16:52 22 Novembris 2017
Rīga+ 0°C
Tiešraide
Krievijas un Ukrainas karogi.Foto no arhīva

The Guardian: Krievija Ukrainai ir vajadzīga vairāk kā jebkad

© Sputnik / Grigory Vasilenko
Pasaulē
Saņemt īso saiti
153

Rodas bažas, ka Ukraina kļūst rīcībnespējīga, un Kijevai nāksies atzīt, ka valsts ekonomiskā izdzīvošana ir atkarīga no Maskavas nevis no Rietumiem.

RĪGA, 14. marts — Sputnik.  Krīzes situāciju Ukrainā The Guardian publicētajā rakstā izskata Nikolajs Petro – Rodailendas universitātes politoloģijas profesors, speciālists Krievijas un Ukrainas jautājumos.

Maskavas Kremlis saulrietā. Foto no arhīva
© Sputnik / Владимир Астапкович

Viņš atgādināja, ka janvārī Ukrainas prezidents Pjotrs Porošenko apsveica valsti ar to, ka pirmo ziemu izdevies iztikt bez gāzes no Krievijas. Pie tam tika iepirkta gāze no Eiropas, kas ir par 30% dārgāka – šo faktu Porošenko nez kāpēc uzsvēris īpaši lepni. Taču tā ir tikai viena no problēmām, kas izveidojušās Ukrainas ekonomikā, uzskata politologs.

"Valsti visvairāk apdraud nevis korupcija, bet gan ideoloģiskais lēmumus saraut sakarus ar Krieviju, Ukrainas ilggadējo tirdzniecības partneri un investoru," — norādīts The Guardian publicētajā rakstā.

Ukraiņi nedzīvo labāk

Politologs atzīmē, ka nepilna gada laikā dzīves standarti Ukrainā ir divkārt samazinājušies, valūtas vērtība kritusies par 350%, inflācija pieaugusi līdz 43%.  Pie tam valdība turpina ekonomisko kursu, ko iespējams dēvēt tikai par pašnāvniecisku.

2014. gadā lauzto līgumu dēļ valsts aizsardzība un aviācijas rūpniecība ir zaudējusi 80% ienākumu.

Bez investīcijām un līdz kaklam parādos

Saraujot banku sakarus ar Maskavu, Kijeva atrauj sev investīcijas un naudu, ko uz mājām sūta darbā ārvalstīs devušies emigranti. 2014. gadā viņi nosūtījuši uz mājām 9 miljardus dolāru. Ekonomiskās grūtības vēl padziļinājusi bezatbildīgā kredītu politika. Pagājušā gada oktobrī valdībai izdevās norakstīt 20% parādu, tāpēc tai radās iespēja turpināt pārrunas par nākamo kredīta daļu no SVF. Pārskaitījums tika gaidīts decembrī, taču vēl joprojām nav parādījies. Parādu Ukrainai nāksies maksāt līdz 2041. gadam.

"Valdības neracionālo ekonomisko darbību pamatā ir saprotamā vēlme iedzelt Vladimiram Putinam. Diemžēl par to nākas maksāt Ukrainas pilsoņiem," — raksta The Guardian.
Rakstā atzīmēts, ka pēc vienošanās par brīvo tirdzniecību, ko Ukraina noslēdza ar ES, valsts ir zaudējusi pieeju savam lielākajam tirgum – Krievijai.

Pašlaik Eiropas sertifikātus Ukrainā saņēmušas tikai 72 kompānijas, kas tagad var eksportēt preces uz ES. Pie tam 39 uzņēmumi nodarbojas ar medus ražošanu un sešu nedēļu laikā ir sasnieguši gada kvotu.

Nepopulāra valdība

Šie faktori arvien vairāk grauj valdības popularitāti. Pašlaik 70% Ukrainas iedzīvotāju uzskata, ka valsts ir izraudzījusies nepareizu kursu. 85% neuzticas premjerministram. Prezidenta popularitāte nesasniedz pat viņa priekšgājēja Viktora Janukoviča reitingu.

Analītiķis uzskata, ka jauna sacelšanās tomēr nav gaidāma. Valdībai izdodas novērst elektorāta uzmanību. Varasvīri norāda, ka valsts IKP krītas tādēļ, ka Krievija esot okupējusi Krimu un valsts austrumos sākusies sacelšanās. Protams, šie faktori ir nodarījuši valstij ievērojamus zaudējumus, taču stāvokli vēl pasliktinājusi valdības rīcība. Pie tam valsts ir sarāvusi ekonomiskos sakarus ar valsts austrumu reģioniem, lai sodītu iedzīvotājus par prokrievisko pozīciju. Iemīļots ir arī arguments par izvēles trūkumu – Ukraina esot spiesta ar sankcijām reaģēt uz Krievijas agresiju.

Ko darīs Rietumi

The Guardian raksta, ka Rietumiem nevajadzētu atbalstīt šādu politiku. Lai kādas būtu politiskās simpātijas, rietumvalstu valdībām nav tiesību atbalstīt apzinātu iedzīvotāju sašķelšanu politisko priekšrocību dēļ. Pārāk liels ir risks, ka Ukraina kļūs rīcībnespējīga, un no tās uz Eiropu plūdīs miljoniem cilvēku, vēl vairāk pastiprinot pašreizējo migrācijas krīzi.

Pēc temata

Jānis Jurkāns: visas pasaules drošības atslēga atrodas Kremlī
Igors Jurgens: EES – apvienošanās ir grūta

Galvenie temati