RĪGA, 14. novembris — Sputnik. Vairāku ES valstu politiķu atteikšanās parakstīt ANO Globālo migrācijas paktu ir izskaidrojama ar to, ka nav izprasta tā būtība. Šādu viedokli pauž Eiropas Komisijas vadītājs Žans Klods Junkers un iesaka vienkārši uzmanīgi izlasīt dokumenta tekstu, vēsta Sputnik Igaunija.
Turklāt nevienam neko nenāksies parakstīt, jo ANO pieņem lēmumus ar balsošanas palīdzību.
Iebildumus pret ANO sagatavoto tā saucamo Migrācijas paktu jau paudusi Austrija, Ungārija, Polija, Čehija, Horvātija un Bulgārija. Detalizētas debates par dokumentu jau pieprasījuši arī vairāki Igaunijas politiķi, kuri pārstāv gan opozīciju, gan valdošās partijas.
12. novembrī Briselē Eiropas Komisijas preses pārstāvis Margaritis Shins preses konferencē citēja EK prezidenta Žana Kloda Junkera indīgo izteikumu par vairāku ES valstu nodomu atteikties no ANO Globālā migrācijas akta. Prezidenta Junkera komentārā cita starpā bija sekojoša frāze: "Valstis, kas nolēmušas pamest ANO Migrācijas paktu, to nedarītu, ja būtu papūlējušās vienkārši izlasīt tā tekstu."
Pakta parakstīšana nav paredzēta
Pakts patiešām neuzliek saistības valstīm, kas to atbalstījušas, uzņemt un izmitināt migrantus, taču deklarē humānu attieksmi pret cilvēkiem, kuri nolēmuši kaut kadu iemeslu dēļ pamest savas dzimtās valstis, lai meklētu glābiņu vai labāku dzīvi.
Pakta kritiķi uzskata, ka tas dzēš robežas starp legālo un nelikumīgo migrāciju, tāpēc var veicināt patvēruma meklētāju pieplūdumu Eiropā no Āzijas un Āfrikas valstīm.
ES Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Federikas Mogerīni pārstāve Maija Kosjančiča šajā preses konferencē atgādināja, ka valstu un valdību vadītājiem tikšanās laikā Marakešā nekas nebūs jāparaksta.
ANO lēmumi tiek pieņemti balsošanas rezultātā vai panākot vienprātību, tāpēc, pat gadījumā, ja vairākas valstis atteiksies atbalstīt paktu, to būs iespējams apstiprināt ar balsu vairākumu. Taču negatīvs iespaids saglabāsies, uzskata portāla Sputnik Igaunija autors Aleksejs Toms.
Eiropas Savienība slīkst nelegālās imigrācijas viļņos >>>
Eiropas Savienība, it īpaši Centrālās un Austrumeiropas valstis vēl joprojām saglabājušas atmiņā 2015.-2016. gada migrācijas krīzi, kad ES robežas dažādās vietās šķērsoja vairāk nekā 1,5 miljons cilvēku. Savienības valstu valdības vēl joprojām risina ar šajā periodā atbraukušajiem migrantiem saistītās problēmas, turklāt bailes, ko jūt pret "svešiniekiem" naidīgāk noskaņotie Eiropas iedzīvotāji, vairākās valstīs palīdzējušas nākt pie varas nacionālistiskajiem spēkiem.
