RĪGA, 27. jūlijs – Sputnik. Administratīvi teritoriālā reforma var kļūt par pēdējo kompromisu, kuru izdevies panākt valdošajai koalīcijai, prognozē pazīstamais politologs Filips Rajevskis avīzē "Segodņa".
Valdošās partijas neriskēja graut valdību ārkārtējās situācijas apstākļos, sevišķi ņemot vērā to, ka vissāpīgāk novadu reforma iecirta koalīcijā sēdošajiem konkurentiem - "zaļajiem zemniekiem".
Taču jau septembrī, kad būs aizritējušas Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas, būs absolūti cita situācija. Ja izrādīsies, ka divas no piecām valdošajām partijām – Jaunā konservatīvā partija un KPV LV – atkal būs piedzīvojušas fiasko, tad kompromisu koalīcijā panākt būs visnotaļ sarežģīti. Un ja Bordāna partijai jūnija reitingi vēl ļauj cerēt uz 5% barjeras pārvarēšanu, tad KPV LV no izgāšanās var glābt tikai brīnums.
Kad finanses dzied mīlas dziesmas
Jau šobrīd valdošie nespēj vienoties ne par galveno nodokļu reformu, nedz par nekustamā īpašuma nodokļa reformu.
Atgādināsim, ka darba grupa nodokļu jautājumos, kuru vada Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs, KPV LV līderis Atis Zakatistovs, faktiski uz nenoteiktu laiku pārtraukusi savu darbu. Iemesls – JKP kategoriskā prasība paaugstināt no nākamā gada neapliekamo minimumu līdz 500 eiro. Un tas nav vienīgais viņu ultimāts: "jaunie konservatori" uzstāj gan uz mājokļa neapliekamā minimuma ieviešanas, gan uz ģimeņu pabalsta palielinājuma.
Ļoti apšaubāmi, ka Kariņa valdībai izdosies septembrī saskaņot vairāk vai mazāk visām piecām koalīcijas partijām pieņemamu 2021. gada budžeta projektu. No vienas puses, ja arī prognozētie budžeta ienākumi nākamgad, tad tikai salīdzinot ar esošo krīzes gadu. Tātad labākajā gadījumā tie būs 2019. gada līmenī. No otras puses, vajadzības acīmredzami pieaugs: par 20% jāpalielina algas mediķiem, vismaz 120 miljonus budžetam izmaksās neapliekamā minimuma palielināšana līdz 500 eiro…
Un te klāt nāk arī trīs pēc kārtas satricinošie Satversmes tiesas lēmumi attiecībā uz sociālo politiku valstī. Nav kur sprukt: no 1. janvāra būs jāpalielina praktiski visi sociālo pabalstu veidi.
Pret ko paklups?
Ar ko "jaunie konservatori" ies pie vēlētājiem nākamā gada jūnijā, kad pašvaldības vēlēšanas notiks pārējās valsts pašvaldībā? Viņiem steigšus būs vajadzīgas vismaz kaut kādas nelielas uzvaras. Pagaidām Bordāna partijas aktīvā ir tikai viens sasniegums – specializēto ekonomisko tiesu izveidošana, taču parastiem vēlētājiem šādas jurisprudences lietas īpaši nerūp.
Varas partijas var paklupt gan pret ostu reformu, gan pret mēģinājumu likvidēt "zaļās" enerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK). Jā, attiecīgais likumprojekts ir izgājis pirmo lasījumu komisijās, taču pamatdarbs pie dokumenta tiks uzsākts septembrī. Klīst baumas, ka daļa valdošās koalīcijas mēģinās atlikt OIK likvidāciju vismaz uz gadu. Un tad jau KPV LV var sarīkot sacelšanos…
Kariņš, protams, ir visnotaļ pieredzējis un ļoti diplomātisks politiķis, taču arī ar viņa prasmēm var nepietikt, kad katra no piecām partijām sāks izvirzīt atbildes ultimātus.
Garlaikoties nenāksies
Teorētiski Kariņam & Co ir maza iespēja manevram: aizstāt vienu no spītīgajiem partneriem ar "rezervistiem" - "zaļajiem zemniekiem". Taču tādai aizstāšanai diez vai piekritīs "jaunie konservatori", taču bez viņiem un bez KPV LV izveidot jaunu vairākuma valdību, nepiesaistot "Saskaņu", nav iespējams.
Kopumā drīzāk ir taisnība tiem, kuri prognozē Kariņa valdībai "kritiskās dienas" jau rudens sākumā.
Starp citu, koalīcijas stabilitāti var ietekmēt arī pārrunas par varas veidošanu jaunajā Rīgas domē. Katra no valstī valdošajām partijām sapņo iesēdināt galvaspilsēta mēra krēslā tieši savu pārstāvi. Turklāt acīmredzamu favorītu pēc vēlēšanām jau noteikti nebūs… Toties arī garlaicīgi nebūs!
