RĪGA, 8. jūnijs — Sputnik. Zviedrijas valdība apstiprinājusi kompānijas Nord Stream 2 AG pieteikumu gāzesvada "Ziemeļu straume 2" celtniecībai Baltijas jūrā no Krievijas uz Vāciju, informēja Zviedrijas rūpniecības un inovāciju ministrs Mikaels Dambergs preses konferencē.
Pieteikumu gāzesvada būvdarbiem Zviedrijas Enerģētiskā aģentūra saņēma 2017. gada aprīlī, atgādināja RIA Novosti. Kompānija Nord Stream 2, kas nodibināta "Ziemeļu straumes 2" plānošanai, celtniecībai un tālākai ekspluatācijai, paziņoja, ka celtniecības sagatavošanās darbi sāksies tuvākajos mēnešos.
Iepriekš visas nepieciešamās atļaujas "Ziemeļu straumes 2" celtniecībai izsniedza Vācija. 27. martā Vācijas Federālā kuģniecības un hidrogrāfijas iestāde izsniedza atļauju gāzesvada "Ziemeļu straumes 2" celtniecībai un ekspluatācijai valsts ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā. Janvārī Štrālzundes Kalnu pārvalde izsniedza atļauju gāzesvada "Ziemeļu straume 2" celtniecībai un ekspluatācijai Vācijas teritoriālajos ūdeņos (12 jūras jūdžu zonā) un uz sauszemes.
Pēc Vācijas gāzesvada celtniecību apstiprināja Somija, 5, un 12. aprīlī tika saņemtas Somijas valdības un Dienvidsomijas Reģionālās administratīvās aģentūras atļaujas.
Atļaujas gāzesvada būvdarbiem atlicis saņemt tikai Dānijā un Krievijā. Iepriekš Dānija iebilda pret "Ziemeļu straumi 2". 2017. gada novembra beigās Dānijas parlaments apstiprināja likumu, kas ļaus bloķēt gāzesvada "Ziemeļu straume 2" celtniecību valsts teritoriālajos ūdeņos. Tādējādi Kopenhāgena saņēma iespēju pieņemt lēmumu par projekta lietderību, ņemot vērā bažas, ko diktēja ārpolitika un drošība, nevis tikai ekoloģijas apsvērumi.
Lēmumu par to, vai tiks izsniegta atļauja "Ziemeļu straume 2" celtniecībai Dānijas teritoriālajos ūdeņos, valdība nav pieņēmusi, taču gan valdošā, gan opozīcijas partijas aicina noraidīt gāzesvadu.
"Ziemeļu straume 2" paredz divu gāzes vada cauruļu ar kopējo jaudu līdz 55 miljardiem kubikmetru gāzes gadā būvniecību no Krievijas piekrastes pa Baltijas jūru līdz Vācijai. Jauno gāzes vadu plānots uzbūvēt līdzās esošajam gāzesvadam "Ziemeļu straume".
Nord Stream 2 AG tehniskais direktors Sergejs Serdjukovs, komentējot Dānijas plānus, paziņoja, ka gadījumā, ja tiks aizliegts izvilkt caurules Dānijas ūdeņos, tiks izraudzīts alternatīvs maršruts, un pie tam gāzesvada "Ziemeļu straumes 2" garums palielināsies tikai par 10 kilometriem.
Jūras gāzesvads tiks izbūvēts cauri vairāku valstu teritoriālajām un/vai ekskluzīvajām ekonomiskajām zonām Baltijas jūras krastos. Starp tām ir Krievija, Somija, Zviedrija, Dānija un Vācija. Turklāt saskaņā ar konvenciju Espo starptautiskajās konsultācijās šajā jautājumā pieņēma arī Polija, Lietuva, Latvija un Igaunija.
