18:40 27 Jūnijs 2017
Rīga+ 19°C
Tiešraide
Nacionālās drošības un aizsardzības padomes (NDAP) sekretārs Aleksandrs Turčinovs

Kijevā izdomāts scenārijs Krievijas uzbrukumam Lietuvai un Polijai

AP Photo/Sergei Chuzavkov
Pasaulē
Saņemt īso saiti
41

Pēc Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretāra Aleksandra Turčinova domām, krievi mācībās "Rietumi 2017" apgūs agresīvus paņēmienus pret Lietuvu un Poliju.

RĪGA, 13. maijs — Sputnik. Krievijas karavīri kopā ar baltkrieviem mācībās "Rietumi 2017" apgūs uzbrukumu Lietuvai un Polijai, klāstīja Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes (NDAP) sekretārs Aleksandrs Turčinovs.

Baltkrievijas un Krievijas mācības "Rietumi 2017" notiks divos posmos no 14. līdz 20. septembrim septiņos poligonos — no Kolas pussalas līdz sabiedrotās valsts rietumu robežas. Iesaistīto spēku kopskaits nepārsniegs 2011. gadā apstiprinātajā Vīnes dokumentā norādītos parametrus, tātad tiks iesaistīt ne vairāk kā 13 tūkstoši karavīru. No Krievijas mācībās ieradīsies aptuveni 3 tūkstoši karavīru un 280 tehnikas vienības. Mācību scenārijs ņems vērā NATO aktivitātes pastiprināšanos abu valstu robežu tuvumā.

"Krievijas mācību mērķis — karaspēka gatavības pārbaude plaša mēroga karaspēka operāciju veikšanai tās sagatavošanai ierobežota laika apstākļos. Mācībās plānots apgūt Kaļiņingradas koridora izveidi, kas faktiski nav iespējams bez agresijas pret Lietuvu un Poliju," — Turčinova vārdus citē Liga.Net.

Atjaunot Krievijas robežu PSRS ietvaros, pēc Turčinova domām, ir viena no Kremļa prioritātēm. Šim nolūkam strādā Krievijas propaganda un specdienesti, apgalvo NDAP vadītājs.

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs
© Sputnik / Сергей Кузнецов

Pēc viņa teiktā, Maskava, pielieto pret kaimiņiem iesaistīšanas tehnoloģiju un "ciešu iekļaušanu savā interešu orbītā", bet neveiksmes gadījumā tiek izmantots "vienkāršs militārais spēks". 

Apsūdzības pret Krievijas valdību regulāri skan ne tikai Ukrainā. Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs iepriekš aicinājis valsts vadību būt gatavai dažādiem notikumu attīstības variantiem mācību "Rietumi 2017" gaitā. Viņaprāt, par vienu no iespējamiem scenārijiem varētu kļūt Krievijas karaspēka dislokācija Baltkrievijas teritorijā uz pastāvīga pamata. Kā uzsvēra Rinkēvičs, Kremlis "ievedīs armiju Baltkrievijā un tur to aizmirsīs."

Lietuvas specdienesti ziņojumā par galvenajiem valsts drošības apdraudējumiem, norādīja uz Krievijas iebrukuma draudiem, ko radot mācības "Rietumi 2017". Lietuvas drošības departaments uzskata, ka, izmantojot izdevību, Maskava varētu ieņemt Baltijas valstis "24-48 stundu laikā".

Kremlī līdzīgus secinājumus raksturoja kā "spilgti izteiktas rusofobijas izpausmes". Diez vai totāla un histēriskā rusofobija atbilst Baltijas valstu tautu interesēm, uzsvēra Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs. Maskava vienmēr ir tiekusies uzturēt labas attiecības ar Baltijas valstīm, viņš piebilda.

Savukārt Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko norādījis, ka reģionālais karaspēka grupējums neplāno uzbrukt nevienam – tas izveidots ar aizsardzības mērķiem.

Maskavā vairākkārt uzsvēra, ka Krievija nekad neuzbruks nevienai no NATO dalībvalstīm. Pēc Krievijas ĀM vadītāja Sergeja Lavrova teiktā, NATO ir lieliski informēta, ka Maskava neplāno nevienam uzbrukt, un tas vienkārši tiek izmantots kā iegansts militārās tehnikas un bataljonu izvietošanai Krievijas robežu tuvumā.

Aizbildinoties ar to, ka no Krievijas puses draudot uzbrukums, pērnā gada NATO samitā alianses dalībvalstis pieņēma lēmumu par alianses austrumu flanga īpašu nostiprināšanu. Polijā un Baltijas valstīs dislocēs četrus starptautiskos bataljonus ar kopējo skaitu vairāk nekā 4000 cilvēku.

Pēc temata

ASV viceprezidents atgādinājis Ukrainas ārlietu ministram Minskas protokolus
NATO ģenerālsekretārs par Ukrainas iestāšanos aliansē
Washington Post: ASV novēros mācības "Rietumi 2017" no Baltijas
Mācības "Rietumi 2017": zaldāts guļ – demogrāfija aug

Galvenie temati