Politika

Polija nevēlas auksto karu Krievijas un NATO starpā

© Foto : NATONATO mītnē Briselē. Foto no arhīva
NATO mītnē Briselē. Foto no arhīva - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Polijas valsts vadītājs Andžejs Duda ir pārliecināts: nepieciešams veidot sakarus ar Krieviju, balstoties uz starptautisko tiesību principiem.

RĪGA, 18. maijs — Sputnik. Polija nevēlas auksto karu starp Krieviju un NATO, pavēstīja republikas prezidents Andžejs Duda.

"Mums ir nepieciešams mērķtiecīgs dialogs, lai mazinātu kļūdas risku, izvairītos no konfliktiem un nodrošinātu mūsu attiecību prognozējamību," – informēja Polijas ziņu aģentūra PAP.

Polijas karogs. Foto no arhīva - Sputnik Latvija
Polijas politiķu strīdi Krievijas un NATO jautājumā

Andžejs Duda uzsvēra, ka Varšava nevēlas izolēt Krieviju un norādīja, ka centieni veidot mūsdienīgas starptautiskās attiecības uz baiļu pamata nav vislabākā metode.

Pie tam, pēc Polijas prezidenta domām, saskarsme ar Maskavu "nedrīkst nekādā veidā ietekmēt" NATO iekšējās vienošanās kopīgās aizsardzības jautājumos. Viņš ir pārliecināts, ka dialogs jāveido, balstoties uz "starptautisko tiesību principiem un ievērojot visu valstu teritoriālo vienotību."

Pagājšnedēļ Polijā tika uzsākta ASV pretraķešu aizsardzības bāzes celtniecība. Tās būvdarbu sākuma ceremonijā Andžejs Duda uzsvēra, ka šādi objekti "nostiprinās brīvās pasaules drošību."

Polijas ārlietu ministrs Vitolds Vaščikovskis pagājšnedēļ pavēstīja, ka Ziemeļatlandijas aliansei nav jāievēro Krievijas un NATO Pamatakts, jo kopš laikiem, kad līgums tika noslēgts, situācija ir mainījusies – solījumus ir devusi tālaika NATO, nevis izaugusī mūsdienu organizācija.

"Mēs šeit gaidām NATO karaspēku, alianses infrastruktūru. Tas nozīmētu, ka Austrumi kļūtu līdzvērtīgi Rietumiem," – atzīmēja Vaščikovskis, runājot par NATO karaspēku klātbūtnes gaidāmo paplašināšanos Baltijas valstīs un Polijā.

Polijas ārlietu ministrs Vitolds Vaščikovskis - Sputnik Latvija
Polijas ārlietu ministrs aicina atteikties no Krievijas un NATO Pamatakta

Rietumvalstu amatpersonas ne vienu reizi vien ir pieminējušas Krievijas radīto apdraudējumu. Tieši ar šo iemeslu alianse pamato spēku pastāvīgo palielināšanos Austrumeiropas reģionā. Piemēram, maija sākumā Pentagona vadītājs Eštons Kārters informēja, ka NATO apsver iespēju izvietot Baltijas valstīs un Polijā četrus bataljonus.

Militārās klātbūtnes tālāko paplašināsanos austrumu flangā Ziemeļatlantijas alianses dalībvalstis plāno apspriest samitā, kas šī gada jūlijā noritēs Varšavā.

Krievijas varas iestādes jau vairākkārt ir vēstījušas: Maskava nevēlas turpmāku konfrontācijas palielināšanos, taču ir gatava sniegt adekvātu atbildi Rietumu pasākumiem.

Ziņu lente
0