Politika

Klintone pastāstīja, kad Baltijas valstis sāks tuvināties Krievijai

© Sputnik / Mikhail Klimentyev / Pāriet pie mediju bankasHilarija Klintone Āzijas un Klusā okeāna ekonomiskās sadarbības līderu apspriedē
Hilarija Klintone Āzijas un Klusā okeāna ekonomiskās sadarbības līderu apspriedē - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Hilarija Klintone paziņoja, ka situācijā, ja NATO dalībvalstis jutīs, ka ASV varētu no alianses izstāties, daudzās valstīs atradīsies spēki, kas ierosinās sadarboties ar Krieviju.

RĪGA, 1. aprīlis — Sputnik. Ja NATO valstis, piemēram, Baltijas valstis sajutīs, ka Amerika varētu izstāties no alianses, šajās valstīs varētu "atrasties politiķi un spēki, kas simpatizē Krievijai," – MSNBC ēterā paziņoja ASV prezidenta posteņa kandidāte no demokrātiskās partijas Hilarija Klintone.

Дональд Трамп - Sputnik Latvija
Donalds Tramps: Igaunijas aizsardzība izmaksās pārāk dārgi

ASV bijusī valsts sekretāre pavēstīja, ka ir jāizprot, kā NATO var pretoties Krievijai Baltijas valstu teritorijā, kas satraukušās par iespējamo Krievijas agresiju.

"Man šķiet, ja izturēsimies tā, it kā ASV varētu jebkurā brīdī aiziet, mēs nepanāksim no NATO valstīm to, ko vēlamies. Piemēram, Baltijas valstīs atradīsies politiķi un spēki, kas simpatizē Krievijai, piemēram, krievvalodīgie iedzīvotāji, kuri saviem līderiem ierosinās: "Ziniet, Amerika ir prom. Pamēģināsim vienoties ar Krieviju," – paskaidroja Klintone.

Prezidenta kandidāte atzīmēja, ka nepieciešama alianses modernizācija.

"Mūsu alianses uzmanības centrā vienmēr ir bijusi Krievija. Pēc tam mēs pievērsāmies Irānai. Nepieciešama vispusīga situācijas izpēte, lai saprastu, kā NATO var nostiprināt mūsu partneru – Eiropas valstu aizsardzību un drošību," – viņa atzina.

Agrāk republikāņu partijas izvirzītais kandidāts Donalds Tramps paziņoja, ka NATO dalībvalstu un citu partneru aizsardzība pasaulē ASV izmaksā pārāk dārgi, tāpēc Amerikai būtu jāierobežo sava dalība aliansē.

Tramps uzskata, ka NATO ir novecojusi – tai vajadzētu mainīties un īpašu uzmanību veltīt cīņai pret terorismu.

Baltā nama mājaslapā publicētie dati liecina, ka 2017. finanšu gadā ASV budžetā 4,3 miljardi dolāru atvēlēti "pretestībai Krievijas agresijai".

NATO karaspēka daļas Rīgas centrā - Sputnik Latvija
Maskava nevēlas pasīvi novērot NATO pastiprināšanos Eiropā

Maskava jau vairākkārt ir vērsusi visas pasaules sabiedrības uzmanību uz to, ka ASV vērienīgie militārās sagatavošanās pasākumi ar absolūti samākslotiem ieganstiem – sabiedroto aizsardzība no neesošajiem "Krievijas draudiem" ne tikai neatbilst miera un drošības interesēm Eiropā, bet arī atkārtoti apliecina Vašingtonas mērķi – pastiprināt spriedzi un mazināt stabilitāti kontinentā.

Krievijas pastāvīgais pārstāvis NATO Aleksandrs Gruško norādīja, ka NATO acīs tā saucamā hibrīdkara draudi ir tikai iegansts, kas ļauj "attaisnot viņu darbības austrumu flangā".

Ziņu lente
0