16:24 18 Augusts 2019
Tiešraide
  • USD1.1076
  • RUB73.3855
Aizsardzības ministrijas bijusī ēka, sagrauda pēc NATO uzlidojumiem 1999. gadā Belgradā

Serbija sākusi NATO uzlidojumu seku pētījumus

© Sputnik / Алексей Витвицкий
Pasaulē
Saņemt īso saiti
39

Kopš uzlidojumiem 1999. gadā Serbijā ievērojami pieaudzis onkoloģisko slimību skaits. Tas īpaši redzams reģionos, kur NATO aviācija izmantoja munīciju ar vājinātu urānu.

RĪGA, 13. novembris — Sputnik. Gandrīz divdesmit gadus neviens nav valsts līmenī izvērtējis jautājumu par sekām, ko Serbijā atstājuši NATO uzlidojumi 1999. gadā. Šogad Serbijā darbu sākusi speciāla komisija, kas, iespējams, pierādīs: iemesli, kuru dēļ valsts dienvidu rajonu iedzīvotāji cieš no smadzeņu vēža, neizskadrojamām ādas slimībām un mirst ļaundabīgu audzēju dēļ, nav nejauši, portālā Sputnik Igaunija stāsta Jeļena Vučičeviča.

Serbijas valdības komisija, kas izmeklē 1999. gadā notikušo NATO uzlidojumu sekas Dienvidslāvijas Republikā, publicējusi pirmos darba rezultātus.

Atklātos avotos pieejamie dati liecina: 1999. gadā, pirms uzlidojumiem Serbijā onkoloģisku slimību rezultātā mira no 9 līdz 12 tūkstoši cilvēku gadā, taču 2014. gadā saņemtā informācija norāda, ka nāves gadījumi onkoloģisko slimību dēļ dubultojušies – līdz 22 tūkstošiem cilvēku, turklāt pacientu skaits ar agrīnā stadijā diagnosticētu vēzi sasniedzis 40 tūkstošus. Daži zinātnieki uzskata, ka tamlīdzīga parādība saistīta ar alianses izmantoto munīciju – vājināto urānu, un norāda, ka Serbijā pārsvarā tiek diagnosticēta leikēmija un limfoma – onkoloģiskās slimības, kas skar pret jonizējošo starojumu jutīgākos audus.

Citi speciālisti atzīmē, ka saslimstības pieaguma saikne ar vājināto urānu nav pierādīta, jo onkoloģisko slimību skaits aug visā valstīs, bet vājinātā urāna darbības rādiuss ir visai ierobežots, un šāda munīcija pārsvarā izmantota Serbijas dienvidos.

Ļaundabīgo audzēju skaits aug visā pasaulē. Pasaules Veselības organizācijas (PVO) prognozes norāda, ka onkoloģijas pacientu skaits līdz 2030. gadam var pieaugt pusotru reizi. Starptautiskās Vēža pētniecības aģentūras (IARC) jaunākie pētījumi liecina, ka šodien 197,9 cilvēki no simt tūkstošiem iedzīvotāju slimo ar vēzi.

Starp 185 pasaules valstīm, kuru statistiskos datus analizēja aģentūra, ņemot vērā vecuma standartizāciju, Serbija ierindojusies 18. vietā – 307,9 ļaundabīgā audzēja gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju. Šis rādītājs ir daudz labāks, nekā baismīgā saraksta "līderiem": Austrālijai (468 uz 100 000) un Jaunzēlandei (438,1 uz 100 000), un pat labāks nekā dažās Eiropas valstīs, piemēram, Īrijā, Ungārijā, Beļģijā, Francijā, Dānijā, Norvēģijā, Nīderlandē, Lielbritānijā, Vācijā, Šveicē un Luksemburgā, taču atrašanās starp pirmajām divdesmit pasaules valstīm ar plašāko vēža izplatību noteikti nav nekāds "veiksmes stāsts".

NATO uzlidojumu seku izmeklēšanas komisijas vadītājs Darko Laketičs pastāstīja Sputnik Serbija, ka komisija, kuras galvenais uzdevums ir pierādīt saikni starp vājināta urāna munīcijas pielietojumu Serbijas dienvidos un lielo mirstību vēža rezultātā, turpinās darbu ar medicīniskajiem datiem uzlidojumu zonās.

"Esam pabijuši Vraņē, Pančevā, Novisadā, patlaban pošamies uz Kragujevacu. Šiem reģioniem mūsu acīs ir prioritāte. Mēs apkopojam veselības iestāžu medicīnas un statistikas datus un aptaujājam cilvēkus, kuri saskārušies ar piesārņoto augsni," – viņš pastāstīja.

"Vraņē no 40 cilvēkiem, kuri tieši saskārušies ar vājināta urāna piesārņotu augsni, desmit vairs nav starp dzīvajiem, lielākā daļa no viņiem miruši ļaundabīgu jaunveidojumu rezultātā. Daudziem, kas pabijuši piesārņojuma zonās, konstatētas ādas saslimšanas – no eritēmas līdz nezināmas etioloģijas čūlojošiem izsitumiem," – pastāstīja Laketičs.

Viņš norādīja, ka Borovaca ciemā, ko NATO apšaudīja ar vājināta urāna lādiņiem, trim no 300 iedzīvotājiem, tas ir, 1% iedzīvotāju ir ļaundabīgi veidojumi smadzenēs.

Laketičs konstatēja, ka pieaudzis arī diagnosticēto onkoloģisko slimību skaits Pčiņas apgabalā. Tas ir ļoti nozīmīgs rādītājs, jo šī apgabala iedzīvotāju vidējais vecums ir mazāks nekā citviet valstī.

Komisijas vadītājs paskaidroja, ka patlaban tiek veidota liela datu bāze, medicīniskā dokumentācija tiek sistematizēta un klasificēta.

"Mēs izpētām toksisko vielu iedarbību. Mūsu uzdevums – noteikt cēloņu un seku saikni starp to iedarbību un saslimšanu. Kad tas būs paveikts, mēs saņemsim nozīmīgus argumentus, lai organizētu vēža profilaksi, diagnosticēšanu un ārstēšanu agrīnās stadijās reģionos, kur tas nepieciešams," – viņš teica.

Laketičs norādīja, ka zinātniski pierādīts: cilvēka veselību ietekmē ne tikai vājināts urāns, bet arī citas toksiskas vielas, kas izdalās bombardēšanas laikā, piemēram, hlors, benzola atvasinājumi, polihlorētie bifenili. Šie toksiskie savienojumi rada ļaundabīgus veidojumus, kas parādās 5-10 gadus pēc kontakta, taču, iespējams, tiks diagnosticēti arī pēc 10-20 gadiem.

NATO uzlidojumu seku izmeklēšanas komisijas pirmā provizoriskā atskaite tiks publicēta 2020. gadā, uzskata tās vadītājs. Šī gada decembrī komisija plāno pirmo reizi atskaitīties par veikto darbu Serbijas parlamentā.

Pēc temata

ASV lidmašīnas uzbrukumā Sīrijā izmantoja fosfora bumbas
Eiropas pašnāvība: kā Rumānija "denonsē" savas robežas
ASV un NATO neprāts novedis pasauli uz kara sliekšņa
Kristianstadsbladet: pietiek skatīties uz pasauli caur NATO brillēm

Galvenie temati