Pētnieks kliedē vecos mītus – kafija ir veselīgāka par tēju

Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Četras vai piecas tases kafijas dienā pasargā no aknu vēža, diabēta un demences, pie paaugstināta spiediena regulāra kafijas lietošana, tieši otrādi, neved, gluži kā pie infarkta vismaz, tā uzskata uztura jautājumu pētnieks, profesors Jurgens Formans.

RĪGA, 26.augusts — Sputnik. Gadsimtam, kurā kafiju kritizē, šķiet, pienācis gals. Jaunākie pētījumi liecina par pozitīvu karstā dzēriena ietekmi. Tā, kafija ne vien palēlina novecošanas procesu, bet arī, saskaņā ar 2017.gada maijā publicēto Meta pētījumu, samazina aknu vēža iespējamību par 50%, vēsta Sputnik Igaunija.

Sputnik Deutschland nolēma veikt šī ikdienas dzēriena revīziju un paskatīties, kas kafijas mītos ir patiess un kas nē.

Aizsardzība no aknu saslimšanas, diabēta un vecumdienu demences

Liels skaits pētījumu rāda, ka kafija labvēlīgi ietekmē veselību, saka profesors Jurgens Formans, Preventīvo pasākumu un uztura institūta uztura jautājumu pētnieks, kā arī Zaļā krusta zinātniskais padomnieks. Kafija samazina dažādu aknu slimību, otrā tipa diabētu (vecuma diabētu) un dažādas vecumdienu demences formu riskus. Kā iemeslu pētnieks norāda uz dažādu vielu ietekmi, kuras ir kafijas sastāvā.

"Visi, protams, zina par kofeīnu, kurš ir augstas aktivitātes viela. Taču tāpat ir zināms, ka kafija satur arī citas vielas, kuras darbojas kā antioksidanti un spēj mūs pasargāt  no dažādiem negatīviem faktoriem," saka Formans.

Jaunāki darbi šajā jomā parādījuši, ka aizsardzības efekts, lietojot no četrām līdz piecām kafijas tasēm dienā, ir ideāls.  Nevajag pārlieku daudz dzert kafiju, jo labvēlīgais efekts pakāpeniski pazūd, ja to sāk lietot pārāk daudz. Pētījumi rāda, ka nav ieteicams dzert vairāk par desmit kafijas tasēm dienā. Neskatoties uz to, arī šādi apjomi nav veselībai bīstami, uzskata Formans.

Par vienu tasi pētnieks uzskata 150 mililitrus šķidruma un divas-trīs tējkarotes kafijas. Šķirnes izvēlei, pēc Formana viedokļa, nav nozīmes un, drīzāk, tā ir "gaumes lieta". Kas attiecas uz pagatavošanu, tad espresso kuņģim ir nedaudz labāks. Tācu kopumā atšķirības ir nenozīmīgas.

Mīts par paaugstinātu spiedienu

Pastāv viedoklis, ka kafijas lietošana ved pie paaugstināta spiediena, nogulsnēm asinsvados un infarkta. Taču Formans apgāž šos uzskatus.

"Ir zināms, ka kafija, jeb tās sastāvā esošais kofeīns, ved pie nelielas spiediena paaugstināšanās. Citiem vārdiem sakot, tam, kurš izdzer pirmo tasi kafijas, paaugstinās spiediens tādēļ, ka organisms vēl nezin  šo vielu. Taču, ja dzērienu lieto regulāri, tad šis efekts pazūd. Taču, ja dzērienu lieto uzturā regulāri, tad šis efekts pazūd. Turklāt, izdevies pat noskaidrot, ka ilgtermiņa perspektīvā kafijas lietošana, drīzāk, aizsargā no paaugstināta spiediena. Tāpat aktīvāka kafijas lietošana ir aizsargājošs faktors pret sirds un asinsvadu sistēmas slimībām, " saka profesors.

Kafija grūtniecēm un bērniem

Tiek uzskatīts, ka grūtniecēm nav rekomendējams dzert vairāk par trim kafijas tasēm dienā, savukārt bērniem līdz 14 gadu vecumam labāk atturēties no kafijas lietošanas. Formans uzskata, ka šos noteikumus patiešām derētu ievērot, it īpaši, kas attiecas uz bērniem.

"Spēja pārstrādāt kofeīnu bērnu organismā ir ievērojami mazāk izteikta, nekā pieaugušajiem. Tādēļ ir vērts sākt dzert kafiju ne agrāk kā pēc 14 gadiem. Vecumdienās pat ir nepieciešams lietot kafiju, jo regulāras dzēriena lietošanas uzturā gadījumā samazinās demences attīstības risks, "saka profesors.    

Ziņu lente
0