10:51 24 Janvāris 2019
Tiešraide
  • USD1.1367
  • RUB75.2297
G7 līderu tikšanās 2018. gadā

Donalds Tramps: labam ASV prezidentam nav jāpatīk Eiropai

© AP Photo / German Federal Government
Politika
Saņemt īso saiti
45

Šogad pirmā ASV prezidenta Donalda Trampa intervija apstiprinājusi Eiropas politiķu sliktākās raizes – viņš turpina pieprasīt militāro izdevumu palielināšanu un tirdzniecības attiecību pārskatīšanu. Amerikas līderis komentēja paziņojumus par viņa zemo popularitātes reitingu Eiropā ar vārdiem "man gar Eiropu nav daļas".

RĪGA, 4. janvāris – Sputnik. ASV prezidents nevar labi pildīt pienākumu aizstāvēt savas valsts intereses, ja atbalsta labas attiecības ar Eiropu. Par to 2. janvārī žurnālistiem paziņoja prezidents Donalds Tramps, norādot, ka netiecas pēc "popularitātes" eiropiešu vidū, portālā Sputnik Igaunija vēsta Aleksejs Toms.

"…Sak, ka neesmu populārs Eiropā, bet man arī nav jābūt populāram Eiropā," - citē amerikāņu līdera vārdus, tostarp aģentūra АР. – "Ja es būtu populārs Eiropā, es nevarētu darīt savu darbu."

Tādējādi prezidents Tramps kārtējo reizi apliecināja, ka grasās rosināt tirdzniecības politiku bez kompromisiem attiecībā pret Eiropas galvaspilsētām par spīti to cerībām izveidot dialogu ar Vašingtonu. Tāpat viņš lika saprast, ka uzskata Eiropu par vainīgu ASV ekonomikas problēmās un grasās likt tai samaksāt par to.

"Redziet, jums ir ārkārtīgi labklājīgas valstis, kurām ir ļoti zemi militārie izdevumi, jo Savienotās Valstis tās subsidē. Tādējādi tās ekspluatē ASV. Tās ļoti viegli varētu maksāt mums pilnā mērā. Un tāpat tās izmanto mūs tirdzniecībā… Es vēlos, lai Eiropa maksā (par aizsardzību). Man gar Eiropu nav daļas. Eiropieši nav mani vēlējuši (par prezidentu), mani izvēlējās amerikāņi," - pateica Tramps.

Divi katastrofu gadi Transatlantiskajās attiecībās

Kā norāda Amerikas līdera Baltā nama uzstāšanās komentētāji žurnālistu pūļa priekšā 2. janvārī, savas prezidentūras divos gados Donalds Tramps vairākkārt pārbaudījis "Transatlantiskās vienotības" izturīgumu, īstenojot dzīvē savu lozungu "Amerika pāri visam".

Viņš nolēma neparakstīt Parīzes Klimata vienošanos, kas ES tiek uzskatīta par svarīgāko dokumentu cilvēces izdzīvošanai (jeb, vismaz, tās Eiropas daļā), viņš atzina Jeruzalemi par Izraēlas Valsts galvaspilsētu, un pārcēla uz šo pilsētu savas valsts vēstniecību, izraisot kaut ko šokam līdzīgu Eiropas galvaspilsētās, kuras aizstāv palestīniešu tiesības. Tramps vienpusējā kārtībā izslēdza savu valsti no "kodola vienošanās" ar Irānu un, piedraudot ar sankcijām, pieprasīja eiropiešiem izbeigt visus darījumus ar Irānas kompānijām. Tāpat viņš paziņoja par izstāšanos no Krievijas un Amerikas vienošanās par sauszemes bāzēto maza un vidēja darbības rādiusa raķešu iznīcināšanu (INF), kuru Eiropa uzskatīja par savas drošības sistēmas galveno sastāvdaļu.

Baltais nams. Vašingtona
© Sputnik / Екатерина Чеснокова

Tramps runāja un turpina runāt par to, ka ASV faktiski subsidē Eiropai aizsardzības izdevumus, un apgalvo, ka Vācija ir parādā amerikāņiem miljardiem dolāru. Viņa administrācija ieviesusi paaugstinātus importa tarifus Eiropas metāliem un ir gatava aplikt ar 25% nodevu Eiropas automobiļus, faktiski uzsākot tirdzniecības karu ar Veco pasauli.

Vašingtona draud ar sankcijām Eiropas enerģētiskā sektora kompānijām par dalību ar Krieviju savstarpējos projektos, tostarp (un vispirms) gāzesvada projektā "Ziemeļu straume 2", un spiež ES pirkt amerikāņu sašķidrināto dabasgāzi.

Pēc temata

Uzkāpa uz grābekļa: Trampu izsmej stāsta dēļ par Somijas mežiem
Donalds Tramps kritizējis Eiropas armijas ideju un atgādinājis par ASV nopelniem
Latvija iepriecinās Trampu un piešķirs aizsardzībai 4% no IKP
Donalds Tramps devis padomu, kā apturēt nekārtības Parīzē

Galvenie temati