RĪGA, 4. decembris – Sputnik. Baltijas valstu iedzīvotājiem ir jāsaprot, ka amerikāņu bruņojuma izvietošana to teritorijā likvidē reģiona drošību, paziņoja analītiskajam portālam RuBaltic militārais eksperts Aleksandrs Žiļins.
"Amerikāņu ģenerāļi Pentagonā atklāti smejas, sakot, ka viņi izdomājuši pasaulē labāko PGA sistēmu – izvietot raķetes Austrumeiropas tautu aizsegā. Vienkārši ļaudis tiek maldināti un līdz galam nesaprot, kas notiek," - pateica Žiļins.
Pēc eksperta domām, ir svarīgi, lai Austrumeiropas iedzīvotāji saprastu, kurš kur atrodas – draudu ziņā.
"Ļoti labi jūties, kad atrodies aiz "lielas peļķes", bet tavas raķetes – pie tava biedra Austrumeiropā. Pirmām kārtām tas ir skaidri jāsaprot Austrumeiropas valstu tautām," - uzsvēra Žiļins.
Otrās šķiras sabiedrotie
Viņš atzīmēja, ka Baltijas valstis un Polija, ņemot vērā to atkarību, ASV nav īpaši vērtīgas.
"Jānāk apskaidrībai, ka alianses reljefs ir stipri mainījies. Ir pirmšķirīgas NATO valstis, un ir otršķirīgas NATO valstis. Amerikāņi, piesedzoties ar aizsardzības solījumiem, novirza uz reģionu bruņutehniku. Tādējādi tiek veidotas platformas, uz kuru pamata "ārkārtas situācijas" laikā tiks izvērstas apvienības dalībai kaujās ar to pašu Krieviju,"- paskaidroja Žiļins.
Taču, kā uzskata eksperts, ASV militārās tehnikas pārdislocēšana nenozīmē, ka amerikāņi paši nostāsies Baltijas valstu aizsardzībā.
"Ko iesēdinās tajā bruņutehnikā? Tos pašus lietuviešus, latviešus, igauņus. Vai tad tiešām viņi domā, ka amerikāņi brauks uz turieni mirt nesaprotami kā labad? Vietējiem iedzīvotājiem ir jāsaskata, ka amerikāņi nekaros par viņu interesēm. Viņi tā nedara," - norādīja Žiļins.
Raķetes Baltijas akvatorijā kā sveiciens no Trampa
Iepriekš ASV prezidents Donalds Tramps paziņojis, ka ASV izstāsies no Līguma par vidējā un tuvā darbībās rādiusa raķešu likvidāciju (INF). Tramps apgalvojis, ka ASV līgumu izpildījušas, bet Krievija "nav ievērojusi vienošanos".
Komentējot savu lēmumu, ASV prezidents paziņoja, ka ASV nepieciešams "attīstīt šo bruņojumu". Viņš apgalvoja, ka ASV paplašinās kodolpotenciālu līdz brīdim, kad pārējie "atgūsies". Pēc tam Savienotās Valstis būšot gatavas apturēt šo procesu un sākt bruņojuma samazināšanu. Viņš skaidroja, ka paziņojums galvenokārt adresēts Ķīnai un Krievijai.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs norādīja, ka alianse negaida no sabiedrotajiem papildu kodolieroču dislokāciju Eiropā kā atbildi situācijā ar līgumu INF. Stoltenbergs iecerējis apspriest šo jautājumu ar ES valstu aizsardzības ministriem. Vienlaikus Eiropas Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos: Federika Mogerīni pauda cerību, ka vēl saglabājas iespēja apspriest līguma INF saglabāšanu un izpildi.
Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs norādīja, ka Maskava vēlētos saņemt sīkākus skaidrojumus, un piebilda, ka INF noteikumu laušana liks Krievijai veikt drošības pasākumus. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs uzsvēra, ka jebkuras darbības šajā sfērā saskarsies ar pretdarbībām.
NATO austrumu flangā
Iepriekš vēstīts, ka pēdējos gados vērojama nebijusi NATO militārās klātbūtnes pastiprināšanās pie Krievijas robežām. Savas militāristiskās iniciatīvas alianse pamato ar nepieciešamību savaldīt draudus, ko it kā radot Krievija.
Savukārt Maskava jau vairākkārt ir apliecinājusi, ka nav ieinteresēta palielināt konfrontāciju ar NATO ne Baltijas reģionā, ne citviet pasaulē. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs uzsvēra, ka NATO ir labi informēta par to, ka Krievija neplāno nekādus uzbrukumus, taču izmanto mītus par valsts radītajiem draudiem, lai aizbildinātu militārās klātbūtnes paplašināšanu pie KF robežām. Tomēr, Lavrovs atgādināja, Krievija ir gatava spert nepieciešamos soļus, lai atvairītu nacionālās drošības apdraudējumu, jo nes alianses militārā potenciāla pastiprināšanās Austrumeiropā.
