08:23 25 Septembris 2018
Tiešraide
  • USD1.1773
  • RUB77.5752
Zvaigžņotās Debesis

Zinātnieki nosauca deviņas pasaules, kuru iedzīvotāji varētu būt informēti par Zemi

CC0 / pixabay
Pasaulē
Saņemt īso saiti
24

Starp tām ir neliels gāzes gigants pie zvaigznes HAT-P-11 Gulbja zvaigznājā, "karstais Jupiters" WASP-68 b Mežāža zvaigznājā, četras planētas WASP-47 sistēmā Ūdensvīra zvaigznājā, planēta LkCa 15b Vedēja zvaigznājā, gāzes gigants pie zvaigznes 1RXS 1609 Skorpiona zvaigznājā un planēta pie baltā pundura-"kanibāla" WD 1145 +017 b Jaunavas zvaigznājā.

RĪGA, 1. janvāris — Sputnik. Vācu un britu astronomi sastādījuši sarakstu ar deviņām planētām, kuru potenciālie iemītnieki varētu zināt par Zemi un dzīvību uz tās, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz žurnālā MNRAS publicēto rakstu.

"Jo lielāka ir planēta, jo vairāk tā aizsedz zvaigznes gaismu, ap kuru griežas. No otras puses, planētas "redzamību" stiprāk ietekmē tās attālums līdz Saulei. Tāpēc, lai cik paradoksāli tas neizklausītos, Zemi un tās kaimiņus potenciālie citplanētieši redzēs biežāk nekā gigantiskās planētas," — stāsta Roberts Velss (Robert Wells) no Kvīnsas universitātes Belfāstā (Lielbritānija).

Jau 1960. amerikāņu astronoms Frānsiss Dreiks izstrādāja formulu, kas ļauj aprēķināt potenciālo citplanētu civilizāciju skaitu, balstoties uz zināmām galaktikas īpatnībām un zvaigžņu skaitu tajās. Saskaņā ar šo formulu, ārpuszemes civilizāciju skaitam jābūt ļoti lielam, tomēr līdz šim nav izdevies atrast nevienu.

Kā stāsta Velss, zinātnieki jau sen cenšas izskaidrot šo atšķirību (tā saukto Fermī paradoksu), izvērtējot ārpuszemes civilizāciju skaitu un to neesamību mūsu Galaktikā no Zemes puses. Velsa komanda mēģinājusi risināt šo problēmu ar citu pieeju — vispusīgi izpētot, cik lielā mērā mūsu planēta un dzīvības pēdas uz tās pieejamas potenciālajiem "saprāta brāļiem" citās zvaigžņu sistēmās.

Aprēķini liecina, ka iespēja ieraudzīt Zemi vai jebkuru citu Saules sistēmas planētu no malas, ir tikai 2,5%, bet izredzes atklāt veselas trīs var nosaukt par šokējoši mazām — tās nepārsniedz 0,027%.

Tādēļ ieraudzīt Zemi un izpētīt to varēs tikai dažu ekzoplanētu iemītnieki, kas atrodas noteiktās nelielās zonās debesīs. Ja, protams, viņiem ir teleskopiem "Keplers" un "Habls" līdzīgi rīki. Kopumā ir tikai 65 ekzoplanētas, turklāt lielākā daļa no tām varēs redzēt tikai Merkuru, bet Zemi — tikai deviņas.

Starp tām ir neliels gāzes gigants pie zvaigznes HAT-P-11 Gulbja zvaigznājā, "karstais Jupiters" WASP-68 b Mežāža zvaigznājā, četras lielās planētas WASP-47 sistēmā Ūdensvīra zvaigznājā, planēta LkCa 15b Vedēja zvaigznājā, liels gāzes gigants pie zvaigznes 1RXS 1609 Skorpiona zvaigznājā un planēta pie baltā pundura- "kanibāla" WD 1145 +017 b Jaunavas zvaigznājā.

Taču, kā uzskata zinātnieki, šīs planētas principā nespēj uzturēt dzīvību. Līdz ar to ir saprotams, kāpēc astronomiem līdz šim nav izdevies atrast nevienu apdzīvotu planētu vai ārpuszemes civilizāciju.

Zinātnieki cer, ka jaunās paaudzes teleskopi TESS un "Džeimss Vebs" palīdzēs atklāt šajās zonās jaunas planētas, kas ļautu pārbaudīt šo ideju un saprast, vai pastāv dzīvība ārpus Saules sistēmas.

Pēc temata

Kosmiskie plāni: Ukraina paziņojusi par vēlmi apmesties uz Mēness
Pica kosmosā: kosmonauti pagatavojuši iemīļoto ēdienu bezsvara apstākļos
Krievijas kosmonauts apsveicis Latviju no orbītas

Galvenie temati