Rinkēvičs: ES varētu sarūgtināt Ukrainu, Gruziju un Moldovu

© Sputnik / Алексей Витвицкий / Pāriet pie mediju bankasAustrumu partnerības V samits Briselē
Austrumu partnerības V samits Briselē - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Dažas no "Austrumu partnerības" valstīm vēlētos samita beigās gūt skaidrāku izpratni par viņu Eiropas perspektīvām, taču, kā atzīmēja Edgars Rinkēvičs, ES nav vienprātīgu uzskatu šajā jautājumā.

RĪGA, 25. novembris — Sputnik. Eiropas Savienībā nav vienprātīga uzskata attiecībā uz oficiālu Ukrainas, Gruzijas un Moldovas dalības perspektīvu atzīšanu savienībā, paziņoja Briselē Latvijas ĀM vadītājs Edgars Rinkēvičs, vēsta Ukrinform.

"Es saprotu mūsu draugus, kuri vēlas iegūt dalības perspektīvu ar noteiktu datumu. Taču neviens ES, tāpat kā arī austrumu partneri, nevar šodien paziņot, kad viņi būs gatavi kļūt par kandidātiem," atzīmēja Latvijas ministrs.

Rinkēvičs piebilda, ka dažas ES valstis vēlētos paātrināt austrumu partneru virzību šajā ceļā, taču vienotības starp visiem 28 savienības locekļiem nav.

"Līdz ar to, kas cer uz Eiropas perspektīvu atzīšanu ("Austrumu partnerības" samitā — red,), būs sarūgtināts," pateica Latvijas ĀM vadītājs.

Iepriekš diplomātijas avoti ES administratīvajā ES galvaspilsētā paziņoja RIA Novosti, ka piektdien Briselē "Austrumu partnerības" samita beigās parakstītā deklarācija aprobežojas vien ar progresa vērtējumu, kuru panākušas partnervalstis uz politiskās un ekonomiskās satuvināšanās ceļa ar Eiropas Savienību.

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja - Sputnik Latvija
Lielbritānijas premjere nosauca Krieviju par naidīgu valsti

"Saskaņā ar to informāciju, kura ir manā rīcībā, gala deklarācija aprobežojas ar partnervalstu centienu vērtējumu ceļā uz  politisko un ekonomisko satuvināšanos ar ES, kā arī viņu ieguldījuma novērtēšana miera nodrošināšanā reģionā," pateica aģentūras sarunas biedrs.

"Austrumu partnerības" programma ir ES politiskā iniciatīva, kuras mērķis ir Azerbaidžānas, Armēnijas, Baltkrievijas, Gruzijas, Moldovas un Ukrainas satuvināšanās ar Eiropas Savienību.

Programma paredz kontaktu attīstību, tostarp, vīzu režīma atvieglošanu; ekonomisko sadarbību, tostarp, brīvās tirdzniecības zonu izveidošanu; projektu attīstība enerģētiskās drošības jomā; sadarbība reformu īstenošanā, "kuras paredzētas demokrātijas attīstībai". Ar Gruziju, Ukrainu, Moldovu, Armēniju un Azerbaidžānu jau ir parakstītas vienošanās par readmisiju un vīzu režīma atvieglošanu.

Tāpat programma paredz visaptverošā līguma DCFTA parakstīšanu par brīvās tirdzniecības zonām (šobrīd darbojas attiecībā uz Gruziju, Moldovu un Ukrainu). Vairākos jautājumos tiek domāta Krievijas piesaistīšana. Partnerības izveidošanas laikā ES piešķīra tam 600 miljonus eiro.

Перевалка угля в Рижском порту - Sputnik Latvija
Latviju biedē ar ogļu tranzīta galu

2014. gada 27. februārī Moldova kļuva par pirmo programmas dalībvalsti, kurai tika apstiprināts bezvīzu režīms ar Šengenas zonas valstīm, 27. jūnijā Moldova un Gruzija parakstīja asociācijas līgumus ar ES. 2014. gada 21. martā ES un Ukraina parakstīja politisko, savukārt 27. jūnijā arī ekonomisko asociācijas vienošanās daļu.

Bezvīzu režīms ar ES Gruzijai stājās spēkā 2017. gada 28. martā, Ukrainai — šī gada 11. jūnijā.    

Ziņu lente
0