13:05 22 Novembris 2017
Tiešraide
Sumbrs rezervātā Belovežas gārša

The New York Times: Belovežas gārša ir jāglābj

WOJTEK RADWANSKI / AFP
Pasaulē
Saņemt īso saiti
22

Šībrīža politiskās intereses var ietekmēt Belovežas gāršas – pēdējā Eiropas pirmatnējā meža – likteni. Eiropas Savienības, UNESCO un Polijas valdības viedokļi par tās nākotni ir atšķirīgi.

RĪGA, 13. jūlijs — Sputnik. Jau gadu Polijas valdība strīdās ar ekologiem par Belovežas gāršas likteni, vēsta The New York Times.

Šī gada jūnijā aptuveni 30 protesta akcijas dalībnieki pulcējās Postolovas ciemā Polijas ziemeļaustrumos. Tur viņi piekala sevi pie sarkana kokapstrādes kombaina, kas spēj nocirst līdz 200 kokus dienā — šādā veidā viņi protestēja pret Eiropas pēdējā pirmatnējā meža izciršanu.

#bialowiezaforest #bialowieza #ilovebialowieza #savebialowieza #puszczabialowieska

Публикация от Wegański Świat — Vegan World (@weganski_swiat) Июл 8 2017 в 6:47 PDT

 

Par Belovežas gāršu, UNESCO Vispasaules mantojuma objektu jau veselu gadu karo Polijas konservatīvā valdība, zinātnieki un apkārtējās vides aizstāvji. Polijas valdība apgalvo, ka izciršana pasargā mežu no gremzdgraužiem un nodrošina darbu vietējiem iedzīvotājiem.

Taču protesta akciju dalībnieki uzskata, ka jebkāda iejaukšanās kaitē neskartā meža ekosistēmai. Viņus atbalsta Eiropas Savienība, kas informējusi par to, ka Eiropas tiesā tiks iesniegta prasība par apkārtējās vides aizsardzības likumu pārkāpumiem, ka valdība nepārtrauks izciršanu. Viņu pusē ir arī UNESCO. Pagājušajā nedēļā, tiekoties Krakovā, delegāti pieņēma rezolūciju, kurā lūdza Polijas valdību pārtraukt izciršanu, īpašu uzmanību pievēršot vecajiem kokiem. UNESCO plāno iekļaut Belovežas gāršu apdraudēto objektu sarakstā, lai arī parasti šādi soļi tiek sperti, ja teritorija atrodas militāru konfliktu vai dabas katastrofu zonā.

Belovežas gārša atrodas Polijas un Baltkrievijas teritorijā. Tajā aug vieni no vecākajiem un lielākajiem kokiem Eiropā un mīt lielākā sumbru kolonija. Meža bioloģiskā daudzveidība ir milzīga — zinātnieki to  salīdzina ar tropiskajiem mežiem.

 

Taču valdība apgalvo, ka gārša nav neskarts mežs — tā parasti dēvē spontāni, ar minimālu cilvēka iejaukšanos augušu mežu, ko veido dažādu sugu, izmēru un vecuma koki. Pēc mežsargu domām, Belovežas gāršā nav vietas, ko nebūtu skārusi cilvēka roka, taču ekologi aizrāda, ka šis fakts nemazina unikālā meža nozīmi.

Polijas apkārtējās vides ministrs Jans Šiško, kaislīgs mednieks un bijušais mežsargs, nesen paziņoja Seimam, ja Belovežas gāršu par kultūras mantojuma objektu UNESCO atzinusi "nelikumīgi" un prasīja izmeklēt šo lēmumu. Labēji noskaņotas ziņu aģentūras organizētā pasākumā viņš sūkstījās par to, ka Belovežas gārša esot kļuvusi par "kreiso karogu Austrumeiropā".

 

Nacionālā mežu dienesta pārstāvji apgalvo, ka gremzdgrauža masveida izplatība sākusies 2012. gadā, kad iepriekšējā labēji centriskā valdība būtiski samazinājusi izcirtuma normas. Rezultātā esot cietuši 10% egļu.

Pašreizējā valdība 2016. gadā noteica izciršanas normas, un šī gada februārī atcēla noteikumu, kas sargāja par simt gadiem vecākus kokus. No 2012. gada Belovežas gāršā izcirsti aptuveni 180 tūkstoši inficētu koku. No visiem šogad nocirstajiem kokiem 25% bija vecāki par simt gadiem.

(Uzraksts: "Gremzdgrauži, ES, UNESCO- tā nav problēma. Problēma ir jūsu kļūdainā politika").

 

Gāršas aizsardzību apgrūtina tās sarežģītais juridiskais statuss. Gadu desmitiem Polija un Baltkrievija savas meža daļas pārvaldījušas šķirti. Polijā atrodas vairāk nekā 20 rezervāti, nacionālais parks un komerciālais mežs. Dažu rezervātu robežas ir noteiktas slikti, tāpēc rodas strīdi par to, cik tālu mežā var iedziļināties kokapstrādes kombaini.

Labākais risinājums būtu pasludināt visu mežu par nacionālo parku, taču valdība pret to iebilst.

Strīdus izraisa arī gremzdgrauža uzbrukumā cietušo koku liktenis. Mežsargi uzskata, ka mirušie koki ir jānocērt drošības apsvērumu dēļ, taču ekologi norāda, ka pūstošā koksne ir pirmatnējā meža neatņemams elements. Aptuveni 40% mežā dzīvojošo kokaiņu, putnu, kā arī sūnām izdzīvošanai nepieciešamas mirušas vai mirstošas egles.

 

 Pēc ekologu domām, Nacionālais mežu dienests cērt kokus naudas dēļ: tam jābūt finansiāli patstāvīgam, un gandrīz 90% dienesta ienākumu — 7 miljardi zlotu (1,6 miljardi eiro) — ir saistīti ar koksnes pārdošanu.

"Mēs nevaram atjaunot pirmatnējo mežu," — stāsta Tomašs Vesolovskis, Vroclavas universitātes biologs. "Ja tas būtu iespējams, mēs to būtu paveikuši Berlīnes vai Londonas apkaimē. Belovežas gārša ir vienīgā, bet mēs kā idioti mēģinām to iznīdēt."

Pēc temata

Čehijas un Rumānijas ekologi protestē pret Belovežas gāršas izciršanu
Kā iegriezt Maskavai. Polija gatavo ekoloģisko katastrofu Baltijas jūrā
Polijas politiskā reitinga celšana uz ekoloģijas rēķina

Galvenie temati