09:28 13 Decembris 2017
Rīga+ 1°C
Tiešraide
NATO Galvenā mītne Briselē. Foto no arhīva.

Pieci iemesli, kāpēc NATO valstis nemaksā aliansei

© REUTERS/ FRANCOIS LENOIR
Pasaulē
Saņemt īso saiti
45

Donalds Tramps nav pirmais politiķis, kurš norāda, ka NATO dalībvalstīm būtu jāmaksā aliansei taisnīga daļa – 2% IKP. Eksperti grimst pārdomās par to, kāpēc nepieciešamo minimumu aizsardzībai tērē tikai piecas valstis.

RĪGA, 1. augusts — Sputnik. Amerikāņu telekanāls NBC nosaucis piecus iemeslus, kuru dēļ alianses dalībvalstis var nemaksāt "taisnīgo daļu" alianses vajadzībām – 2% IKP.

ASV prezidenta kandidāts no Republikāņu partijas Donalds Tramps nav pirmais politiķis, kurš aicina palielināt izdevumus līdz nepieciešamajam minimumam.

Arī tagadējais ASV prezidents Baraks Obama ne vienu reizi vien ir aicinājis NATO valstis apmaksāt "taisnīgo daļu". Tiesa, Obama gan nedraud alianses locekļiem neaizsargāt tās nepieciešamības gadījumā, piezīmēja izdevums.

NATO karogs. Foto no arhīva
© Sputnik / Сергей Мелконов

Pašlaik 2% IKP aizsardzībai tērē tikai ASV, Grieķija, Lielbritānija, Igaunija un Polija. Amerika šiem nolūkiem atvēl visvairāk – 3,61% IKP. Pārējās alianses valstis tērē 1,5% vai mazāk. Pēdējā vietā ir Luksemburga – 0,4% IKP.

Pirmkārt, viņi nevar atļauties lielākas summas, ņemot vērā lietos izdevumus veselības aprūpei un pensijām novecojošajiem Eiropas iedzīvotājiem līdz ar augstajiem nodokļiem.

Otrkārt, runa ir par disciplīnas trūkumu, jo NATO pamatprincips, kas nosaka, ka ikvienai valstij aizsardzībai jātērē 2% IKP, gandrīz nemaz netiek ievērots.

Treškārt, diskusijas izraisa pati summa 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta, tāpat kā jautājums, kā efektīvi tērēt naudu.

"Visi ir pārāk lielu uzmanību pievērsuši "ieejai" (cik daudz NATO dalībvalstis tērē), un pārāk maz uzmanības tiek veltīts "izejai" (cik tās galu galā saņem)," – atzīmēja Marguss Petersons, Norvēģijas Aizsardzības pētījumu institūta Transatlantisko pētījumu centra vadītājs.

Ceturtkārt, pētnieki atzīmē, ka valsts atrašanās vietai ir daudz lielāka nozīme nekā aizsardzībai atvēlētajiem līdzekļiem. Bostonas Globālo pētījumu institūta starptautisko attiecību profesors pieminēja Īslandi, ko ASV 1949. gadā centās pierunāt iestāties aliansē tās stratēģiskās atrašanās vietas dēļ, lai gan citas NATO dalībvalstis apšaubīja, vai būtu lietderīgi uzņemt aliansē valsti, kurai nav savu bruņoto spēku.

Vēl viens iemesls – ASV ir ļoti izdevīgi ieņemt alianses lielākā sabiedrotā vietu, izdarot lielāko ieguldījumu.

"ASV nav ieinteresēta novājināt savas līdera pozīcijas NATO, jo haoss, kāds sākies Amerikas atkāpšanās rezultātā, apdraudēs pašas Savienotās Valstis. Kārtības ieviešanai būs vajadzīgi vēl lielāki finanšu un militārie resursi," – uzskata Petersons.

"Diezin vai kas mainīsies līdz brīdim, kad ASV absolūti skaidri neliks saprast pārējiem NATO locekļiem, ka Vašingtonas dāsnumam ir savas robežas," – norādīja Jēlas universitātes politoloģijas profesors.

Daudzi eksperti piekrīt Trampam un pauž viedokli par to, ka ASV būtu jāpalielina spiediens pret partneriem Eiropā. Piemēram, bijušais Ungārijas vēstnieks ASV un NATO Andrass Simonijs uzskata, ka Amerikai vajadzētu nepārprotami apspriest ar sabiedrotajiem jautājumu par ieguldījumu. "Eiropiešiem ir jābūt gataviem stingrībai, kuras pamatā ir vislabākie nodomi, neatkarīgi no tā, kuru no kandidātiem ievēlēs amerikāņu tauta," – viņš uzskata.

Pēc temata

ASV pieprasa lielāku ieguldījumu NATO no Eiropas valstu puses
Krievija gaida NATO atbildi par "Nīnistes plānu"
Tramps neuzskata, ka nepieciešams izvietot karaspēku ārzemēs

Galvenie temati