RĪGA, 3. jūlijs — Sputnik. Lielbritānijas referendumā pieņemtais lēmums par izstāšanos no ES, nevar būt "atcelts vai atlikts", paziņojis Francijas prezidents Fransuā Olands pēc tikšanās ar Lielbritānijas premjerministru Deividu Kameronu, vēsta, Sputnik Igaunija, atsaucoties uz The Guardian.
2. jūlijā Francija un Lielbritānija sarīkoja piemiņas ceremoniju par godu Pirmā pasaules kara asiņainākajās kaujas 100. gadadienai: Kauja pie Sommas notikusi 1916. gadā. Pušu kopējie zaudējumi sasniedza vairāk nekā miljons cilvēku.
Pēc Olanda teiktā, Lielbritānijai ir "jābauda sava balsojuma augļi", un ātra valsts izstāšanās no ES palīdzēs novērst ekonomisko nestabilitāti.
Francijas prezidents uzsvēra, ka Lielbritānijā būs jādzīvo ar Brexit sekām, un vēlreiz pasteidzinājis to ar izstāšanos no Eiropas Savienības.
"Lēmums tika pieņemts, tas nevar tikts atsaukts vai pārnests. Tagad (Britiem — Red.) būs jāsaskaras ar sekām," — sacīja Olands, uzstājoties žurnālistu priekšā.
"Dalībai Eiropas Savienībā ir priekšrocības. Tagad briti to sāk saprast, — sacīja Francijas prezidents, runājot par tiem, kuri balsoja par Brexit, un vēlāk pauduši nožēlu. — Tie, kurus sakārdinājis Brexit, tagad sāk apdomāt to.
Ātra Lielbritānijas izstāšanās no Savienības, pēc Olanda domām, "novērs nenoteiktību un nestabilitāti, īpaši ekonomikas un finanšu jomā. Jo ātrāk tas notiks, jo labāk tas būs viņiem".
Referendums par Lielbritānijas izstāšanos no ES notika 23. jūnijā. Par izstāšanos no Eiropas Savienības nobalsojuši 51,9% britu, par valsts palikšanu ES — 48,1%. Pēc balsojuma Skotijā situācija izskatījās citādi: 62% skotus uzstājās par to, lai valsts paliktu ES, 38% — par Brexit.
Referenduma jautājums skanēja tā: "Vai Lielbritānijai būtu jāpaliek Eiropas Savienībā?" Pēc tautas balsojuma rezultātiem, valsts premjers Deivids Kamerons paziņojis par atkāpšanos no amata. Vēlāk par demisiju paziņoja Eirokomisārs no Lielbritānijas, Džonatans Hills.
Uz britu valdības vadītāja krēslu jau pretendē Lielbritānijas IeM vadītāja Terēza Meija un Konservatoru partijas līdera amata kandidāts un attiecīgi Lielbritānijas premjerministra amata kandidāts, tieslietu ministrs Maikls Gouvs.
