RĪGA, 17. februāris — Sputnik. Brisele atzinīgi novērtēja Eiropas Parlamenta deputātu lēmumu atbalstīt ES izpildvaras lēmumu izveidot kontroles sistēmu, kas neļaus investoriem no Ķīnas, Krievijas vai Brazīlijas iegādāties stratēģiski svarīgas kompānijas un tehnoloģijas, portālā Sputnik Igaunija vēsta Aleksejs Toms.
Iepriekš Eiropas Parlaments paziņoja, ka lielākā daļa deputātu atbalstījusi Eiropas Komisijas ieceri stingrāk kontrolēt ārvalstu kapitālieguldījumus stratēģiski svarīgos objektos un tehnoloģijās ES. EK šādu ierosinājumu izvirzījusi Rietumeiropas valstu ietekmē, kas noraizējusies par to, ka ķīnieši iegādājas kompānijas savienības valstīs. Ieteikumi neļaut ārzemniekiem pirkt stratēģiski svarīgus objektus īpaši skaļi izskanēja, kad 2016. gadā Ķīnas valsts kompānija iegādājās Pirejas ostas (Grieķija) akciju kontrolpaketi.
Briseles ieteiktā trešo valstu investīciju Eiropā kontroles shēma paredz, ka savienības valstīm pēc EK veidotās iestādes pieprasījuma jāiesniedz ziņas par gaidāmo ārvalstu investīciju, piemēram, kompānijas pirkuma darījumu, vai tām būs jāziņo par darījumiem, kas iekļūst drošībai kaitīgu darījumu kategorijā, un jālūdz Briseles rekomendācijas. Savukārt Brisele pēc konsultācijām ar citām ieinteresētajām savienības valstīm, dāvās rekomendācijas, ko valstij jāņem vērā, pieņemot lēmumu.
Ķīniešiem var aizliegt investīcijas Baltijas tunelī
Gandrīz visām ES valstīm jau ir savas ārvalstu kapitālieguldījumu kontroles sistēmas un iestādes. Taču, pēc Eiropas Komisijas domām, risku līmeņa vērtējuma nacionālie kritēriji ir pārlieku atšķirīgi, tāpēc ir absolūti nepieciešami vienoti noteikumi un dažādu ES valstu interešu koordinācija.
Skaidrs, ka gadījumā ar tādām nelielām valstīm, kā, piemēram, Baltijas valstis, Eiropas Komisijas "rekomendācija", ko atbalstīs, teiksim, Vācija vai Francija, faktiski nozīmēs aizliegumu slēgt darījumu ar ārvalstu investoru.
Tātad ārvalstu investīciju kontroles sistēma ES varēs ļaut bloķēt gandrīz jebkuru Ķīnas vai Krievijas uzņēmuma kapitālieguldījumu, aizbildinoties ar to, ka tas apdraud visu ES drošību.
Teiksim, ja ķīnieši nevis pagātnē, bet gan tikai tagad būtu sadomājuši nopirkt retzemju materiālu rūpnīcu Sillamē pilsētā Igaunijā, viņiem, domājams, darījums tiktu aizliegts, jo tādu metālu ražošanu var pamatoti uzskatīt par stratēģiski nozīmīgu visas savienības mērogā.
Neapšaubāmi, zemūdens tuneli starp Helsinkiem un Tallinu, ar kura projektu patlaban aizrāvušies abās Baltijas jūras malās, arī būs stratēģiski svarīgs objekts visā ES. Tātad Brisele varētu aizliegt ieinteresētajām valstīm iesaistīt projektā investorus no Ķīnas, un tas, domājams, nozīmēs, ja tuneļa ideja tiks "apglabāta".
Investīcijas no ASV ir labas, investīcijas no Ķīnas un Brazīlijas - bīstamas
"Ātrums, ar kādu mēs varētu panākt šo vienošanos, liecina, ka steidzami nepieciešams izstrādāt Eiropas kopējos noteikumus ārvalstu investīciju kontrolēšanai, – komentējot deputātu balsojuma rezultātus par EK ierosinājuma projektu, paziņoja tās prezidents Žans Klods Junkers. – Mēs vēlamies, lai Eiropā būtu atklātākais investīciju režīms pasaulē, taču vienlaikus mums ir jāaizsargā Eiropas stratēģiskās intereses, un ar šo mērķi mums jāizstrādā ārvalstu kompāniju darījuma vērtējuma un kontroles (sistēma – red.), kas pievērsušas uzmanību Eiropas stratēģiskās nozīmes spēkiem un līdzekļiem."
"Es ļoti priecājos par to, ka Eiropas Parlaments ir atbalstījis iniciatīvu, - šefu atbalstīja ES tirdzniecības komisāre Cecīlija Malmstrēma. – Ārvalstu investīcijas ir ļoti svarīgas Eiropas ekonomikas veselībai. Vienlaikus ir acīmredzams, ka esam spiesti reaģēt uz iespējamiem mūsu drošības riskiem, ko rada noteiktas investīcijas kritiski nozīmīgos objektos, tehnoloģijās un infrastruktūrās. ES valstīm un Eiropas Komisijai radīsies iespēja daudz labāk pārskatīt ārvalstu investīcijas Eiropas Savienībā, un mēs pirmo reizi varēsim kolektīvi novērst potenciālos drošības un sabiedriskās kārtības riskus."
Brisele neslēpj, ka Rietumeiroa ir īpaši noraizējusies par Ķīnas kapitālieguldījumiem Eiropas uzņēmumos un ostās. Pašas Eiropas Komisijas sniegtā statistika liecina, ka līdz šim Eiropa nav īpaši noraizējusies par faktu, ka ASV kapitālieguldījumi Eiropā bija gandrīz tikpat lieli, kā pašu eiropiešu investīcijas savā ekonomikā, tehnoloģijās un masu informācijas līdzekļos (atbilstoši – 5,1 un 5,7 triljoni eiro), taču to satrauc seškārtējais Ķīnas uzņēmumu ieguldījumu pieaugums, kas, saskaņā ar 2015. gada datiem (tie noteikti jau ir novecojuši), sastādīja 1,5 triljonus eiro, divkārt pieaugušās Krievijas investīcijas, Brazīlijas tiešās investīcijas, kas pēdējo divu gadu desmitu laikā pieaugušas desmit reizes.
