14:24 24 Oktobris 2017
Rīga+ 2°C
Tiešraide
Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja

Ārkārtas parlamenta vēlēšanas Lielbritānijā notiks 8. jūnijā

© REUTERS/ Neil Hall
Pasaulē
Saņemt īso saiti
18

Terēza Meja izsludinājusi Lielbritānijas parlamenta ārkārtas vēlēšanas. Šo lēmumu viņa pamatoja ar nepieciešamību stiprināt "parlamenta vienotību", īstenojot Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES procedūru. Deputāti premjeres lēmumu atbalstīja.

RĪGA, 20. aprīlis – Sputnik.  Lielbritānijas parlaments atbalstījis premjerministres Terēzas Mejas ierosinājumu organizēt ārkārtas vēlēšanas, informē RIA Novosti.

Par ārkārtas vēlēšanām 8. jūnijā nobalsoja 522 kopienu deputāti, lēmumu neatbalstīja 13 politiķi. Jau pirms balsojuma, kad galveno opozīcijas partiju līderi apsveica premjeres paziņojumu, bija skaidrs, ka lēmums savāks nepieciešamās divas trešdaļas deputātu balsu.

Iepriekš Terēza Meja informēja, ka vēlēšanas līdz 2020. gadam nenotiks, taču tagad viņa savu viedokli ir mainījusi, paskaidrojot to ar nepieciešamību saliedēt tautu pirms gaidāmajām pārrunām ar ES par Lielbritānijas izstāšanos no savienības. Referendums par Apvienotās Karalistes dalību ES notika 2016. gada 23. jūnijā, un 51,89% referenduma dalībnieku balsoja par izstāšanos no savienības.

Kā Brexit ietekmēs Latviju

Tūlīt pēc referenduma sākās bažas par salās dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo likteni un no ES fondiem saņemtā Latvijas finansējuma iespējamo samazināšanos.

24. jūnijā Raimonds Vējonis paziņoja, ka valdībai jādara viss iespējamais, lai pasargātu Lielbritānijā dzīvojošos Latvijas valstspiederīgos, kā arī nacionālās un ES kopīgās intereses. "Nāksies meklēt visām pusēm pieņemamu risinājumu," – norādīja valsts vadītājs.

Brexit. Foto no arhīva
© Sputnik / Алекс Макнотон

Arī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola atzina, ka Lielbritānijas izstāšanās no ES var novest pie Latvijas finansējuma samazināšanās jau tagad, nevis pēc 2020. gada, kā plānots.

Bažas šajā jautājumā pauda Finanšu ministrija. "Tas Latvijai nozīmētu zaudējumu, ņemot vērā, ka pēc iestāšanās ES fondu līdzekļi ir devuši būtisku ieguldījumu Latvijas ekonomikas izaugsmē un privātās investīcijas šobrīd ierobežo negatīvā ģeopolitiskā situācija un zemā globālās ekonomikas izaugsme," – jūlijā paskaidroja ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.

Dati par Lielbritānijā dzīvojošajiem Latvijas valstspiederīgajiem ir atšķirīgi. Rīga informē par 150 tūkstošiem cilvēku, Londona – par 100 tūkstošiem. Valsts ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs februārī skaidroja, ka precīzu datu nav nevienam, jo dzīvesvietas reģistrācija Lielbritānijā nav obligāta.

Pēc temata

Krievu hakerus nepamatoti apsūdzēja Brexit uzlaušanā
Pēc Brexit referenduma pieaugusi austrumeiropiešu izceļošana no Lielbritānijas
Terēza Meja pēc Brexit uzsākšanas pieprasīs no Briseles 11 miljardus dolāru
Meja vēlas atteikties no 60 miljardu eiro izmaksas Eiropas Savienībai pēc Brexit
Latviešu emigranti par Brexit: problēmas jau ir sākušās
Latvieši par Brexit: pārdzīvojām PSRS sabrukumu, pārcietīsim arī ES sairšanu

Galvenie temati