Ko Polija gaida Putina vietā Otrā pasaules kara sākuma 80. gadadienas pasākumos

© AP Photo / Alik KepliczПольские танкисты салютуют во время ежегодного военного парада в день Польской армии в Варшаве
Польские танкисты салютуют во время ежегодного военного парада в день Польской армии в Варшаве - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Otrā pasaules kara sākuma gadadienai veltītajos pasākumos Polijā, iespējams, tiks ziņots par ASV militārās klātbūtnes paplašināšanos.

RĪGA, 16. aprīlis — Sputnik. ASV prezidents Donalds Tramps varētu apmeklēt Poliju Otrā pasaules kara sākuma 80. gadadienas pasākumos un paziņot par ASV militārās klātbūtnes paplašināšanos, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz poļu izdevumu Rzeczpospolita.

Nesen Polija piedāvāja ASV tanku divīzijas pastāvīgu dislokāciju valstī, uzņemoties visus izdevumus aptuveni 1,5-2 miljardu dolāru apmērā. Piedāvājums tika izteikts divpusējā kārtībā. Polijas prezidents Andžejs Duda pat ieteica nosaukt to par "Trampa fortu". Vēlāk Polijas prezidenta preses sekretārs Blažejs Spihaļskis pavēstīja, ka "Trampa fortam" nav noteikti nepieciešams armijas bāzes statuss, galvenais – lai Polijā "paplašinātos amerikāņu spēku un bruņojuma klātbūtne".

Godasardze Pilsudska laukumā Varšavā - Sputnik Latvija
Pazemojās Hitlera priekšā, bet tagad tēlo svētos: Puškovs asi atbildēja Varšavai

Rzeczpospolita informēja, ka ASV noskaņotas izpildīt Varšavas vēlmi.

"Amerikāņi lika saprast poļu partneriem, ka Tramps izskata iespēju uzaicināt Andžeju Dudu apmeklēt Balto namu jau jūnija vidū, lai noregulētu pēdējās domstarpības jautājumā par amerikāņu bāzu paplašināšanu Polijā," – vēsta izdevums.

Ja Polijas un ASV vadītāji panāks abpusēju vienošanos, zudīs šķēršļi, kuri neļauj Donaldam Trampam informēt par ASV militāro iniciatīvu Varšavā, paziņoja izdevums.

Pagaidām Polijas prezidenta administrācija par šo jautājumu izsakās piesardzīgi. "Varu apstiprināt, ka ielūgums prezidentam Trampam 1. septembrī paliek aktuāls," – teica prezidenta kancelejas vadītājs Kšištofs Ščerskis.

Atzīmēsim, ka iepriekš Varšava paziņoja, ka neplāno uzaicināt Krievijas valdības pārstāvjus apmeklēt Otrā pasaules kara sākuma 80. gadadienas pasākumus. Ščerskis norādīja, ka Varšava uzskata par "problemātisku" vēršanos pie Krievijas ĀM vēsturiskās loģikas, it īpaši 1939. gada septembra kontekstā (1939. gada 1. septembrī sākās Otrais pasaules karš ar Vācijas uzbrukumu Polijai. Pēc tam daļa Polijas teritorijas pārgāja Vācijas rīcībā, bet otru daļu pārņēma Padomju Savienība).

Krievijas ĀM, komentējot gaidāmos pasākumus, paziņoja, ka Polijas valdība, nenosūtot ielūgumu KF, ignorē vēsturisko loģiku. "Neapstrīdami, neskatoties uz mūsu Dzimtenes izšķirošo ieguldījumu hitleriskā reiha sakāvē un Polijas atbrīvošanā no nacistiskajiem ieguldījumiem, Krievijai šajā shēmā vieta nav paredzēta," paziņoja resors.

Krievijas attieksme pret "Trampa fortu"

Krievija negatīvi izvērtē ieceri izvietot ASV armijas bāzi Polijas teritorijā. Krievijas politiķi brīdināja: "Trampa forta" izveide Krievijas robežu tiešā tuvumā radīs atklātus draudus, un Maskava būs spiesta reaģēt. Federācijas Padomes Aizsardzības un drošības komitejas loceklis Francis Klincēvičs norādīja, ka Krievija mainīs savu aizsardzības līdzekļu mērķus jauno draudu lokalizācijai, ja Polijā tiks izveidota ASV armijas bāze.

Jautājums par amerikāņu karavīru dislokāciju Polijā radījis neviennozīmīgu reakciju Baltijas valstu militārpersonu un politologu aprindās. Piemēram, poļu vēsturnieks un politologs Tomašs Jankovskis pavēstīja, ka šie plāni radušies vienīgi politisko iemeslu dēļ.

Подписание Польшей контракта на поставку американских систем ПВО Patriot - Sputnik Latvija
Viedoklis
Ar pašnāvniecisku baudu: Polija padara sevi par iespējamo cīņas lauku

"Visi ļoti labi saprot, ka "Trampa forta" projekts nespēs nostiprināt Polijas aizsardzību pat potenciāli. Taču tas nav paredzēts tādiem mērķiem. Tā ir tīša Krievijas provocēšana. Jāsaprot, ka tāda bāzes dislokācija ietekmēs Krieviju, un tā, protams, spers atbildes soļus," – norādīja Jankovskis.

Savukārt Latvijas Aizsardzības ministrijas atvaļinātais virsnieks, militārais eksperts Einārs Graudiņš atzīmēja, ka jebkāda bruņojuma, it īpaši uzbrukuma ieroču uzkrāšana automātiski rada militāra konflikta nejauša sākuma draudus.

"Tā ir akadēmiskā zinātne. Viņi neaptver, ko nozīmē trieciens tikai ar vienu kodollādiņu, piemēram, pa Rīgas pilsētu," – piezīmēja eksperts.

Pēdējā laikā bieži izskan paziņojumi par draudiem, ko Krievija it kā radot Baltijas valstīm un Polijai, lai arī Maskava ne vienu reizi vien ir uzsvērusi, ka neplāno uzbrukumus nevienai NATO valstij. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pauda pārliecību, ka NATO ir labi zināms, ka Krievija nevēlas nevienam uzbrukt, taču vienkārši izmanto ieganstu, lai izvietotu lielāku daudzumu tehnikas un bataljonu pie Krievijas robežām.

Ziņu lente
0