Zinātnieks pastāstījis, kā organismu ietekmē pāreja no ziemas pie vasaras laika

© SputnikПеревод часов
Перевод часов - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Sestdienas naktī Eiropas valstis pārbīdīs pulksteņrādītājus uz vasaras laiku. iepriekš Eiropas Parlaments atļāva ES valstīm patstāvīgi pieņemt lēmumu par pāreju pie sezonas laika no 2021. gada.

RĪGA, 30. marts – Sputnik. Cilvēka organisms gandrīz nejūt pāreju uz ziemas un vasaras laiku, tās ietekme uz nervu sistēmu ir nenozīmīga, portālam RIA Novosti pastāstīja neirobiologs no Katalonijas atvērtās universitātes Djego Redolārs.

Sestdienas naktī Eiropas valstis pārbīdīs pulksteņrādītājus uz vasaras laiku. iepriekš Eiropas Parlaments atļāva ES valstīm patstāvīgi pieņemt lēmumu par pāreju pie sezonas laika no 2021. gada.

"Pulksteņrādītāju pārbīdīšana par stundu uz priekšu vai atpakaļ mūsu nervu sistēmu ietekmē ļoti nenozīmīgi. Ar vienu dienu, svētdienu, pilnīgi pietiek, lai visas sistēmas pielāgotos atšķirībām dienas gaišajā laikā. Ja no ekonomiskā vai sociālā viedokļa pulksteņrādītāju pārbīde ir izdevīga, tad no veselības viedokļa tai nav nekādu kavēkļu," – norādīja Redolārs.

Tiesa, dažiem ir grūtāk pielāgoties jaunajam režīmām, piemēram, bērniem un cienījama vecuma cilvēkiem. "Ir arī zināmas individuālās īpašības. Piemēram, cilvēkiem nepieciešamas atšķirīgs laiks miegam. Daudzi uzskata, ka vidēji vajadzīgas septiņas līdz astoņas stundas. Tā nav. Veikti pētījumi, kuri apliecina citu viedokli: vieniem vajag mazāk, citiem – daudz vairāk. Līdzīga ir arī situācija no ritma viedokļa: daži pielāgojas labāk, citi – sliktāk. Cilvēki, kuri izteiktāk jūt laika joslas maiņās sekas, labāk jūt arī sekas, ko nes pāreja uz ziemas vai vasaras laiku," – paskaidroja speciālists.

"Protams, ziemā, kad aiz loga ir tumšs, motivācija pamosties ir mazāka, ir grūtāk sākt dienu. Taču kā ir labāk – celties, kad ir gaišs, taču pie tam diena ir īsāka, vai celties vēl tumsā, taču pie tam diena gaismā būs ilgāka? Piemēram, Spānijā darbu beidz vēlu, un rezultātā tu atgriezies mājās no darba tumsā, it īpaši decembrī un janvārī. Vissmagāk ziemā klājas Skandināvijas valstīs, kur diena ir ļoti īsa, un tas, protams, ietekmē noskaņojumu," – paskaidroja neirobiologs.

Noskaidroti arī vairāki psiholoģiskie faktori, kas ietekmē cilvēku pulksteņrādītāju pārbīdes dēļ. "Cilvēks domā: es gulēšu par stundu vairāk vai mazāk. Taču patiesībā mēs esam pieraduši mosties noteiktā laikā, smadzenes raida signālu, un pulksteņrāditāju pārbīdes dienā mēs pamostamies tajā pašā laikā," – atgādināja Redolārs.

Ziņu lente
0