Andrejs Mamikins: Eiropas Parlamentam nav nekāda viedokļa Katalonijas jautājumā

© Sputnik / Sergey MelkonovEiropas Parlamenta deputāts Andrejs Mamikins
Eiropas Parlamenta deputāts Andrejs Mamikins - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Eiropas Parlamentam nav ko piedāvāt Katalonijai un Spānijai, situācija abās pusēs tikai saasinās, un ar laiku separātisma problēma skars visas Eiropas valstis.

RĪGA, 8. oktobris — Sputnik. Vladimirs Dorofejevs. Par to, kā Katalonijas referenduma problēma tiek saskatīta no Briseles Sputnik Latvija pastāstīja eirodeputāts no Latvijas Andrejs Mamikins.

- Andrej, kāda ir Eiropas Parlamenta reakcija par Katalonijā notiekošo?

— Domas dalās. EP nav vienota viedokļa, jo parlaments ir liela kūts, un katra vista kladzina savu dziesmu. Galvenokārt nosoda separātiskus noskaņojumus, spriež par referenduma nelikumību. Stāsta, ka biļetenus varēja nest no mājām, ka nebija nekādas to aizpildīšanas kontroles, tātad runā par balsošanas pārkāpumiem.

- Tātad neviens neatbalsta katalāņus?

Latgales karogs - Sputnik Latvija
Vaidere uzskata neatkarības referendumu Katalonijā par Latvijai nevajadzīgu precedentu

— Mazākums. Lieta tāda, ka Spānija ir liela valsts, un Eiropas Parlamentā to pārstāv 54 deputāti. Viņi strādā daudzās frakcijās, un lielākā daļa no viņiem iestājas pret referendumu. Kristiešu demokrāti un konservatori pilnībā atbalsta Spānijas centrālo valdību, Spānijas sociālisti, kuri tradicionāli oponēja daudzos jautājumos Spānijas valdībai, ir vienoti ar Madridi katalāņu jautājumā. Spānijas sociālistiem teritoriālā nedalāmība ir svētā govs, tāpēc viņi arī ir pret referendumu un nostājas valdības pusē. Par Katalonijas neatkarību iestājas daži deputāti no Katalonijas un neatkarīgie deputāti, kuri par nozīmīgākajām uzskata nācijas pašnoteikšanās tiesības.

- Dīvaini, bet kā tad ir ar demokrātijas atbalstu…

— Dubultos standartus neviens nav atcēlis. Ja pašvaldību vēlēšanās Maskavā, teiksim, kāds Navaļnijs iemestu mājās parakstītus biļetenus, tas, visticamāk, nemaz nepatiktu Putinam. Un viņš arī spertu kādus soļus. Taču šajā gadījumā reakcija, protams, būtu citāda. Visi bļautu par totalitārismu un diktatūru. Taču, ja spēka metodes pielieto savējais eiropietis, pret to izturas… ar sapratni, teiksim tā.

- Tātad Eiropas Parlaments atbalsta Madrides rīcību?

— Eiropas Parlamentam nav vienotas nostājas. Sacerēja rezolūciju, turklāt ļoti ilgi atlika debates par to, vairākkārt pārcēla. Pēc tam pasniedza kaut ko neskaidru un nesaprotamu. Sak, ir nepieciešamas konfliktējošo pušu miera sarunas.

Tai paša lakā mēs — Eiropas Parlaments, reāli neko nevaram piedāvāt iesaistītajām pusēm. Pirmkārt, Eiroparlamentam nav pilnvaru piespiest puses sākt sarunas. Otrkārt, mums nav nedz zināšanu, nedz pieredzes šīs unikālās situācijas noregulēšanā. Un treškārt, lai ko mēs piedāvātu, konflikta pusēm būtu nospļauties. Katram ir sava patiesība, un viņi ir gatavi cīnīties par to ielās. Un tas ir pats briesmīgākais.

Парламентская ассамблея Совета Европы в Страсбурге - Sputnik Latvija
Politika
EPPA apspriedīs situāciju Katalonijā

- Bet kāpēc tas ir briesmīgi?

— Tas ir briesmīgi tāpēc, ka abas konflikta puses seko radikāļiem. Kad es klausījos Spānijas premjera Mariano Rahoja un katalāņu administrācijas vadītāja Karlesa Pudždemona skaļos vārdus, biju pārliecināts, ka viņiem ir slepenās separātisma vienošanās. Tie bija pārlieku pārdroši, patiesībā tā nenotiek, tā bija acīmredzama izrāde. Diplomātijā tas notiek bieži: videokamerā saka vienu, bet patiesībā sarunājas aiz vēlētāju muguras. Vieni veido politisko kapitālu uz vienu, citi uz citu, bet asinis nav vajadzīga nevienam.

- Bet kas ir patiesībā?

— Tagad man šķiet, ka viņi neizliekas. Abas puses uzsver, ka nekādu slepenu sarunu nav bijis un nekad nebūs. Ja tas viss ir godīgi, tad priekšā ir lielas asinis. Šobrīd sākusies abu pušu radikalizācija: gan no Madrides, gan no Katalonijas puses. Pašlaik abi politiķi veido sev kapitālu uz pūļa simpātiju rēķina. Bet, kad viņu atbalstītāji sadursies ielās, neviens no viņiem nespēs kontrolēt situāciju. Pagaidām neviens nav nošauts. Taču pašreizējā situācijā var iet bojā cilvēki.

- Un kas notiks tad?

— Tad nekāds Eiropas Parlaments ar savu impotento pozīciju neko nevarēs ietekmēt. Tad viņi varēs turpināt murmulēt par cilvēktiesībām. Tiem, kuri cīnīsies ielās, šīs sarunas būs bezjēdzīgas. Ielās nav konstitūcijas tiesu. Tur ir akmens un gumijas ložu, iespējams, arī ieroču dialogs. Un tas būs briesmīgi. Kad tas notiks, nekas nebūs tā, kā stāsta politiķi. Tas būs labs piemērs pārējiem Eiropas separātistiem, piemēram, Flandrijai, kas pat sapņos redz, kā izstāties no Beļģijas Karalistes. Tādas vēlmes ir pat ļoti stabilās valstīs, piemērām, Vācijā — šeit īpašu statusu vēlas Bavārija. Arī mūsu Latgale nav apmierināta ar valdību.

Аландские острова - Sputnik Latvija
Uusi Suomi: Ālandu salas iedvesmoja Katalonijas piemērs

- Vai tad karstās galvas atdzesēs tikai asinis?

— Gluži otrādi, vēl vairāk satracinās. Ielās nejauši nogalinātie uzreiz kļūst par svētajiem. Asinis vienmēr ir izdevīgas radikāļiem abās pusēs. Taču viens no politiķiem, kuri iedzīvojas šajā konfliktā, pie varas nepaliks — nogalinās pūlis, bet atbildēs politiķi.

- Vai tad tur vispār nav kompromisa atbalstītāju?

— Ir gan, un pat ļoti autoritatīvi. Piemēram, Spānijas karalis, kuru valstī ļoti ciena. Viņš piedāvāja savu starpniecību sarunās. Bija arī citas nozīmīgas figūras. Tikai ļaudīm sarunas nav vajadzīgas. Tur katram ir sava patiesība, un neviens negrasās piekāpties.

- Tad varbūt prātīgāk būtu nogaidīt un ļautu Spānijai pašai tikt skaidrībā par to?

— Tā ir mūsu prezidenta Vējoņa pozīcija, kurš teicis, kā tā esot valsts iekšējā lieta. Bet patiesība ir tāda, ka šodien Vējonis apgalvo, ka Madrides un Katalonijas konflikts ir Spānijas iekšējā lieta, bet rīt Rahojs teiks, ka Rīgas un Latgales pretrunas ir iekšējā Latvijas lieta. Kā būs, tā būs. Tālu un neinteresanti.

- Taču tagad tas ir tālu no mums un tiešām nekas nav saprotams!

— Katalonijas lielākās briesmas ir tās, ka domino efekts var izplatīties visā Eiropā. Eiropas Savienībā ir daudz reģionu, kuri ir neapmierināti ar savu stāvokli valstī. Tā pati Flandrija, Skotija, Bavārija un ducis citu. Ja uzliesmos visur, pat mūsu miegainā Latgale var pamosties. Tagad no šīs problēmas novēršas, bet tā nobriedīs, ja ne tagad, tad pēc piecdesmit gadiem. Eiropas Savienība pievēršas valstu vadītāju un valdību viedoklim. Tie tur rokās finanšu plūsmas no ES. Šajos resoros nav pārstāvēti reģioni, to vienkārši nav. Tajā pašā Beļģijā Flandrija un Valonija ļoti atšķiras, lai cik glīts karalis sēdētu Briselē. Arī pie mums Latgale no Kurzemes krasi atšķiras, lai ko Vējonis teiktu par nepilsoņiem.

- Kas, jūsuprāt, ir svarīgi pašlaik?

— Svarīgi ir nepieļaut asinsizliešanu. Pēc tam visi, kuri domā, ka pārvalda situāciju, pilnībā zaudēs kontroli. Tad sekas būs traģiskas, un tas neapšaubāmi kaitēs visai Eiropas Savienībai.

Ziņu lente
0