RĪGA, 13. maijs — Sputnik. ASV prezidenta Donalda Trampa darbības starptautiskajā arēnā atgādina Borisa Jeļcina politiskos lēmumus. Šādu viedokli Londonas Karaliskās koledžas speciāliste ASV un Krievijas attiecību jautājumos Ruta Deiermonda pauda rakstā izdevumā The Independent, vēsta RIA Novosti.
Trampu bieži salīdzina ar dažādām personībām ASV vēsturē, raksta Deiermonda. Taču, pēc viņas domām, "satriecošākās paralēles" var vilkt starp pašreizējo Baltā nama vadītāju un Krievijas pirmo prezidentu Borisu Jeļcinu.
"Tāpat kā Tramps, Jeļcins bija ļoti pretrunīga figūra, politiskais ielu cīkstonis, kurš izdzīvotaja, pateicoties atsevišķu personu un frakciju savstarpējai sarīdīšanai un sarežģītām lietišķajām attiecībām ar figūrām valdībā un ārpus tās," — politoloģe stāsta savā materiālā.
Abus līderus apsūdz par apstākļu radīšanu, kuros sabiedrības krējums iedzīvojas uz vienkāršo cilvēku rēķina, apgalvo raksta autore.
Eksperte uzsvēra, ka pret vēsturiskajām paralēlēm jāizturas piesardzīgi. ASV un Krievijas līderu politiskās reālijas ir ļoiti atšķirīgas, taču pastāv arī kopīgas iezīmes Trampa un Jeļčina pieejā starptautiskajā arēnā.
Politoloģe uzskata, ka abi līderi izmantoja dalību militārajās operācijās, lai novērstu sabiedrības uzmanību no iekšējām problēmām. Pēc viņas domām, aviācijas apšaudes Sīrijā aprīlī ir līdzīgas "mazajam triumfālajam karam" Čečenijā, jo novērš kritiķu uzmanību no iekšpolitiskās krīzes.
"Lēmums par raķešu apšaudi pa ķīmisko ieroču objektiem Sīrijā, par ko Tramps pēkšņi paziņoja pēc FIB kratīšanas viņa advokāta Maikla Koena ofisos, kā šķita kritiķiem, pamatots ne tikdaudz ar bažām par situāciju Sīrijā, cik vēlmi novērst uzmanību no īpaši negatīvas notikumu attīstības skandālā, kas kaitē viņa prezidentūrai," — teikts rakstā.
Pēc politoloģes domām, ASV stāvoklis, kurš jau tāpat ir visai nestabils starptautiskajā arēnā, var ciest arī tādēļ, ka Tramps nespēj "efektīvi pārvaldīt valsti" un "kontrolēt ne vien sevi, bet arī savu administrāciju".
Trampa politika starptautisko attiecību arēna rada "globālu nenoteiktību" un liecina par "Vašingtonas novājināšanos", atgalvo eksperts.
"50. gados Padomju Savienībā notitēja destaļinizācijas process, lai labotu pagātnes kļūdas. Vašingtonai steigšus vajadzīga "dejeļcinizācija", pirms tiks nodarīts tālāks kaitējums ASV pozīcijām starptautiskajā arēnā. Taču patlaban tāda iespēja izskatās satraucoši maza," — uzsvēra Dreiermonda.
