RĪGA, 25. jūnijs — Sputnik. Mazā Igaunija, kas pati atkarīga no Briseles dotācijām, tomēr gatava upurēt daļu savas labklājības par labu savām bijušajām māsām — Lētā nogrimušās Padomju Savienības republikām un pat tālajai Afganistānai, stāsta Sputnik Igaunija.
Igaunijas ĀM padomnieks mediju jautājums Stens Ostmā informē, ka resors pieņēmis lēmumu piešķirt 3,4 miljonus eiro 39 attīstības projektiem izglītības, pilsoņu politiskās aktivitātes, IT un uzņēmējdarbības jomā Ukrainā, Moldovā, Baltkrievijā, Gruzijā un Afganistānā. Igaunijas finansējamos projektus plānots īstenot laikā no 2018. līdz 2020. gadam.
Ārlietu ministrs Svens Miksers paziņoja, ka attīstošā sadarbība parnervalstīs ir gaidīta un augstu vērtēta. Viņš norādīja, ka 2018. gadā interese par dažādiem sadarbības projektiem bijusi daudz lielāka nekā iepriekš.
"Man ir patīkami, ka mēs esam varējuši palīdzēt attīstībai izglītības sfērā, atbalstīt sieviešu un jauniešu iesaistīšanos uzņēmējdarbībā, attīstīt informācijas tehnoloģiju iespējas un citus digitālos pakalpojumus, kā arī piedāvāt mūsu zināšanas un pieredzi Ukrainai, Moldovai, Baltkrievijai, Gruzijai un Afganistānai," — apgalvoja Miksers.
Lielākais līdzekļu apjoms — pusotrs miljons eiro piešķirts 15 projektu atbalstam Ukrainā, 800 tūkstoši eiro — 10 projektu atbalstam Gruzijā, 700 tūkstoši eiro — 9 projektu atbalstam Moldovā, 200 tūkstoši eiro — 4 projektu atbalstam Baltkrievijā un 90 tūkstoši eiro — viena projekta atbalstam tālajā Afganistānā.
Kam tiek atvēlēta igauņu nauda
Igaunija finansēs 15 projektus izglītības jomā, 6 projektus sieviešu un jauniešu iesaistīšanā uzņēmējdarbībā, sešus projektus informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jomā, trīs projektus lauku reģionu un lauksaimniecības attīstībai, divus projektus uzņēmējdarbības attīstībai, kā arī projektu veselības aprūpes un ar to saistīto digitālo pakalpojumu jomā.
Igaunijas ĀM vēsta, ka tamlīdzīga ārvalstu projektu finansēšanas mērķis ir "demokrātijas un ekonomikas attīstība, nabadzības līmeņa samazināšanās pasaulē un globālo mērķu īstenošana stabilas attīstības jomā".
Turklāt Igaunija piedāvā savu pieredzi un zināšanas reformu īstenošanas jomā tiem, kam tā vajadzīga.
Prioritāte — vēsas attiecības ar Maskavu
Iepriekš Sputnik Igaunija jau vēstīja, ka Tallina brīvprātīgi uzņēmusies sarežģīto savdabīga bijušo PSRS republiku "eiropeizatora" misiju — valsts regulāri piešķir tām finansiālu palīdzību mērķa projektiem, valstis pastāvīgi apmeklē augsti stāvoši ciemiņi no Igaunijas. Tas īpaši labi redzams Ukrainā, kurp igauņu ierēdņi burtiski dodas komandējumos visdažādākajiem mērķiem: kāds cīnās ar vietējo korupciju, kāds — īsteno ekonomiskās reformas.
Tātad Igaunijas valdība sevi uzskata par savdabīgu Gruzijas, jeb "Georgijas" kā to amerikāņu stilā oficiāli pārdēvējusi Igaunija, mentoru. No 2006. gada prezidenta Saakašvili padomnieks bija bijušais Igaunijas premjerministrs, liela skaita liberālu reformu, Krievijai naidīgu izteikumu un likumu autors Marts Lārs.
Vienlaikus igauņu padomnieki strādā Gruzijas IeM, ĀM un Ekonomikas ministrijā. Viņu skaits sniedzas simtos — igauņi labprāt brauc "mācīt gruzīnus". Viņi strādā ES un citu rietumvalstu finansētās starptautiskajās komisijās, organizācijās un programmās.
Vērības cienīgs ir fakts, ka Igaunija īpašu uzmanību pievērš valstīm, kuru valdībām dažādu iemeslu dēļ izveidojušās saspringtas attiecības ar Krieviju. Turklāt Baltkrievija, ko ar Maskavu saista sabiedroto attiecības, no Igaunijas saņēmusi mazāk nekā citas bijušās padomju republikas, un Igaunijas ārlietu ministrs pēkšņi atcēla vizīti Minskā, kas bija ieplānota šī gada 14. jūnijā.
