RĪGA, 26. augusts — Sputnik. ES valstis nepiešķir īpašu nozīmi Lielbritānijas aicinājumam sekot Savienoto Valstu piemēram un ieviest jaunas sankcijas pret Krieviju. Eiropa nesaskata tām pietiekamu iemeslu un neplāno pildīt Londonas un Vašingtonas prasības, portālā Sputnik Igaunija stāsta Aleksejs Toms.
Lielbritānijas ārlietu ministrs Džeremijs Hants, uzstājoties Vašingtonā 21. augustā, apliecināja, ka Eiropas pienākums ir sekot ASV piemēram un ieviest jaunas sankcijas pret Krieviju, lai "sodītu" to par iedomāto indīgu vielu pielietojumu uzbrukumā bijušajam izlūkošanas virsniekam Solsberijā.
Londona aicināja sabiedrotos demonstrēt solidaritāti un apsūdzēja Maskavu šajā noziegumā, taču atkal nesniedza nekādus pierādījumus, kā vien jau visiem zināmo "kurš tad vēl varēja izdarīt tādu ļaundarību, ja ne krievi".
"Starptautiskās izturēšanās pieņemtos noteikumus atkal un atkal pārkāpj tādas lielas valstis, kā Krievija," — Lielbritānijas ārlietu ministra preses dienests citēja sava jaunā šefa runu, ko viņš teica Miera institūtā Vašingtonā. Jāpiebilst, ka ar runā pieminētajām "citām" lielajām valstīm Borisa Džonsona pēctecis, acīmredzot, domāja Ķīnu. "Tāda agresīva un kaitnieciska izturēšanās kaitē starptautiskajai kārtībai, kas sniedz mums drošību," — Hants klāstīja klausītājiem.
Diplomāti apšauba Hanta argumentus
Lielākā daļa Eiropas Savienības valstu iepriekš jau demonstrēja solidaritāti ar Londonu "Skripaļa lietā" un piekrita sekot britu piemēram — pieprasīja nomainīt daļu Krievijas diplomātu, kuri bez jebkādiem pierādijumiem, pārkāpjot diplomātisko attiecību tradīcijas, tika apsūdzēti spiegošanā.
Taču patlaban Eiropas valstu diplomāti uzskata, ka ES valstis diezin vai sekos ASV piemēram un uzklausīs Londonas aicinājumus. Argumenti ir dažādi, taču daudzi atzīmē, ka Eiropas politiķu aprindās izveidojusies vispārēja kritiska attieksme pret ES neiemīļotā Donalda Trampa iniciatīvām un britu valdību, kas kavē pārrunas Brexit jautājumā.
Sankciju maksimālais slieksnis jau ir sasniegts
"Nekādā gadījumā. Itālija un Austrija, pat Francija ir pārāk orientētas uz biznesu ar Krieviju," — aģentūra Reuters citēja kādu Eiropas diplomātu. Lēmums par jaunas sankciju paketes ieviešanu ES iespējams tikai vienbalsīgi, tas ir, lēmums jāatbalsta visām 28 valstīm. Pēdējo reizi iepriekš pret Krieviju ieviesto sankciju saraksta papildinājums tika pieņemts jūlija beigās: sankciju sarakstā tika iekļautas vēl sešas privātas un juridiskas personas, kas tiek apsūdzētas par dalību konfliktā Ukrainā.
