā valstī, un to skaits pastāvīgi aug.

Daudzu Eiropas Savienības valstu valdības sāk aizdomāties par pasākumiem, kurus varētu veikt, lai samazinātu izmetamā ēdiena daudzumu. Piemēra, Čehijā un Francijā lielveikaliem likums paredz produktus ar deformētu iepakojumu un ar beigām tuvo derīguma termiņu atdot labdarības organizācijām, citādi tiem draud liels naudas sods.

Vācijā šāda prakse jau sen tiek pielietota un bez sodiem: katru gadu vācu labdarības organizācijas apmēram no 30 tūkstošiem lielveikaliem saņem vairāk nekā 260 tūkstošus tonnu pārtikas produktu, kurus tās izdala trūcīgajiem. Nekādas "konkurences" ar foodsharing te nav: pārtikas virzīšanas noteikumos tiek uzsvērts, ka pats galvenais ir izglābt ēdienu no izmešanas, un ja produkti tika nosūtīti labdarībai, tad tas ir iemesls priekam, nevis sarūgtinājumam. Turklāt "ēdiena glābēji" arī paši nes pārtiku labdarības organizācijām, ar kurām tās sadarbojas, piemēram, "Glābšanas armija" vai Caritas.

Kļūt par "ēdiena glābēju" nav tik vienkārši: jāpiereģistrējas, uzmanīgi jāizpēta šīs apvienības noteikumi, un pēc tam jāiziet tests. Pirms došanās ēdiena "glābšanā", jāiestājas komandā, kura paņem ēdienu kādā no iestādēm.

Vislielākā popularitāte ir bioveikaliem un modernajām kafejnīcām: pirmajos glābēji saņem kvalitatīvus un daudzveidīgus produktus, no kuriem var pagatavot praktiski jebkādus ēdienus, bet otrajās ēdiens jau ir gatavs. Vietu jauniņajiem šādās komandās visbiežāk nav, kaut gan, ja ļoti gribas, var palūgt atļauju atbildīgajam par uzņēmumu.

Tieši pretēji komandām, kuras glābj maiznīcu ēdienu, vienmēr trūkst cilvēku. Parasti tur katru vakaru paliek 20-30 kg konditorejas izstrādājumu, kā arī spainis piena – dažkārt pat vairāk. Ņemot vērā to, ka izmest "izglābto ēdienu" nedrīkst, brīvprātīgajiem nākas pašiem izkļūt no situācijas un sadalīt to starp paziņām, kaimiņiem un labdarības organizācijām. Neviens nekontrolē, kā "ēdiena glābējs" sadalījis ēdienu. Taču ja viņu pieķer liela izglābto produktu skaita izmešanā vai to pārdošanā, tad viņu var ātri padzīt no foodsharing.

Berlīnes kultūras centrā Alte VHS atrodas viens no foodsharing "labdarības ledusskapjiem", kur ikviens drīkst atnest ēdienu – līdzīgi kā jebkurš var to no turienes paņemt. Brīvprātīgie organizējuši vairāk nekā 400 šāda veida ledusskapju visā Vācijā. Sabiedriskos ledusskapjus nekontrolē pārtikas likumdošana, paredzēts, ka tos izmanto privātpersonas, lai apmainītu ēdienu ar citām privātpersonām. Katrs rīkojas apzinoties riskus.

Tā kā sabiedriskos ledusskapjus pastāvīgi neviens neuzrauga, brīvprātīgie mazgā tos reizi divās dienās, kā arī seko līdzi tam, lai tur nepaliek veca vai nepiemērota ēdiena paliekas. Piemēram, šeit ir aizliegts atstāt liellopu malto gaļu, gatavus ēdienu ar jēlām olām, kā arī nevārītu pienu. Instrukcija un attiecīgi likumu panti atrodami uz ledusskapja durvīm.

Pēc temata

Mazturīgie varētu saņemt šokolādi ar izbeigušos derīguma termiņu
Latvijā produkti, kuriem beidzies derīguma termiņš, varētu aiziet labdarībā
"Atbalsts trūcīgajiem" Latvijā: tagad arī maznodrošinātajām ģimenēm
"Paēdusī Latvija" palīdzēs trūkumcietējiem: "Rimi" labdarības akcija

Galvenie temati