RĪGA, 17. februāris — Sputnik. NATO valstu aizsardzības ministru tikšanās rezultātus apsprieda diskusijas "Eiropas drošības jaunā realitāte" dalībnieki, stāsta Sputnik Igaunija.
Situācija ir sarežģīta un, protams, rada satraukumu Eiropā. Krievijas Starptautisko lietu padomes attīstības direktors Aleksandrs Kramarenko atgādināja, ka INF radās raķešu krīzes rezultātā Eiropā.
Tagad, kad amerikāņi uzbrūk šim aizgājušās ēras pozitīvajam mantojumam, viņiem rodas problēmas attiecībās ar rietumvalstu valdībām un sabiedrisko viedokli šajās valstīs.
Viņš pauda pārliecību, ka bruņojums pie Krievijas durvīm dāvā amerikāņiem noteiktas priekšrocības, taču, no otras puses, ir skaidrs, ka jebkurš kodoluzbrukums Krievijas teritorijai nozīmēs atbildes uzbrukumu ASV teritorijā.
Tiek ziņots, ka amerikāņu kodolieroči Eiropā (pagaidām – bumbas) tiks izmantoti, lai apturētu Krievijas bruņoto spēku uzbrukumu Eiropā. Tātad bez mazākajām šaubām tiek pieņemts, ka tos izmantos karadarbības laukā Eiropā aiz Krievijas robežām.
Līdz ar to ir pamatotas igauņu bažas, atzīmēja Kramarenko, atbildot uz Sputnik Igaunija jautājumu par to, vai Igaunijas iedzīvotāji var gulēt mierīgi pēc valsts Aizsardzības spēku bijušā komandiera Anta Lāneota paziņojuma – viņš norādīja, ka igauņi nav kamikadzes, lai būtu gatava saņemt triecienu.
Tagad, kad amerikāņi izstājas no "raķešu" līguma, visi ir spiesti domāt par to, kāpēc tie ir kodolieroči, kā tie tiks izmantoti, ar kādiem lēmumiem un cik lielā mērā suverēnās valstis piedalīsies lēmumu pieņemšanā.
"NATO stratēģiskās plānošanas sistēmā Eiropa tiek uztverta kā karadarbības teātris. No tā eiropieši jau sen ir atradinājušies," – teica Kramarenko.
Eksperti atzīmēja: ja jau amerikāņi ir izlēmuši izstāties no līguma, viņi to darīs. Agri vai vēlu šis bruņojums parādīsies, tik un tā radīsies jautājums par tā dislokāciju. Dmitrijs Daņilovs atzīmēja, ka nav iespējams izslēgt kodolieroču dislokāciju Eiropā.
Lai kur amerikāņi dislocētu jaunās raķetes pēc izstāšanās no līguma, viņš uzsvēra, Krievijai būs jāņem vērā potenciālais sliktākais scenārijs. Un iespējams izstrādāt sistēmas, kas nepieciešamības gadījumā, tiks izmantotas militārajā plānošanā Eiropā.
"Tad, iespējams, tādu politiķu kā Lāneots viedoklis varētu mainīties uz pretējo pusi. Viņi var paziņot, "šajā situācijā, ņemot vērā militāros būvdarbus, mēs neesam kamikadzes, lai atteiktos no amerikāņu garantijām," – uzskata eksperts.
Krievijas ĀM Diplomātiskās akadēmijas Globālo problēmu un starptautisko organizāciju centra zinātniskais līdzstrādnieks Andrejs Baklickis uzsvēra, ka neviens nevar garantēt, ka Igaunijas teritorijā nekad netiks izvietotas raķetes.
Taču eiropieši saprot, ka raķešu izvietošana Krievijas robežu tiešā tuvumā, kad to lidojuma laiks līdz Maskavai sasniegs dažas minūtes, ir ļoti destabilizējošs faktors. Grūti uzminēt, kā uz to reaģēs Krievija, jo tie ir tieši un nozīmīgi militārie draudi.
"Es ceru, ka Igaunijas valdība un citu ar Krieviju robežojošos valstu valdības domās tāpat kā Lāneots," – piezīmēja Baklickis.
Krievija ir gatava dialogam
Iepriekš vēstīts, ka 13.-14. februārī Briselē notika NATO dalībvalstu aizsardzības ministru tikšanās, kuras centrālā tēma bija INF darbības pārtraukšana. Par lēmumu vienpusējā kārtībā izstāties no līguma ASV prezidents Donalds Tramps informēja 2018. gada rudenī un par līguma pārkāpumiem apsūdzēja Krieviju. Maskava šo soli uzskata par mēģinājumu šantažēt Krieviju.
Izstāšanos no INF Vašingtona iniciēja 2019. gada 2. februārī. Tajā pašā dienā simetrisku soli spēra arī Maskava. Līguma pārtraukšana ilgs sešus mēnešus. Iepriekš ASV ignorēja visus Krievijas priekšlikumus, lai saglabātu līgumu, kas vairāk nekā trīsdesmit gadus lika pamatus drošībai Eiropā.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins deva rīkojumu neierosināt pārrunas ar ASV atbruņošanās jautājumā, taču atzīmēja, ka visi Maskavas piedāvājumi "paliek uz galda un durvis ir atvērtas". Iepriekš viņš brīdināja, ka ASV darbības var novest pie jaunas bruņošanās sacensības, un brīdināja Eiropu nepieļaut amerikāņu jauno raķešu izvietošanu.
Krievijas ārlietu ministra Sergeja Rjabkova preses konferencē uz Sputnik Igaunija jautājumu par ASV raķešu iespējamo izvietošanu Igaunijā politiķis apsolīja darīt visu iespējamo, lai to nepieļautu. Viņš apliecināja, ka Maskava veiks visus pasākumus savas drošības uzlabošanai, ja ASV izstāsies no INF. Diplomāts uzsvēra, ka Krievija neļaus ieraut sevi jaunās bruņošanās sacensībās.
